Skolas autobuss nobrauc 150 km dienā

2009. gada 28. novembris 10:00

2740

Latvijā slēdza daudzas mazās lauku skolas, trīs arī Aizkraukles reģionā. Tagad daudziem bērniem līdz skolai jābrauc desmitiem kilometru. “Staburags” devās uz Zalves pagastu, kur šogad slēgta pamatskola, lai kopā ar bērniem mērotu ceļu uz skolu.

Ceļā septiņos no rīta
Pulksten 7 no rīta ārā smidzina smalks rudenīgs lietus, gaisa temperatūra tuvu nullei. Pie pagasta pārvaldes ēkas iekāpjam Daudzeses pamatskolas autobusā. Braucamais arī vēl nav iesilis. “Šonedēļ viena no apsildes iekārtām sabojājās, un atrast tādu nav vienkārši, jo autobuss ražots 1983. gadā. Nāksies meklēt, tuvojas ziema, un bez apsildīšanas bērni te nosals,” saka autobusa vadītājs Austris Martinsons. Varam doties ceļā. Autobusa vadītājs Austris, pasažierus pārvadā jau vairāk nekā divdesmit gadu. Pa ceļam viņš pastāsta, ka ik dienu, lai tikai aizvestu un atvestu bērnus no skolas, nobrauc gandrīz 150 kilometru.
Jāceļas stundu agrāk
Ap pusastoņiem esam Zalves pagastā. Autobusu gaida ap divdesmit bērnu un skolotāja. Pavadīt savas atvases uz skolu nav ieradies neviens no vecākiem. Skolēni ātri vien sabirst autobusā. “Parasti ir vairāk bērnu, laikam jau sācies slimošanas laiks,” saka Austris Martinsons. Pēc Zalves pamatskolas slēgšanas 22 pagasta bērni mācās Daudzeses pamatskolā.
“Uz Daudzeses pamatskolu braucu pirmo gadu. Līdz autobusam nav tālu, jo dzīvoju Zalves centrā. Tomēr labāk bija, kad skola bija tepat. Varēju ilgāk pagulēt, tagad jāceļas vismaz stundu agrāk. Arī skolā jāgaida 45 minūtes, līdz sāksies stundas. Tajā laikā īsti nav ko darīt, pēc mācībām arī jāgaida apmēram stunda, līdz nokļūstu mājās. Var apmeklēt pulciņus, bet es to nedaru. No rīta izbraucam pusastoņos, mājās esmu pēc četriem,” stāsta 8. klases skolniece Marita.
Vistālāk, divus kilometrus, līdz autobusam jāiet Valdim, kurš mācās 9. klasē. Valdis ceļas pusseptiņos, tad varot paspēt. Līdz pieturai jāiet 15 minūšu, ziemā — divdesmit. Parunājos ar puišiem, un visi teic, ka jaunajā skolā jūtas diezgan labi. No rīta līdz stundu sākumam var padauzīties, bet pēc stundām var iet uz sporta zāli, spēlēt florbolu.
Brauciena laikā zēni aizmugurē smejas un izjoko viens otru. Jaunāko klašu skolēni un meitenes ir klusākas. Pa ceļam autobuss vairākas reizes apstājas, lai uzņemtu skolēnus. “Ir arī tādi bērni, kurus vecāki, braucot uz darbu, līdz skolai aizved, atpakaļceļā tad braucēju ir vairāk,” stāsta autovadītājs. Pulksten 7.45 bērni izkāpj pie Daudzeses mežniecības un dodas uz skolu.
No Zalves līdz Sērenei
Ar Austri dodamies tālāk. Nākamā pieturvieta ir vecās kolhoza darbnīcas, kur iekāpj vairāki bērni. Arī mazā Jūlija, kura dodas uz bērnudārzu, un viņas “lielā” māsa — pirmklasniece Eva. Eva stāsta, ka uz līdz autobusam viņas vecāki atved automašīnā. Pēc nepilna kilometra pie neliela meža ceļa braucamo gaida Daniela, kura mācās 3. klasē. Viņu uz skolu māte un divi suņi. “Daniela ir vienīgā, kura, iekāpjot autobusā, visiem pasaka “Labrīt”,” atklāj Austris.
Pulksten 8 esam Sērenē. Te jāsagaida autobuss no Jaunjelgavas, ar to atbrauc mūzikas skolotāja un divi bērni. Sērenē parasti iekāpj pieci bērni, šoreiz tikai — divi.
Dodamies atpakaļ uz Daudzesi. Pa ceļam autobuss apstājas ļoti bieži. Līdz Daudzevai puse sēdvietu jau aizņemtas. Daudzevā, pie pagasta pārvaldes ēkas autobusu gaida paliels bariņš bērnu un skolas darbinieku. Pēdējā pietura ir pie Daudzeses bērnudārza. Kad visi mācīties gribētāji iekāpj autobusā, daļai jāstāv kājās. Pulksten 9.30 jau esam atpakaļ pie Daudzeses pamatskolas.
530 latu mēnesī
Katru mēnesi autobuss no Daudzeses pagasta budžeta degvielā vien, “apēd” 530 latu.
“Diemžēl tāda ir situācija valstī. Skolas slēdz, bet, kas notiks pēc tam, nevienam tur, “augšā”, galva nesāp. Labi, ka mums uzdāvināja šo autobusu, ar iepriekšējo tikai no Daudzevas vien, lai atvestu visus bērnus, bija jāveic divi reisi, bet tagad vienā braucienā atvedam visus. Mums ir īsts skolas autobuss, vaijag tikai nokrāsot dzeltenu, un būs kā Amerikā,” saka Daudzeses pamatskolas direktors Valdis Puida.
Secē līdzīga situācija
Šogad slēgta arī Vīgantes pamatskola, un liela daļa Staburaga pagasta bērnu ir izvēlējušies mācīties Seces pamatskolā. No Staburaga skolēni Secē ierodas pēc pulksten astoņiem, bet stundas sākas deviņos. Vecākajām klasēm ir dienas, kad stundas sākas pulksten 8.15. No rīta bērni var gatavoties stundām vai darboties sporta zālē.
Pēcpusdienā autobuss no skolas uz Staburagu izbrauc pulksten 15.15. Pēc stundām skolēniem ir iespēja apmeklēt skolas organizētās ārpusklases nodarbības, kā arī pavadīt laiku bibliotēkā vai pie datora. Skolēni var arī individuāli vērsties pie priekšmetu skolotājiem un nepieciešamības gadījumā izlabot neapmierinošās atzīmes.
"Katru dienu autobus nobrauc ap 115 kilometru. Degvielas patēriņš mēnesī ir ap 600 — 700 litru. Tā kā skolai naudas nav nevaram algot pagarinātās grupas skolotāju, bet esam nolīguši cilvēku saistībā ar Nodarbinātības valsts aģentūras projektu, kurš pēc stundām jaunāko klašu skolēnus pieskata," stāsta Seces pamatskolas direktore Sarma Stugle.
Zaudētāji ir bērni
Valsts vadītāji diemžēl šobrīd vairāk domā par materiālo ieguvumu, un to, kā vairāk ietaupīt budžeta līdzekļus, bet viņi ir aizmirsuši par bērniem. Skaidrs, ka bērns, kurš dienā divas stundas pavada ceļā uz skolu, divas stundas nīkst pirms un pēc mācību stundām, atgriežoties mājās negribēs vairs mācīties. Neizgulējies un noguris bērns ir uzņēmīgāks pret slimībām. Lai arī skolā visi paēd siltas pusdienas, tomēr vienas ēdienreizes augošam bērnam ir par maz, un tas neuzlabo skolēnu veselību. Vai nauda ir svarīgāka par veselību, zināšanām un bērna nākotni? Tas ir jautājums, uz kuru vajadzētu atbildēt tiem, kas pašlaik pieņem lēmumus.

Vairāk attēlu skatieties glerijā

Staburags.lv ARHĪVS

Skolas autobuss nobrauc 150 km dienā

Kategorijas