Tonnām saldskābu sārtvaidžu
Šogad bija bagātīga ābolu raža. Daina un Ilgvars Krūmiņi no Skrīveru novada “Kalnārēm” savā divus hektārus lielajā dārzā novākto saglabājuši ziemai.
Visu ziemu ledusskapī
Dārzā ap hektāru lielā platībā aug pundurābelītes, un ap pushektāru aizņem lielas izaugušas piecpadsmitgadīgas ābeles. Kopā ap 1400 koku. Tā kā klienti un viņu vēlmes esot dažādas, ievērojams ir šķirņu daudzums — pa piecām vasaras un rudens šķirņu ābelēm un 20 ziemas. Vieniem svarīga ir garša, citi uzmanību pievērš arī krāsai. — Lai visu ražu novāktu un saglabātu, jāpieliek ne mazums pūļu, — stāsta saimniece Daina. — Esam iegādājušies speciālas somas, kuras dēvējam par ķengursomām. Tajās ābolus rūpīgi novācam somas apakšu saberam kastēs. Šoruden koka konteineru, kurus iegādājāmies jau gatavus, pietrūka un tos izgatavojām paši. Ja ražas novākšanas laikā paši netiekam galā, palīgā aicinām kaimiņu bērnus.
Kastes glabājam 40 kvadrātmetru, (150 kubikmetru) lielā telpā ar nemainīgu temperatūru — +3, +4 grādi, nodrošinot gaisa cirkulāciju. Uz katras kastes uzrakstīts šķirnes nosaukums un ražas novākšanas datums. Esam uzzīmējuši noliktavas plānu, lai pēc klientu pieprasījuma vajadzīgās šķirnes ābolus varētu ātri sameklēt.
Tukšo gadu nav
Saimniece ieved mani telpā, kurā četros stāvos sakrautas milzīgas kastes — katrā pa 220 kilogramu ābolu. Kopumā te glabā ap 20 tonnu. Noliktava pēc Pārtikas un veterinārā dienesta prasībām iekārtota tā, lai grīdas, sienas un griestus varētu mazgāt. Telpā jūtama spēcīga ābolu smarža. — Etilēns, — saka saimniece. — Āboli glabāšanas laikā izdala šo vielu, lai ātrāk nogatavotos. Tāpēc ar ventilatoru palīdzību telpa jāvēdina, lai nogatavošanās procesu palēninātu.
— Vai šiem āboliem jau zināmi pircēji?
— Drīzumā sūtīsim paraugus un ceram, ka tie klientus apmierinās. Pārdošanas cena kritusies uz pusi, jo mazinājusies pirktspēja, ievāktas arī lielas ražas. Šogad pavasarī ābolu pietrūka, jo 2008. gadā Skrīveros labi ja divos dārzos bija vērā ņemama raža. Labi koptā ābeļdārzā ražai jābūt katru gadu, un tādu tukšo gadu nemaz nav.
Melot vajag ar mēru
— Ābolus šķirojam novākšanas un glabāšanas laikā, trīs reizes miglojam, papildus mēslojam ar kalciju, lai saglabātu šūnapvalku un kavētu slimību attīstību. Esam videi draudzīgi un atstājam arī tādus ābolus, uz kuru mizas uzmetušās kraupītes, citādi pircēji netic, ka tie ir Latvijā auguši. Jāmelo ar mēru, un poļu ābolus nevajag saukt par vietējiem. Vairums pircēju nezina, ka dažu šķirņu augļi, piemēram, “Telisaare, “Beloruskaja maļinovaja” labi izdala eļļas un tāpēc izceļas ar īpašu mizas spīdumu. Pircēju vispieprasītākās šķirnes ir “Auksis” un “Antejs”.
Pēdējos ābolus pārdodam aprīlī, bet savām vajadzībām izdodas saglabāt līdz pat Jāņiem. Mazam daudzumam neatmaksājas darbināt dzesēšanas sistēmu.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra