Staburags.lv ARHĪVS

Dzēriens ar bērnības garšu

Imants Kaziļuns

2009. gada 25. decembris 08:07

2330
Dzēriens ar bērnības garšu

Aukstajos ziemas vakaros lieti noder kāds silts dzēriens. Gan tiem, kuriem ikdienišķā tējas vai kafijas garša pazīstama līdz apnikumam un kuri vēlas ko jaunu, gan citiem lai atcerētos ko sen aizmirstu, mazzalviete Jolanta Ratniece piedāvā kapiju vai, kā sauca vēl pirms astoņdesmit gadiem, Ķuzes kunga fabrikas ražojumu — kafeju.

Retro noskaņā
Interesantais vēsturiskais dzēriens top Mazzalves pagasta ”Eglīšu” saimniecībā. Uzņēmīgā Jolanta atgriezusies pie sen aizmirstām vērtībām — kafejas pagatavošanas pēc vecmāmiņas Alīdas receptes. Savulaik viņa čuguna pannu, kuru izmantoja grauzdēšanai, ņēmusi līdzi  izsūtījumā uz Sibīriju.
Šogad pašu spēkiem izaudzēti cigoriņi un burkāni, no kaimiņu bioloģiskās saimniecības iepirkti mieži, mežā salasītas ozolzīles. Par Eiropas Savienības projektā piesaistītajiem līdzekļiem un bankas kredītu iegādāts žāvējamais skapis, grauzdētājs, dzirnavas, smalcināmā iekārta. “ Tik vien” bija vajadzīgs, lai jau ap Ziemassvētkiem būtu glītas paciņas, pildītas ar smaržīgu grauzdējumu. Pircējiem būs arī pārsteigums — komplektā pievienota atklātne retro stilā, kurā redzama dzēriena receptes autore — Jolantas vecāmāte Alīda. Safasētās paciņas aizdarītas nevis ar kniedēm vai līmi, bet gan aizšūtas ar baltu rupju diegu. To paveic trīs čaklas meitenes no Neretas.
Kas līdzīgs pat Karību salās
— Šogad zīļu raža nebija īpaši laba, un aicinājumam tās piegādāt atsaucība nebija liela, — stāsta saimniece. Pašas lielākās un labākās zīles bijušas Bebrenes pusē, bet čaklākie lasītāji — Mārupes vidusskolas bērni.
Sastāvdaļas žāvē lēni 40 — 50 grādu temperatūrā. Pēc žāvēšanas un malšanas maisījumu  grauzdē, līdz tas iegūst brūnumu un īpašo garšu. Izžāvējot kilogramu burkānu, iegūst tikai 70 gramu sausās masas. Mieži dzērienam piešķir maizes smaržu un garšu, cigoriņi — nokrāsu, burkāni — saldumu. Ja maisījumam pievienotu vairāk ozolzīļu, dzērienam būtu arī uzmundrinošas īpašības, līdzīgi kā ierastajai kafijai.
Jautāju Jolantai, vai pašai garšo šis dzēriens. Viņa teic, ka tas atgādinot bērnību. Šis dzēriens nav domāts kā alternatīva tiem, kuri raduši malkot stipru kafiju. Vajag nedaudz pacietības tā pagatavošanai. Dzēriena baudīšana ir kā socializēšanās — kopā pasēdēšana, sarunāšanās.
— Esmu interesējusies, vai arī citur pasaulē lieto līdzīgus dzērienus, un paziņas Spānijā un pat Karību salās to apstiprina. Ar nedaudz citu sastāvu, bet cigoriņu dzēriens viņiem nav svešs. Kafeja ieteicama pat maziem bērniem, jo tās sastāvā esošās vielas ir arī ārstnieciskas, — teic Jolanta.
Grauzdējuma smaržas apreibināts, devos nobaudīt saimnieces gatavoto dzērienu. Pāris minūšu, un krūzītē, sajaukta ar lauku pienu un karoti cukura, uz galda smaržo kafeja. Pēc pirmajiem malkiem sajūtu vasaru un maizi. Nedaudz cigoriņa rūgtuma, kaut kas no lauku māju omulības.
Ir jau vakars, laukā tumšs. Vairāk kā desmit grādu sals, mirdz zvaigznes, ceļa malā kāds baļķvedējā krauj kokus. Dodos mājās un mašīnā esot īpašā smarža un garša mani pavada vēl ilgi. Priecājos, jo iepazinos ar cilvēkiem, kuri dara un negaužas, rada prieku sev un apkārtējiem.