Staburags.lv ARHĪVS

Rokdarbniece jau trešajā paaudzē

Imants Kaziļuns

2009. gada 26. decembris 08:01

1735
Rokdarbniece jau trešajā paaudzē

Skrīveriete Gunta Poriete, kā reiz viņas māte un vecāmāte, brīvo laiku pavada adot un tamborējot. Tuvojoties Ziemassvētkiem, dāvanas — zeķes, cimdi, sedziņas — mazbērniem, draugiem un kaimiņiem jau sarūpētas.

Latvju raksti Šrilankā
— Bez darba nosēdēt nevaru. Savulaik mana vecāmāte Alvīne Ozoliņa bija lielākā audēja Bebru pusē. Māte nodarbojās ar izšūšanu. Mani darbi Padomju Savienības laikā bija eksponēti izstādēs Maskavā, reiz pat “aizceļoja” uz izstādi Šrilankā, tiesa, bez manis. Tagad, pensijā esot, vasarā rosos ārā, bet rudens un ziemas vakariem adīšana ir vispiemērotākā nodarbe, — saka Porietes kundze. — Lielā adīšana sākas vakaros līdz ar filmu un seriālu skatīšanos. Ekrānā gan ieskatīties iznāk mazāk, vairāk klausos, jo nemāku adīt, neuzmetot aci adījumam. Četri pāri zeķu nesen ziedoti labdarībai. Šobrīd top dāvana kādam draugam invalīdam. Vislabāk padodas sarežģītāki raksti, jo adīt vienu un to pašu nav interesanti. Idejas meklēju žurnālos, grāmatās, pati izdomāju.
Vispieprasītākās — zeķes
Pirms desmit gadiem skrīveriete darbojās audēju pulciņā, mājās bija savas stelles. Ar tām noaustas daudzas segas — visas jau uzdāvinātas, piemiņai palicis vien linu galdauts. Kādu laiku adīja ar adāmmašīnu, līdz tā sabojājās. Ar to noadīto šalli Guntas kundze rāda man — plāna, eleganta, gaumīgi saskaņotās krāsās un rakstos. — Mūsdienās daudzi atsakās valkāt adījumus, bet manējie  pat lūdz, lai ko noadu. Vispieprasītākās ir zeķes — dēlam tautas dejām. Viņš dejo tautas deju ansamblī “Kalve”. Mazmeita sev izvēlējās baltus pirkstaiņus.