Nelielā, bet jaudīgā hidroelektrostacija ražo zaļo enerģiju

2021. gada 21. decembris 00:00

106

Nelielā, bet jaudīgā hidroelektrostacija ražo zaļo enerģiju

Aiviekstes HES netālu esošajā Madonas novadā ir viena no vecākajām elektroenerģijas ražotnēm Latvijā. Nesen tajā pabeigta pārbūve, kas salīdzinoši nelielajai, bet nozīmīgajai stacijai būtiski uzlaboja lietderību un palielināja ražošanas jaudu.
No vienkāršām lauku dzirnavām

Ielūkojoties vēsturē, pagājušā gadsimta sākumā Aiviekstes HES no vienkāršām lauku dzirnavām pārtapa par savulaik lielāko hidroelektrostaciju Latvijā. Ar pārtraukumiem stacija strādāja līdz 1969. gadam. Ilgāku laiku objekts bija atstāts novārtā, bet tad AS “Latvenergo” 1991. gadā sāka stacijas atjaunošanu. Kā stāsta AS “Latvenergo” hidroelektrostaciju tehniskais direktors Andris Zēģele, Aiviekstes HES ierīkoja divus lietotus hidroagregātus no Zviedrijas, un vienam no tiem 2023. gadā būs simts gadu. Pirmais agregāts nodots ekspluatācijā 1994. gada decembrī, bet vēl pēc četriem gadiem iedarbināts otrais. Elektroenerģiju tie ražo joprojām vecajā ražošanas ēkā. Protams, vecie hidroagregāti uzturēti kārtībā un 2019. gadā pabeigta to atjaunošana, bet vadības un monitoringa sistēma modernizēta. Bijusi doma vecos agregātus nomainīt, bet aprēķini liecināja, ka tas nebūs lietderīgi.

Savukārt nesen veiktajā pārbūvē esošo brīvslūžu vietā uzcelta papildu ražošanas būve, kur izvietoti divi jauni hidroagregāti, un kopā tagad to ir četri, kas stacijas jaudu palielina līdz 1,5 megavatiem. Turklāt jaunajiem hidroagregātiem ir augstāka lietderība, un tie ūdeni elektroenerģijas ražošanai patērē daudz mazāk nekā esošie. “Latvenergo” pārstāvji uzsver, ka pirmo reizi izmantoti horizontāli novietoti hidroagregāti, un tā ir jauna pieredze. Šādu tehnoloģiju izmanto tieši caurplūdes hidroelektrostacijās ar mazāku jaudu, lai maksimāli efektīvāk izmantotu upes ūdens resursus. Stacijas vadība modernizēta tā, ka iekārtas iespējams vadīt attālināti un ikdienā viss strādā autonomi bez personāla klātbūtnes. Hidroelektrostacijā izbūvēts arī zivju ceļš.

— Par precīziem skaitļiem pagaidām runāt pāragri, jo pēc pārbūves ar visiem četriem agregātiem strādājam nepilnu mēnesi, bet jau tagad skaidrs, ka saražotais apjoms pieaudzis vismaz divas reizes, dodot ieguldījumu zaļās enerģijas ražošanā, — teica Andris Zēģele.

Vada modernas iekārtas

Veiktie uzlabojumi ir turpinājums darbiem 2015. gadā, kad pārbūvēja esošo plostu ceļu un galveno pārgāzni. Savu laiku nokalpojušos koka statņus un vairogus aizvietoja ar mūsdienīgu aizvaru celšanas sistēmu, ko veido pneimatiski gumijas maisi un metāla plāksnes. Tas viss ļauj maksimāli ietaupīt ūdeni, lietderīgāk to izmantojot elektroenerģijas ražošanai.

Tagad Aiviekstes HES ir ceturtā lielākā hidroelektrostacija Latvijā. Tās jauda gan būtiski atšķiras no trim lielajām Latvijas HES, savukārt no visu mazo hidroelektrostaciju kopējā apjoma tikai Aiviekstē saražo aptuveni piecus līdz septiņus procentus elektroenerģijas. Aiviekstes HES elektroenerģijas izstrāde svārstās no 2000 līdz 4000 megavatstundām gadā un ir tieši atkarīga no ūdens pieteces upē, bet pēc jauno hidroagregātu nodošanas ekpluatācijā saražotais apjoms pieaugs.

Kļūst par enerģētiķi

Andra Zēģeles pārziņā ir visas “Latvenergo” hidroelektrostacijas un vēja ģeneratori Ainažos. Līdz ar to ikdienā iznāk daudz pārvietoties starp objektiem, un vismaz reizi mēnesī viņš cenšas apmeklēt katru. Šobrīd gan viss izveidots tā, ka notiekošo var novērot attālināti no jebkuras vietas.

Andris ir aizkrauklietis, bet nu jau 25 gadus dzīvo Mārupē. Darbs enerģētikas jomā nācis ar laiku. Viņa pirmā izglītība saistīta ar būvniecību un dabas zinībām. Vēl studiju laikā bijis praksē Pļaviņu HES, tad desmit gadus strādājis uzņēmumā, kas “Latvenergo” sniedza dažādus inženieru konsultāciju pakalpojumus. Saistība ar hidroelektrostacijām un elektronerģiju ir jau vairāk nekā 20 gadu.

— Iespējams, šo izvēli saistīt sevi ar enerģētiku kaut kādā veidā ietekmēja dzīvošana Aizkrauklē, kur līdzās atrodas Pļaviņu HES. Mani vienmēr interesējušas un saistījušas lielas lietas, ražotnes, izaicinājumi un iespējas. Tomēr, tikai strādājot “Latvenergo”, sapratu, ka enerģētika ir mans, gribu tur būt, tāpēc apguvu nepieciešamās elektrozinības un uzņēmuma vadību. Lai arī pagājuši jau desmit gadi darbā šajā uzņēmumā, tomēr uzskatu, ka tikai tagad varu sākt sevi dēvēt mazliet par enerģētiķi, jo šis jēdziens ir ļoti aptverošs, — saka Andris.

Viņš atzīst, ka uzņēmumā nepieciešami plaša spektra speciālisti ar inženiertehniskām zināšanām, bet ļoti svarīga ir arī prasme strādāt ar tehnoloģijām, kas joprojām strauji attīstās. Viens gan ir apgūt teoriju augstskolā, bet cits — izmantot to praksē, kur zināšanas jāpapildina visu laiku. To apjoms ir liels un specifisks, jo darbs saistās ar paaugstinātu bīstamību.

Andrim vienlīdz tuvas ir visas hidroelektrostacijas, bet nozīmīgākā viņam tomēr esot Pļaviņu HES dzimtajā vietā. Andris min, ka nekur tālu no Aizkraukles nav ticis, jo bieži vien ir tur daba darīšanās, un vecāki dzīvo Aizkraukles novadā.

— Liela uzmanība šobrīd jāpievērš Rīgas HES, kur noslēgumam tuvojas vērienīgie rekonstrukcijas darbi, bet nākamgad sāks pēdējo hidroagregātu rekonstrukciju arī Pļaviņu un Ķeguma spēkstacijās. Darba pietiek visur, un jāspēj sadalīt laiku. Kā uzņēmums visu laiku raugāmies arī uz priekšu, kur attīstīt ražošanas jaudas, izmantojot saules un vēja enerģiju, arī ārpus Latvijas. Uzņēmuma darbības stratēģijas mērķis ir līdz 20230. gadam divkāršot ražošanu, prioritāri no atjaunojamajiem resursiem, — saka AS “Latvenergo” hidroelektrostaciju tehniskais direktors Andris Zēģele.

Staburags.lv ARHĪVS

Nelielā, bet jaudīgā hidroelektrostacija ražo zaļo enerģiju

Kategorijas