Antu Teivāni apstiprina par Kultūras pārvaldes vadītāju

2021. gada 21. decembris 00:00

No 1. janvāra Aizkraukles novada kultūras jomas darbu koordinēs Kultūras pārvalde. Par tās vadītāju apstiprināta līdzšinējā Aizkraukles novada kultūras nama direktore Anta Teivāne, kura bija vienīgā pretendente amatam.
Juridiska interešu konflikta nav

Publiskajā telpā izskanēja pārmetumi, ka Kultūras pārvaldes vadītājas amatā apstiprināta pašvaldības vadītājam pietuvināta persona. Aizvadītās ceturtdienas domes sēdē, kurā notika balsojums, par šo jautājumu izcēlās plašas diskusijas. Aizkraukles novada dome jau pirms sēdes bija pārliecinājusies par jautājuma juridisko pusi — Anta Teivāne strādās tiešā izpilddirektora, nevis domes priekšsēdētāja pakļautībā. Lai nerastos interešu konflikts, domes priekšsēdētājs Leons Līdums nepiedalījās lēmuma pieņemšanā par Antas Teivānes apstiprināšanu Kultūras pārvaldes vadītājas amatā un jautājuma izskatīšanas procesu nodeva vietnieka Daiņa Vingra rokās.

Pirmais domes sēdē izteikties vēlējās opozīcijas pārstāvis deputāts Guntis Libeks: “Šeit ir acīmredzams interešu konflikts. Domes priekšsēdētājs piedalījās jaunas iestādes veidošanā, par kuras vadītāju ieceļ viņa dzīvesbiedri. Mans jautājums ir Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētājam Uldim Dzērvem — vai, virzot šo jautājumu, nesaskatījāt interešu konfliktu? Šī situācija priekšsēdētājam un visai domei rada sliktu reputāciju.” Uldis Dzērve kolēģim atbildēja, ka abas minētās personas uzņemas atbildību par savām darbībām. Pārvaldes vadītāja amata kandidātu apspriešanai komitejas sēdē izvirzīja izpilddirektors Uldis Riekstiņš. Komitejā Antas Teivānes kandidatūra tika atbalstīta un virzīta tālāk apstiprināšanai domē. “Nevajag jaukt profesionālās ar privātajām lietām! Nešaubos, ka Anta ir īstais cilvēks īstajā vietā. Man ir jautājums tikai par to, kādēļ netika rīkots ārējais konkurss?” vaicāja Uldis Dzērve. Izpilddirektors Uldis Riekstiņš paskaidroja, ka nebija nepieciešamības meklēt kandidātus ārpus esošajiem resursiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadlīnijas saistībā ar reformu paredz — ja esošo darbinieku vidū ir potenciāli kandidāti, tad konkurss tiek rīkots, izmantojot iekšējos resursus. Ja tādējādi nepiesakās gana labs kandidāts, tad tiek sludināts ārējais konkurss. “Kultūras jomas darba pārvaldei pieteicās spēcīga kandidāte, kas līdz šim veica nodaļas koordinatores pienākumus. Jāņem vērā arī fakts, ka citi jomas pārstāvji šim amatam nemaz nepieteicās un necentās konkurēt ar Antu. Mums nav iemeslu apšaubīt viņas spējas un profesionalitāti,” izteicās izpilddirektors. Tāpat viņš atzina — ja būtu zinājis, ka ārējā pieteikšanās noņemtu spriedzi jautājuma izskatīšanā, noteikti to būtu darījis. Tajā pašā laikā izpilddirektoram ir dziļa pārliecība, ka labāku darbinieci atrast nebūtu izdevies.

Atbalstu izsaka absolūtais vairākums

Deputāts Gatis Gūtmanis izteica atbalstu Antas Teivānes kandidatūrai, bet piekrita kolēģa izteikumiem par ārējā konkursa rīkošanu šādās situācijās, lai nediskreditētu domes darbu. Viņš un citi deputāti izteica pārliecību, ka, arī rīkojot atklātu konkursu, reālākais kandidāts vakancei būtu nemainīgs.

Atkārtoti savu viedokli pauda Guntis Libeks, kura pārliecību par necaurspīdīgumu stiprināja Ulda Dzērves jautājums izpilddirektoram. “Arī es ļoti augstu vērtēju Antu. Lai gan ārējais konkurss varbūt neko daudz nemainītu, liela nozīme ir priekšsēdētāja reputācijai, tādēļ aicinu nebalsot par šo lēmumprojektu un negraut domes priekšsēdētāja, kā arī domes reputāciju šajā brīdī.”

Deputāte Zane Romanova klātesošajiem atgādināja, ka tieši Libeka kungs bija pret Kultūras pārvaldes izveidošanu un šis jautājums tiek tendenciozi virzīts konkrētajā gultnē. Uldis Dzērve aicināja ieklausīties juristos — konkrētajā situācijā interešu konflikta nav. “Jāatdala personīgā dzīve no profesionālās darbības. Anta ir profesionāle, un labāku šajā situācijā mēs nevarētu atrast. Aicinu atbalstīt viņas kandidatūru.”

Einārs Zēbergs diskusiju noslēdza, atgādinot, ka, lai izvairītos no nelāgas reputācijas ēnas, ir iespēja palikt “tīriem” ar savu balsojumu. Ar pārliecinošu balsu vairākumu, 15 deputātiem balsojot “par”, Guntim Libekam “pret” un diviem balsojumā nepiedaloties (Leons Līdums un Didzis Bērziņš), Antu Teivāni apstiprināja Kultūras pārvaldes vadītājas amatā. Pēc balsojuma Leons Līdums atgādināja kolēģiem, ka gan viņš pats, gan Anta Teivāne no sākta gala iestājās par ārējā konkursa rīkošanu, vismaz noteikti kultūras jomā, tieši izskanējušo diskusiju dēļ.

Ar pieredzi kultūras darbā

Anta Teivāne Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā ieguvusi bakalaura grādu svētku organizatora specialitātē, patlaban studē Latvijas Kultūras akadēmijas maģistrantūrā, Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedrā apgūstot studiju programmu “Māksla”. Kultūras jomā Anta strādā nepilnus 25 gadus — kopš 1997. gada, kad viņa sāka darbu Aizkraukles pilsētas kultūras namā, kopš 1999. gada ir tā direktore. Pirms tam viņa neilgu laiku strādājusi izglītības iestādēs interešu izglītības sfērā. Aizkraukles novadā patlaban darbojas apmēram 50 kultūras iestāžu — kultūras nami un muzeji, 25 bibliotēkas, kuru darbu turpmāk koordinēs jaunā nodaļa. Aizkraukles novada Kultūras pārvaldē bez vadītājas strādās arī divi metodiķi — viens koordinēs kultūras namu un muzeju, otrs — bibliotēku darbu. Tāpat būs arī lietvedis, kurš apvienos lietvedības un personāla vadības darbu visās kultūras iestādēs. Šiem amatiem darbinieki vēl nav izraudzīti.

Akcentēs sabiedrības iesaisti

Anta Teivāne stāsta, ka visas līdzšinējās kultūras iestādes novadā tiks saglabātas un darbinieki turpinās darbu. Reformas sekas neizjutīs ne iedzīvotāji, ne iestādes, taču nākamais gads tiks veltīts kultūras jomas attīstības stratēģijai. “Akcentēsim sabiedrības iesaisti, kultūras namu un centru telpu intensīvāku izmantošanu un ceram, ka kultūra kļūs sabiedrībai atvērtāka un kvalitatīvāka. Patlaban daudzviet kultūras darbinieki bija vienā personā, bet viņiem vajadzīgs arī padoms un palīdzība — tieši ar to nodarbosies Kultūras pārvalde, un ceru, ka pakalpojumu kvalitāte līdz ar to augs. Es vēlētos mainīt cilvēku attieksmi un celt kultūras un kultūras darbinieku prestižu sabiedrībā. Kultūra ir īpašs resurss novada attīstībā, un man šķiet, ka tā ir viens no instrumentiem, ar kura palīdzību cilvēkus noturēt savā novadā — man gribētos, lai manai pārliecībai notic arī citi kolēģi pašvaldībā. Ja tas izdotos, man kā profesionālei būtu liels gandarījums,” stāsta A. Teivāne.

Saglabās pasākumu daudzveidību

Pēc teritoriālās reformas Anta Teivāne pašvaldībā bija kultūras nozares koordinatore. Jomas darbinieki strādāja pie attīstības plānošanas, apkopoja situāciju un iezīmēja nākotnes redzējumu. Pēc apvienošanās novadā tiks saglabāta pasākumu daudzveidība, kas atbilst katras apdzīvotās vietas iespējām un tradīcijām. “Dažos gadījumos viena koncertprogramma varētu notikt vairākās vietās novadā, bet, manuprāt, vajadzētu saglabāt dažādību, lai cilvēkiem ir pieejams lielāks piedāvājums. Tuvākās vietās vienādu programmu piedāvāt nevajadzētu. Kultūras pārvalde sniegs metodisko atbalstu, lemšana paliks kultūras centru vadītāju ziņā, šajā procesā nejauksimies. Esmu par dažādību un tradīciju saglabāšanu, nevis par vienādošanu. Kultūras iestāžu iespējas ir atšķirīgas — kultūras namos ir dažādas ietilpības zāles, aprīkojums, tādēļ arī piedāvājums ir dažāds,” stāsta Anta Teivāne.

Apzina nozares problēmas

Nozares izpēte ļāvusi apzināt vājās vietas, piemēram, bibliotēku darbā pietrūkst metodiskā darba. Darbinieku pilnveide ir atstāta pašplūsmā — viņi paši meklē iespējas, viens mācās vairāk, cits mazāk. Turpmāk šo procesu centralizēs. Arī koordinācijas procesu atzina par vāju. Organizējot vērienīgākus pasākumus, kultūras dzīves organizatori savstarpēji komunicēja, lai tie nepārklātos ar lieliem notikumiem kaimiņu apvienībās, bet ne vienmēr tas tā bija. Tādos gadījumos veidojās nevajadzīga konkurence. “Tagad strādāsim vienotā sistēmā. Esam runājuši ar tūrisma nozares darbiniekiem par to, ka pasākumus varētu publicēt atsevišķā sadaļā, lai cilvēki zina, ko apmeklēt, redzēt. Tāpat novadā nebija vienādas attieksmes pret amatiermākslas kolektīvu vadītāju atalgojumu, dažādiem bonusiem, transporta piešķiršanu un darba noslodzēm. Dažās apvienībās bija konkrēti nolikumi šo jautājumu risināšanai. Esam liels novads, un prakses apvienībās ir atšķirīgas. Tāpat vienota nostāja nepieciešama sadarbības koordinēšanā ar ārzemju partneriem un partnerpilsētām. Kultūras dzīvei nozīmīgs ir arī sabiedrības viedoklis un cilvēku iesaiste,” stāsta Kultūras pārvaldes vadītāja. Līdz ar Antas Teivānes stāšanos jaunajā amatā Aizkraukles novada pašvaldībā vakants kļuvis Aizkraukles pilsētas kultūras nama direktora amats.

Staburags.lv ARHĪVS

Antu Teivāni apstiprina par Kultūras pārvaldes vadītāju

Kategorijas