Kundze, kura atteica Roberto Meloni

2021. gada 17. decembris 00:00

Viņu nevar nepamanīt — neliela auguma, nedaudz salīkusi, ar ratiņsomu pie rokas, ātrā solī steidz kārtējā “misijā”, kas bieži vien saistīta ar palīdzēšanu kādam. “Ja man nebūtu tās muguras vainas, es vēl varētu paskriet,” saka šīs nedēļas jubilāre aizkraukliete Irēna Stepiņa, kuras pases dati liecina, ka šonedēļ viņai aprit 91 gads, kas gan, spriežot pēc viņas možās enerģijas, šķiet neticami. Ass prāts, stipra veselība, lieliska redze (viņa lasa bez brillēm) — tas Irēnas kundzei ar gadiem, pretēji vairumam viņas vienaudžu, nav gājis mazumā. Jā, jā, viņa ir kundze, kura pati sev nosaka, kur iet, ar ko tikties un ko darīt.

Politiķi jaucas nevietā

Jubilārei dzīve bijusi kā interesants piedzīvojums, to var teikt arī par dzimšanas dienu svinībām. Piemēram, līdz 50 gadu vecumam viņa uzskatīja, ka dzimusi 1931. gadā, bet 90. gados, kārtojot mantojuma dokumentus, Apes baznīcas ieraksts atklāja, ka viņas dzimšanas gads ir 1930. Viņu tas īpaši neuztrauc, ka kļuvusi par gadu vecāka, taču ierobežojumi saistībā ar kovidu gan satrauc, jo draugi un bijušie kolēģi zvana un jautā: “Kad mēs varēsim pie tevis braukt ciemos?” “Nu, kur tas redzēts, ka politiķi jaucas mediķu lietās?” sašutusi Irēnas kundze par regulārajiem ierobežojumiem. “Pārāk jau politizēta šī pandēmija,” viņa saka. Gaviļniece atceras, ka savulaik apriņķī, kurā dzīvojusi, plosījies tīfs, ļoti daudzi nomiruši, bet viņu ģimenē mammai, māsai un pašai Irēnai tas gājis ar līkumu.

Šīs nedēļas gaviļniece nāk no ilgdzīvotāju dzimtas. Mammai, mūžībā aizejot, pietrūka tikai dažu mēnešu līdz 100, viņa bijusi tikai reizi slimnīcā, un tajā pašā reizē no tās izmukusi. Nesen aizsaulē 97 gadu vecumā aizgāja māsa. Irēna pati par sevi saka: “Es neslimoju un arī neslimošu!”. Viņa stāsta, ka viņas organisms nepanesot nekādas medicīniskas manipulācijas. Reiz aizgājusi pie ārsta pārbaudīties, sarakstītas kaut kādas zāles, nopirkusi par 46 eiro, bet, tiklīdz sākusi lietot, palicis tik slikti, ka nākamajā dienā zvanījusi ārstam un pārtraukusi dzert visas zāles, izņemot D vitamīnu. Un uzreiz kļuvusi vesela.

Pārdotu pat sniegu

Savulaik Irēnas kundze strādājusi Ogres grāmatnīcā par vadītāju. Toreiz nebijis nekādu datoru un grāmatu katalogu vajadzējis veidot pašai, jo nevarēja taču likt darbiniekiem strādāt līdz diviem naktī.

Vairāk nekā 40 gadu jubilāre nostrādāja laikrakstā “Ogres Vēstis”, kur apvienoja grāmatvedes un reklāmas konsultantes darbu. Turklāt viņa dzīvoja Aizkrauklē un katru dienu mēroja ceļu uz Ogri. “Esmu pārdzīvojusi vairākus redaktorus, bijusi gan apkopēja, gan saimniecības pārzine, sekojusi līdzi remontdarbiem un darījusi daudzas citas lietas,” tā par šo laiku saka gaviļniece. Īpašs stāsts viņai ir par laiku, kad strādājusi par reklāmas konsultanti reģionālajā reklāmas laikrakstā “Vidusdaugava” un Ogres rajona laikrakstā “Ogres Ziņas”. Akciju sabiedrība “Diena”, nosakot labāko koncerna reklāmas un mārketinga darbiniekus, Irēnu Stepiņu atzina par 2007. gada labāko reklāmas pārdevēju. Tagad Irēnas kundze ne bez lepnuma saka: “Toreiz man to balvu pasniedza akciju sabiedrības “Diena” valdes priekšsēdētājs, tagadējais politiķis, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens.” Kas attiecas uz Irēnas reklāmas pārdošanas prasmi, viņa ir nepārspējama. Par tādiem cilvēkiem saka: “Viņi pat sniegu varētu pārdot un reklāmu izspiest no laternas staba.” Irēnai tirgošanās gēns ir asinīs, ne velti viņa savulaik beigusi tirdzniecības tehnikumu. Lielāko gandarījumu viņai allaž sagādājusi tikšanās un sarunas ar reklāmdevējiem.

Gandarījums — citu prieks

Ja uzņemtu seriālu par Irēnas dzīvi, tas nebūtu vienmuļš un garlaicīgs, jo, kā saka pati gaviļniece: “Es nezinu, kas ir garlaicība.” Allaž viņai ir, kur skriet un iet — te jāaizbrauc uz Skrīveriem, kur mantojumā māja palikusi, vasarā dārzs turpat jāsastrādā, te dēlu dzīve mazliet jāpakoriģē (viens no viņiem dzīvo kopā ar mammu), te pie kādas draudzenes jāpieskrien. Ar lielu mīlestību viņa stāsta gan par vedeklu Sarmīti, gan mazmeitu Ievu, gan diviem mazmazdēliem Leonardu un Klāvu. Un kur tad nu vēl viņas vaļasprieks — ēdienu gatavošana. Par to viņa var stundām runāt.

Irēnas kundze nav beigusi nekādus profesionālus ēdienu gatavošanas kursus, taču tā ir viņas relaksācija, un to viņa dara ne jau lai sevi lutinātu ar vēderpriekiem, bet gan citus. Un citu prieks ir viņas lielākais gandarījums. Bijusī kolēģe Agita atceras, ka, strādājot Ogrē, Irēna palūgusi, lai aizved kolektīvam jubilejas cienastu. Un tad tikai sācies — Irēna tik nesusi un nesusi uz mašīnu naktī saražoto, ka uznākušas pat bažas, vai nevajadzēs uz Ogri braukt divreiz. Irēnai uz biezas papīra lapas uzlīmēti slavenu cilvēku teicieni par ēdienu. Par savu pamatpostulātu viņa uzskata angļu rakstnieces Džoannas Harisas teikto: “Ēdiens ir sava veida universāla pase. Lai kādas problēmas rastos valodas, kultūras vai ģeogrāfisko atšķirību ziņā, ēdiens spēj pārvarēt visas nesaprašanās.”

Nepiepildīts sapnis

Irēnas kundze dalās savā nepiepildītajā sapnī — ja būtu brīvas telpas, viņa labprāt atvērtu savu kafejnīcu, kurā gatavotu lētus un garšīgus ēdienus. Peļņu nevajadzētu, galvenais — lai “izietu pa nullēm”.

Reāli domājot, ja tas kādreiz notiktu, droši vien rinda būtu garāka nekā pie “Lidl”. Gaviļniece teic, dažkārt, ko piedāvā mūsu kafejnīcas, esot tīrais ārprāts. Pirms pāris gadiem iegājusi vienā kafejnīcā un intereses pēc pasūtījusi rupjmaizes kārtojumu. Tas taču nebijis ēdams! Rupjmaize tik sadrupināta, bet tā taču ir jāapcep sviestiņā. Par viņas garšīgajiem kārumiem ir pārliecinājies arī “Staburags”, jo Irēnas kundze šad tad mūs ar tiem ir lutinājusi. Kas zina, varbūt, ja nebūtu izgudrots teiciens — mēli var norīt —, tas rastos, degustējot Irēnas gatavotos ēdienus.

Netur sveci zem pūra

Šīs nedēļas gaviļniece netur sveci zem pūra un ar receptēm dalās dažādos žurnālos un laikrakstos. Tie, kas iecienījuši Roberto Meloni kulinārijas raidījumu TV 24 studijā, droši vien būs piefiksējuši, ka ēdiena gatavošanas tiešraides laikā šad tad atskan zvans no aizkrauklietes Irēnas kundzes, jo viņai ir, ko palabot. Ja aizejot kaut kas greizi, viņa nevarot mierā nosēdēt. Nu, piemēram, kas tā cepot pankūkas, kā reiz rādīja raidījumā — olas dzeltenumu ar baltumu jauc miltos, olas baltums taču ir jāiecilā, tad pankūkai pavisam cita garša. Roberto vairākkārt Irēnas kundzi aicinājis piedalīties raidījumā, bet viņa līdz šim atteikusi — neesot jau nekāda slavenība.
Mūspusē, piedaloties kādā pasākumā, raidījuma vadītājs aicinājis Irēnu tikties, bet viņa atteikusi, jo nebijis frizūras. Šogad iznāca itāļu dziedātāja un Rīga TV 24 pavāršova “La Dolce Vita ar Roberto” vadītāja ceturtā recepšu grāmata “Pa bērnības garšām ar Roberto”. Tā ir arī Irēnas īpašumā. Kad augustā to prezentēja Latgales pusē, Roberto uzzināja, ka skatītāju rindās ir arī kāda aizkraukliete, un lūdza Irēnai nodot grāmatu ar autora autogrāfu.

***

Kad jautāju Irēnai viņas dzīves recepti, sirmā kundze saka: “Es nekad nesūrojos un nevaimanāju par dzīvi — pieņemu to tādu, kāda tā ir.”

Staburags.lv ARHĪVS

Kundze, kura atteica Roberto Meloni

Kategorijas