Hroniskie pacienti ir cietēji visā valstī

2021. gada 10. decembris 00:00

367

Hroniskie pacienti ir cietēji visā valstī

Pēdējo divu gadu laikā Aizkraukles aprūpes slimnīca divas reizes pārtrauca hronisko pacientu un bērnu ārstēšanu, jo bija jāuzņem Covid-19 slimnieki. Kā pandēmija ietekmējusi ambulatoro pakalpojumu sniegšanu un hronisko slimnieku ārstēšanu novadā? To “Staburags” jautāja SIA “Aizkraukles slimnīca” vadībai un vairākiem ģimenes ārstiem.
Operē mazāk

SIA “Aizkraukles slimnīca” valdes priekšsēdētāja Dzintra Krišjāne informē, ka slimnīca, pārtraucot kovida slimnieku ārstēšanu, tagad atsākusi ne tikai hronisko slimnieku ārstēšanu, bet arī plānveida operāciju sniegšanu. Lai nodrošinātu visas epidemioloģiskās prasības, operāciju skaits dienā ir mazāks nekā kādreiz, kad kovida vēl nebija. Arī gada nogalē tas būs mazāks, jo cilvēki parasti operācijas veikt nevēlas saistībā ar Ziemassvētku laiku un Jaunā gada sagaidīšanu. Kovida dēļ gaidīšanas laiks operāciju veikšanai kļuvis garāks. Kovida pirmā viļņa sākumā diezgan strauji samazinājās ambulatoro pakalpojumu apjoms, pagājušā gada oktobrī, novembrī un decembrī bija kritums, tomēr pēc tam sniegto pakalpojumu apjoms pieauga, šī gada sākumā tas nostabilizējās un tāds ir līdz šim. Slimnīca hroniskos pacientus pagājušajā gadā neuzņēma apmēram trīsarpus mēnešus, bet šogad — apmēram divus mēnešus, un to visvairāk izjuta ģimenes ārsti un viņu pacienti.

Vajadzētu vēl vienu medicīnas māsu

Dace Grauda, ģimenes ārste Bebros un Iršos, priecājas, ka Aizkraukles slimnīca atkal atsākusi hronisko pacientu ārstēšanu. Viņa stāsta, ka šādi pacienti iepriekš pārsvarā ārstējās mājās, lai gan vislabāk to var izdarīt slimnīcā, taču Jēkabpils slimnīcas pacientu profilam viņi nav atbilduši, jo veselība nav bijusi smaga. Ja izdevies sarunāt, slimnieki uzņemti Ogres un Madonas slimnīcās, taču tas bijis diezgan grūti, jo šīs medicīnas iestādes ir ļoti noslogotas, pacientu gultas aizņemtas. Intravenozās infūzijas veiktas ģimenes ārstes praksē, taču “izkritušas” brīvdienas — slimnīcā infūzijas varētu veikt katru dienu un vajadzības gadījumā pat divreiz dienā, kā arī tur pacientiem ikdienā ir ārstu uzraudzība.

“Darba apjoms ir ļoti palielinājies, sniedzam daudz konsultāciju pa telefonu, strādājam dubultā — bieži vien divreiz ilgāk, jo pieņemšanas ar vakcināciju nevar apvienot,” stāsta ārste. “Ļoti vajadzētu trešo medicīnas māsu, viņai būtu daudz darāmā, taču pašlaik valsts līdzekļus tam nepiešķir.”

Operāciju atliek

Kokneses ģimenes ārste Anda Elste stāsta, ka kovida pandēmija radīja problēmas gados vecāku cilvēku ārstēšanā, jo viņiem ir smagas hroniskas saslimšanas. “Cik varējām, tik saasinājumu gadījumos viņiem palīdzējām gan prakses telpās, gan mājas aprūpē, taču viņi nesaņēma tik kvalitatīvu terapiju un tik lielā apjomā, kādu var sniegt slimnīcā,” teic ārste. “Slodze mums dubultojās, jo vajadzēja veikt arī vakcināciju. Manuprāt, un tās ir manas domas, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki bija ļoti atsaucīgi, neskaidros gadījumos manus pacientus ar progresējošu sirds mazspēju, aizdomām par sirds ritma traucējumiem, trombemboliju, pneimoniju nogādājot Jēkabpils slimnīcas uzņemšanas nodaļā, kur operatīvi un ļoti kvalitatīvi tika veikti vajadzīgie izmeklējumi, saņemtas ārstu konsultācijas, rekomendācijas, un pēc tam daļa pacientu ārstēšanu veiksmīgi turpināja mājās.”

Pacienti pārdzīvo, ka nevar veikt ieplānotās operācijas, un dažkārt no tā atkarīgs, vai pacients ikdienā izjūt sāpes, piemēram, kādai pacientei novembra beigās bija plānota gūžas protezēšanas operācija, taču tā atlikta uz trijiem mēnešiem, un paciente ik dienu cieš lielas sāpes, tādēļ lieto stipras iedarbības atsāpinošus medikamentus. Ja būtu veikta operācija, tādu sāpju nebūtu. Citiem pacientiem operācijas pārceltas uz nezināmu laiku.

Veda uz Jēkabpili un Madonu

Anita Mauliņa, ģimenes ārste Pļaviņās, stāsta, ka hroniskie pacienti saasinājumu gadījumā tika nogādāti Jēkabpils slimnīcā, bet, ja tajā nebija vietu, Madonas slimnīcā.

“Situācijai pielāgojāmies, vienkārši daudz strādājām un ārstējām. Visi hroniskie pacienti ārstēšanu saņēma,” saka ģimenes ārste Inese Lejniece no Pļaviņām. Tie, kuriem vajadzēja veikt plānveida operācijas, lielākoties uz tām tika. Citiem bija jāpagaida, bet tādu nebija daudz.

“Protams, mūsu darbu ļoti apgrūtināja tas, ka Aizkraukles slimnīca neuzņēma pacientus ar hroniskām slimībām, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkus, jo pēc ārstēšanas stacionārā viņiem ir daudz labāk,” saka ģimenes ārste Sandra Siliņa no Aizkraukles. “Veicām intravenozās infūzijas prakses telpās. Daļa plānveida operāciju tika atliktas uz citu laiku, piemēram, žultspūšļa operācijas, bet citas Rīgā tika veiktas, uzrādot sertifikātu un negatīvu kovida testu, piemēram, kataraktas operācijas.”

Piedāvājumi krīt kā no zila gaisa

Jaunjelgavas ģimenes ārste Zigrīda Maija Gulbe stāsta, ka visiem, kam bija vajadzība veikt operāciju, tas ir izdarīts. Laikā, kad Aizkraukles slimnīca uzņēma tikai kovida pacientus, ārstēt hroniskos pieaugušos pacientus ar slimības saasinājumiem bija grūtāk, viņiem vajadzīgie medikamenti nozīmēti telefoniski, savukārt bērnu ārstēšanā daudz palīdzējis bērnu ārsts Aleksandrs Vasiļonoks Aizkrauklē.

“Priecājos, ka Aizkraukles slimnīca tagad atkal atvērta hroniskiem pacientiem! Oktobrī un novembrī bija daudz kovida slimnieku, slimoja ģimenes, šie divi mēneši bija traki grūti, bet pagājusī nedēļa bija daudz mierīgāka, vieglāka nekā iepriekš, kovids pamazām pierimstas,” stāsta ārste. “Ļoti gaidu, kad tas beigsies! Savā e-pastā nupat saņēmu vēstules no divām Rīgas medicīnas iestādēm par to, ka ātri var tikt uz magnētiskās rezonanses un datortomogrāfijas izmeklējumiem par kvotām jeb ar valsts finansējumu — iepriekš bija grūtības nekavējoties veikt šādus izmeklējumus, vajadzēja meklēt, kurās medicīnas iestādēs šādi izmeklējumi pieejami, tagad piedāvājumi krīt kā no zila gaisa. Iespējams, tādēļ, ka daudzi cilvēki izmeklējumus atsaka, jo baidās no kovida, kā arī šādos aukstos un sniegotos laika apstākļos nevēlas nekur tālu braukt. Tas vērojams arī manā praksē — piemēram, kad vēlos pacientu nosūtīt uz rentgena izmeklējumiem vai pie endokrinologa, skan atruna — nē, tagad nē, vēlāk!”

Reizēm pārņem bezizejas sajūta

Aizkraukles ģimenes ārste Olga Tomaševska stāsta, ka vakcinācijas dēļ slodze ir ļoti pieaugusi un hronisko pacientu ārstēšana Aizkraukles slimnīcā bija liels atspaids, taču, ja šādi pacienti saasinājumu dēļ jāārstē ambulatori, slodze kļūst vēl lielāka un grūti visu paveikt. Nosūtīšana uz izmeklējumiem ir arī speciālistu kompetencē, taču uz pieņemšanu pie viņiem jāgaida rindā vairākus mēnešus. Priekšplānā izvirzījusies vakcinācija un cīņa ar kovidu, un reizēm liela bezizejas sajūta pārņem gan viņu, gan pacientus, jo nav iespējas operatīvi veikt izmeklējumus, lai noteiktu vai precizētu diagnozi un sniegtu palīdzību. Kādai pacientei bijis neskaidrs aizdomīgs veidojums plaušās, tādēļ bija nepieciešami izmeklējumi, taču Tuberkulozes un plaušu slimnīcā visas nodaļas bija aizņemtas ar kovida pacientiem, izņemot vienu nodaļu, tomēr tajā pacienti nevarēja uzņemt, jo viņa nebija paspējusi vakcinēties. “Par laimi, viss beidzās labi, tas nebija nekas ļaundabīgs, izārstējām paši,” saka ārste. “Ir bijuši arī pacienti, kuriem izmeklējumi nav neatliekama vajadzība, un viņi kovida dēļ tos pārcēluši uz vēlāku laiku. Tagad dzīvi medicīnā dalām divos posmos — pirms un pēc kovida. Pirms kovida “zaļais koridors” onkoloģijā bija raitāks, tagad pat onkoloģijas slimniekiem izmeklējumu veikšanas process ir kļuvis apgrūtinošāks. Kādai pacientei bija vajadzīga trūces operācija, taču slikto analīžu dēļ to nevarēja veikt. Kad veselību uzlabojām un analīzes bija labas, operāciju nevarēja veikt pandēmijas dēļ. Tā nu cilvēks cenšas sadzīvot ar trūci, ievērojot atbilstošu slodzi.”

Nebija, kur nosūtīt slimniekus

Ģimenes ārste Inga Apeināne Neretā teic, ka pandēmijas dēļ hroniskie pacienti ir cietēji visā valstī un atstāti kovida ēnā — liela daļa nomirst ne jau kovida dēļ, bet gan tādēļ, ka laikus nav iespējams veikt izmeklējumus un sākt atbilstošu ārstēšanu stacionārā, ir atceltas plānveida ķirurģiskās un citas operācijas un izmeklējumi. Ļoti izjūtams Aizkraukles slimnīcas un lielo slimnīcu trūkums kovida slimnieku ārstēšanas laikā — vairs nebija, kur nosūtīt Neretas puses pacientus hronisko slimību saasinājumu gadījumos. Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes uz lielajām slimnīcām veda tikai kovida pacientus un cilvēkus akūtas ķirurģiskas nepieciešamības gadījumos. “Šādu hronisko slimnieku ir diezgan daudz, kuri nevarēja veikt izmeklējumus vai nevarējām viņus nogādāt stacionārā, un savu iespēju robežās viņus ārstējām paši,” saka ārste.

Bēdu ieleja medicīnā

Ārsta palīgs Grigorijs Popenkovs par tagadējo situāciju medicīnā un palīdzību hroniskajiem pacientiem ir ļoti kritisks un saka īsi: “Pavļuts un Cipule ir sataisījuši šo vājprātu. Uzskatu, ka Cipule ir politiskais ieliktenis, kas sakārto vajadzīgās lietas, un, manā skatījumā, Dumpim un Zavadskai vajadzētu aizliegt strādāt medicīnā. Veselības ministrijā ar tās iestādēm strādā daudz liekēžu, Perevoščikovu ieskaitot. Jaunajiem māca, ka medicīna ir biznesa nozare, nav pacientu, bet ir klienti. Pret medicīnu ir attieksme kā pret biznesa nozari, nevis kā pret zinātni un mākslu, un rezultāts ir tāds, ka medicīnā tagad ir bēdu ieleja!”

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.

Staburags.lv ARHĪVS

Hroniskie pacienti ir cietēji visā valstī

Kategorijas