Aizkraukles putenim pa pēdām

2021. gada 7. decembris 10:25

890

Pirms pārmet, iekāp otra apavos — to varētu ieteikt ikvienam, kas apšauba pilsētas apsaimniekotāju cīņu ar mātes dabas dāsni dāvāto sniegu. Lai pārliecinātos, kā tad notiek sniega tīrīšana Aizkrauklē, devāmies to skatīt paši. Modinātājs atskanēja trijos naktī — tas ir laiks, kad uzņēmuma “Aizkraukles KUK” ziemas dienestā sākas pirmā rosība, kas ar nelieliem pārtraukumiem tā īsti arī nerimst.

Rīts sākas trijos naktī

Aizkraukles novada ielu un ceļu ziemas apkope jeb ziemas dienesta darbs “Aizkraukles KUK” sākas 1. novembrī un ilgst līdz 1. aprīlim. Ziemas dienestā nodarbināti 13 strādnieki, tajā skaitā trīs sievietes. Pieci pilsētas ielas un ietves tīra ar tehniku, trīs strādājošie ir tā saucamajā brigādē, kas attīra ar tehniku neaizsniedzamas vietas, kā arī divas sētnieces. Darbus uzrauga un koordinē trīs dežuranti, kas ikdienā veic arī citus pienākumus. Salīdzinājumam — pērn ziemas dienestā bija seši darbinieki, divi no viņiem — dežuranti. Dežurantu pienākumi tiek veikti pēc rotācijas principa — katrs pa nedēļai. Aizvadītajā nedēļā dežuranta maiņa bija Aigaram Šalmem, “Aizkraukles KUK” tehniskās daļas vadītājam.

Aigars ceļas neilgi pēc pulksten trijiem naktī, sēžas mašīnā un dodas pilsētas apgaitā. Kopā ar viņu rīta, drīzāk nakts, darba cēlienā dodos arī es. Bez pārsteigumiem, kā jau laika prognozes solīja — nemitīga snigšana. Apzinot situāciju, Aigars nogaida minūtes 15, pirms modināt pārējos darbiniekus. Viss liecina, ka sniega tīrīšanas darbi ieilgs. Pilsētas ielas un ietves ir tukšas, pirmajā stundā sastopam tikai vienu automašīnu un kādu kundzīti, kas tik agrā rīta stundā ar nūjām veic nelielus apļus. Aptuveni pulksten 3.30 Aigars veic pirmo zvanu: “Labrīt! Laiks celties!”, tad saziņa ar pārējiem kolēģiem. Es gaidīju nīgrus, neizgulējušos cilvēkus, tādus kā pati tajā brīdī, taču, man par lielu brīnumu, visi ir labā noskaņojumā un gatavi darbam. Dažus vietējos kolēģus Aigars paņem pie mājas, pārējie paši mēro ceļu uz bāzi — “Aizkraukles KUK”. Vairums dzīvo Aizkrauklē, taču daži darbinieki mēro tālāku ceļu, piemēram, no Daudzevas un citām vietām. Pēc 10 minūtēm ierūcas pirmās ceļu tīrīšanas tehnikas vienības. Aigars ar darbiniekiem pārrunā dažas nianses, un viņi dodas ceļā. Plāns šāds: ar tehniku veiks vismaz divas tūres — ņemot vērā stipro snigšanu, pirmajā aplī daudzviet nolemj sniegu tikai šķūrēt, jo kaisīšanai jēgas vēl nav, stundas laikā sniega kārta ir tāda pati kā pirms tīrīšanas. Vēlāk, kad sniegs nedaudz mitējas, Aigars zvana darbiniekiem un dod jaunus norādījumus — sākam kaisīt!

Cīņa ar vējdzirnavām

Pēc kolēģu modināšanas un teritorijas apskatīšanas dežurants varētu doties mājās, taču, ja tik liels sniegs, tā nenotiek. Katrs darbinieks strādā ar savu tehniku. Pilsēta, Aizkraukles pagasts un vasarnīcu rajona “Ziedi” daļa ir sadalīta sektoros, katrs darbinieks zina savus pienākumus un maršrutu. Aigars turpina uzraudzīt, nepieciešamības gadījumā piegādā degvielu pūtējiem. Visi “Aizkraukles KUK” transportlīdzekļi ir aprīkoti ar GPS sistēmu, kas palīdz attālināti pārraudzīt, kurās vietās tehnika jau ir bijusi. Ar tehniku darbi veicas raiti, taču tādos laikapstākļos, kādi bija tonakt, tā bija cīņa ar vējdzirnavām. Nesen attīrītās ietves sāka uzkrāt sniegu.

Ar sniega lāpstām rokās šur tur varēja satikt arī privāto teritoriju apsaimniekotājus. Vērojot darba procesu, kļūst skaidrs, cik svarīga ir savstarpēja sapratne un sadarbība. Svarīgi, attīrot savu teritoriju, domāt arī par “kaimiņiem”. Dažos gadījumos sniegs tika šķūrēts uz ietvēm un celiņiem, ko apsaimnieko “Aizkraukles KUK”. Problēmas rodas gadījumos, ja pilsētas apsaimniekotājs šajā vietā jau ir nobraucis. Tad veidojas sniega vāls, kas traucē abām pusēm.

Savulaik par lielu daļu pilsētas teritorijas gādāja sētnieki. Reorganizācija ļāvusi pašvaldībai ietaupīt līdzekļus un modernizēt darba procesu. Tehnika ar darbu tiek galā krietni ātrāk, kā to spētu sētnieki ar lāpstām. Šobrīd situācija ir sarežģītāka, jo snigšana nemitējas. Ar sniegu bagātas ziemas kā pēdējās divās sezonās sen nav bijušas. Lielā puteņa un snigšanas dēļ meteorologi Latvijā bija izsludinājuši brīdinājumu — Rīgā sarkano, bet Aizkrauklē spēkā bija oranžais brīdinājums saistībā ar stipru sniegu un vēju.

Apsaimniekojamā teritorija četrkāršojusies

Uzturētājam jāapsaimnieko dažādas apkopes klases — A, B, C, jāveic ikdienas teritorijas uzturēšana, jātīra stāvlaukumi, tāpat ir arī tīrīšana pēc pasūtījuma. Pilsētas teritorijas uzturēšanai “Aizkraukles KUK” ir astoņas tehnikas vienības. Tehnika nolietojas, ik pa laikam tiek veikts kāds papildinājums, taču kopumā pilsētas uzturēšanai ar esošajiem resursiem pietiek. Protams, ja tik intensīva snigšana, ir nepilnības, taču cilvēkiem jāsaprot, ka šie ir ārkārtas apstākļi — tikko notīrīts posms jau pēc brīža ir pilnībā aizsnidzis. “Atskatoties uz pēdējiem pieciem gadiem, tāda īsta ziema bija pērn un ir šobrīd. Kad sāku strādāt, darba ziemas dienestā bija salīdzinoši maz. Ja salīdzina teritorijas apjomu, ko apsaimniekojām 2018. gadā, tad šogad tas jau ir četrkāršojies. Esam pārņēmuši ne tikai “Laumas A” teritorijas, bet arī tās vietas, kuru uzturēšanai pašvaldība pirka ārpakalpojumu,” stāsta Zemgus Vītoliņš, “Aizkraukles KUK” vadītājs.Lai mazinātu slīdamību, bez ceļu un ietvju tīrīšanas tiek kaisīts arī smilšu un sāls maisījums. Lai izmaksas būtu mazākas, sastāvdaļas tiek pirktas atsevišķi. Maisījuma proporcijas nosaka atkarībā no laikapstākļiem, lielākoties tās ir 75% smilšu un 25% sāls. Ekstragadījumos, kā tas ir šogad, uz ielām tiek kaisīts arī tīrs sāls, kas šķīdina sniegu. Ja tas netiktu darīts, tad sniega vāli ielu malās būtu krietni lielāki, nekā ir šobrīd. “Maisījums obligāti jāizmanto tad, kad ārā gaisa temperatūra sasniedz mīnus 8 grādus un vairāk, tad tīrais sāls vairs neiedarbojas efektīvi. Pagājušajā sezonā izlietojām 800 tonnas maisījuma. Šo skaitli ne ar ko nevar salīdzināt, tas nebūtu korekti, jo teritorijas apjomi ir mainījušies. 2019. gada ziemas dienesta apjoms bija 20% no tā, kas bija pagājušajā gadā. Šogad maisījuma patēriņš būs vēl lielāks,” skaidro Zemgus Vītoliņš.

Strādā vairāk, nekā atļauts

Mana līdzdalība ziemas dienestā beidzās pēc pulksten septiņiem rītā, taču strādnieki turpināja darbu līdz pulksten 11. Tad viņi devās mājās, pāris stundas pagulēja, atjaunoja spēkus, lai turpinātu cīņu ar sniega centimetriem. Pēc vairāku stundu darba pienācās vēl viens atelpas brīdis. Taču darba diena ar to nebeidzās, turpinoties snigšanai, ar tehniku izbrauca vēl trešo reizi — vakarā — un sniega tīrīšana turpinājās līdz pat pusnaktij. Lieki piebilst, ka nakts vidū, kad vairumam ir visdziļākais un saldākais miegs, ziemas dienesta darbiniekiem atpūta atkal tika aprauta. Aigars modināja darbiniekus, un skrējiens sākās no gala. Ziemas dienestā brīvdienu nav. Tik liela slodze ir ļoti smaga, bez īpašas matemātikas ir skaidrs, ka darbinieki, cīnoties ar mātes dabas sniega dāsnumu, strādā vairāk, nekā atļauts. “Būsim godīgi, darbinieki strādā vairāk, nekā drīkstētu, bet alternatīvu nav. Cenšamies salāgot iespējas ar drīkstēšanu. Jāsaprot, ka šis ir ārkārtas stāvoklis, tā nav ziemas dienesta ikdiena Latvijā. Pirms dažiem gadiem pietika, ja sešos no rīta ielās izbrauca divas tehnikas vienības, un viss bija tīrs. Šogad nākas veikt pat četrus izbraucienus dienā. Ir tehnika, kas ielās cirkulē visu laiku — nomainām šoferus, un darbi turpinās. Vistrakākais ir sniegs, atkala un sals ik pa laikam. Tas nozīmē, ka ir sablietēts sniegs, pa virsu nedaudz ūdens, kas ik palaikam uzsalst,” stāsta Zemgus Vītoliņš.

Pērn sniega pilsētā bija tik daudz, ka to nācās izvest. Ja pašvaldība lems par šādu nepieciešamību arī šogad, tad to darīs. Taču tas ir finansiāli ļoti dārgs un neizdevīgs risinājums, jo būtībā līdzekļi tiek šķiesti ūdens izvešanai. Izmaksas veido darbs ar iekrāvēju, smago tehniku, kā arī virsstundas darbiniekiem, jo šādus darbus veic naktī, lai jūtami neietekmētu pilsētas satiksmi. Tāpat jārod risinājums, kurp sniegu izvest. Tam kūstot, parādās visai nepatīkama aina — izsmēķi un cita draza, kas tiek savākta reizē ar sniegu. Apvienojumā ar lielu sāls daudzumu tas nav nekas tāds, ko kāds vēlētos uz savas zemes.

“Gandrīz tāds pats daudzums kā šogad Aizkrauklē sasnidzis nedēļas laikā pērn sasniga pusotrā, divos mēnešos. Pagājušajā gadā sniga visu laiku, bet ne tik intensīvi kā šogad. Sniega daudzums strauji pieaudzis, tādēļ ar sāls palīdzību cenšamies to kausēt, lai neveidotos satiksmi apgrūtinošas sniega kaudzes,” skaidro Zemgus Vītoliņš.

“Kabatu” izaicinājums

Ikdienas sniega tīrīšanā liels izaicinājums ir automašīnu stāvlaukumi. Galvassāpes sagādā tie transportlīdzekļi, kas novietoti paralēli ielai, tā saucamajās kabatās. Šeit gan nevienam neko pārmest nevar — šajās vietās ir paredzēts novietot automašīnas, un cilvēki to arī dara. “Mums maksā par tekošo kilometru. Izbraucam vienu reizi, teiksim, tur stāv divas mašīnas, un visu iztīrīt nevar. Tādā gadījumā vēlāk nākas atgriezties vai tīrīt ar rokām. Jānotīra apledojums gar apmalēm. Ja tas uzsals, tad lāpstu pie asfalta nedabūt. Lai cik reižu nāktos atgriezties un tīrīt, tā skaitās viena tīrīšanas reize. Tas ir liels izaicinājums — noķert brīdi, kad sniega tīrāmā mašīna var iebraukt kabatās un iztīrīt tās. Bet tā jau ir kļuvusi par mūsu darba ikdienu,” stāsta Zemgus.

Pērn “Lauma A” problēmu iekšpagalmos centās risināt ar informatīviem paziņojumiem, aicinot autovadītājiem konkrētā laikā teritorijā automašīnu nenovietot, jo paredzēta tīrīšana. “Aizkraukles KUK” iekšpagalmus paredzēts tīrīt pēc pieprasījuma, taču realitātē, lai gan tas netiek vienmēr uzskaitīts, darbi tiek veikti. Šīs teritorijas nav namu pārvaldnieku pārraudzībā, tāpat nav iekļautas arī “Aizkraukles KUK” izmaksās. Tīrīšanas darbus var pasūtīt pašvaldība. Ja gaidāma kārtīga tīrīšana, automašīnu īpašnieki tiek informēti un aicināti transportlīdzekļus pārvietot, ko arī dara. Šī ir tā vieta, kur kopīgiem spēkiem jūtamu uzlabojumu var sniegt paši iedzīvotāji — pēc automašīnu attīrīšanas nošķūrējot sniegu apkārt transportlīdzeklim.

Pirmo gadu sniegu tīra ar pūtēju

Uzņēmumā ir arī strādnieku brigāde, kas rūpējas par kārtību vietās, kur ar tehniku sniegu iztīrīt nav iespējams. Viņu pārraudzībā ir autobusu pieturas, kāpnes un dažādi laukumi. Šeit viss darbs norit manuāli — ar sniega lāpstu, rokām kaisa maisījumu. Šogad pirmo reizi brigāde izmanto pūtējus sniega aizvākšanai. Tie ir universāli darbarīki, ko var pielāgot vajadzībām dažādās sezonās. “Pūtēji ir paredzēti lapu pūšanai, taču tie lieti noder arī sniega aizvākšanai. Ar pūtējiem var nolīdzināt arī kurmju rakumus. Ar izdomu tehniku var izmantot dažādos veidos. Vairums tehnikas, ar ko strādājam, ir universāla. Vasarā var darīt vienu darbu, rudenī citu, ziemā attiecīgi nepieciešamo. Pēdējos divus gadus lielu uzsvaru esam likuši nevis tikai pērkot jaunu tehniku, bet arī maksimāli cenšoties aprīkot esošo, lai tā būtu daudzfunkcionāla un izmantojama visos gadalaikos.”

Darbiniekiem nākas strādāt ilgas stundas neapskaužamos laikapstākļos. Gādājot par darbinieku labklājību, “Aizkraukles KUK” strādājošajiem nodrošina kvalitatīvu apģērbu, kas pasargā no aukstuma. Apģērbs nav no lētākajiem, bet ir pierādījies, ka šis ieguldījums atmaksājas. Ziemas dienestā strādājošajiem ir komfortabli, nav auksti un nesvīst. Apģērbs ir kvalitatīvs, tādēļ nav nepieciešams ik pēc diviem gadiem pirkt jaunu. Zemgus stāsta, ka pēdējos gados kolektīvā nomainījusies paaudze. To, ka parādījušies gados jauni darbinieki, pierāda statistika. Pirms četriem gadiem uzņēmuma darbiniekiem kopā bija četri bērni, šogad — 16. Vidējais vecums kolektīvā agrāk bija 55+ gadi, tagad — 41 gads.

+ 18

Staburags.lv ARHĪVS

Aizkraukles putenim pa pēdām

Kategorijas