Radīta ar senajām tehnoloģijām

2021. gada 7. decembris 00:00

Ērberģes luterāņu baznīcā atklāta altārgleznas “Laidiet bērniņus pie manis” rekonstrukcija. Oriģināla autors ir Jūliuss Dērings, bet rekonstrukcija ir Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Restaurācijas nodaļas studentes Lāsmas Krūzes (Dumerānes) darbs. Gleznu paredzēts iesvētīt nākamā gada pavasarī.

Septiņu gadu ilgs ceļš

Baznīcas draudzes priekšniece Anita Krūze stāsta, ka Lāsma Krūze, kopš šī gada jūlija arī viņas vedekla, darbu pie gleznas iesāka 2020. gada 6. augustā un izvēlējās to kā savu diplomdarbu. Šogad 18. novembrī glezna bija gatava. Anita Krūze teic, ka viņa pati ceļu uz mērķi — jaunu altārgleznu — iesāka 2015. gada janvārī. Šajos septiņos gados piedzīvota milzu sajūsma, prieks, arī asaras, vilšanās, liels kauns un pat pāris mistisku notikumu.

Oriģinālo gleznu vandaļi sadedzināja pagājušā gadsimta vidū. Tāpēc mākslinieces Lāsmas Krūzes rīcībā bija pavisam neliela melnbalta fotogrāfija ar oriģinālo gleznu. Par laimi, Jūliuss Dērings savos ceļojumu pierakstos minējis, ka šo gleznu radījis, balstoties uz vācu gleznotāja Johana Frīdriha Overbeka darbu. Tāpēc bija iespējams atrast šim darbam ļoti tuvu zīmējumu. Radot jauno gleznu Ērberģes baznīcai, māksliniece stingri pieturējusies pie šī zīmējuma, ieviešot pavisam mazas korekcijas. Vadoties no gleznas oriģinālajiem izmēriem — 1,36 m x 2,35 m — pasūtīts jauns ķīļrāmis, izvēlēts blīvi austs lina audekls, kas gruntēts pēc vecajām metodēm, gleznots ar lineļļas krāsām.

Oriģinālu iznīcināja tā simtgadē

Stāstot par gleznas vēsturi, Lāsma Krūze teic, ka gleznotājs, mākslas vēsturnieks, pedagogs un kultūras darbinieks Jūliuss Dērings (1818—1898) 1855. gadā uzgleznoja Ērberģes baznīcai altārgleznu “Laidiet bērniņus pie manis”. Diemžēl šī glezna savā simtgadē, 1955. gadā, tika izgriezta no rāmja un iznīcināta. Uz apakšrāmja bija palicis vien audekla gabals ar debesu pusloka daļu. Vēlāk uz apakšrāmja uzvilkta cita tehnoloģiski nepareizi uzgleznota glezna ar Golgātas ainu, atstājot augšpusē redzamu nogriezto oriģinālās gleznas audekla joslu. Laikam ejot, gleznas izskats pasliktinājies — audekls deformējies, krāsa saplaisājusi. “Kad 2020. gada rudenī sāku studijas LMA Restaurācijas katedras 4. kursā, diplomdarba laikā vienai gleznai bija jāveic restaurācija un arī jāuzglezno viena kopija/rekonstrukcija. Jau vairākus gadus Ērberģes baznīca centās tikt pie jaunas gleznas, ierosināju, ka varu uzņemties uzgleznot tieši Jūliusa Dēringa rekonstrukciju, jo tas atbilda arī diplomdarba prasībām. Baznīcā jau pamazām notika dažādi ar restaurāciju saistīti darbi, piemēram, restaurēti apustuļu gleznojumi uz ērģeļu luktas un kanceles pildiņos. Rekonstruēta altārglezna tikai papildinātu baznīcas interjeru un vērtību. Oriģinālo gleznu baznīcai nav iespējams atgūt, taču ir iespējams radīt tuvu rekonstrukciju,” stāsta māksliniece. Darbs pie gleznas sācies ar informācijas meklēšanu.

Krāsas izvēlētas pēc sajūtām

Izpētes darbs nozīmēja salīdzināt oriģināla fotogrāfiju ar pieejamajiem Johana Frīdriha Overbeka šī sižeta zīmējumiem interneta resursos. Tika atrasts labas grafiskās kvalitātes gandrīz identisks zīmējums šai gleznai, kurā atbilda pat auduma kroku izkārtojums — šis zīmējums tika izvēlēts kā gleznas pamats. Nācās vien koriģēt kompozīciju, lai tā atbilstu Jūliusa Dēringa veidotajai.

Iesākumā tapusi mazāka izmēra skice, kas tālāk veidota oriģinālajā izmērā uz cita papīra, kas savukārt stiprināts pie sienas. Pasūtīts jauns ķīļrāmis oriģinālajos izmēros, izvēlēts blīvi austs lina audekls. Audekls uzvilkts uz ķīļrāmja un gruntēts pēc vecajām metodēm — ar želatīna līmes izolācijas slāni, tad līmes un krīta grunts slānis. Secīgi zīmējums pārnests no papīra uz gruntētā audekla un nostiprināts. Tāpat tapa pāris skices ar krāsu variantiem. Ja zīmējumu varēja rekonstruēt diezgan precīzi, tad krāsas melnbaltā fotogrāfijā ir ļoti grūti “nolasīt”. “Resursos bija pieejami daži krāsu varianti šim sižetam, taču secināju, ka Juliuss Dērings krāsas izvēlējies pēc savas gaumes. Par Jēzus apģērbu bija skaidrs, kādam tam jābūt. Bērnu apģērbam izvēlējos krāsas pēc savas sajūtas, ņemot arī par paraugu citas gleznas ar līdzīgu sižetu. Gleznoju ar labas kvalitātes eļļas krāsām, pakāpeniski vairākās kārtās — pirmais veidots vienkrāsains pagleznojums, tālāk secīgi ieklāti krāsu laukumi, pamazām veidoti apjomi un dziļums. Pakāpeniski gleznojums tapa detalizētāks un dziļāks,” tā par gleznas tapšanas gaitu stāsta Lāsma Krūze.

Katram sava Jēzus seja

Latvijas dzimšanas dienā, 18. novembrī, rūpīgi sapakoto gleznu nogādāja savās mājās — baznīcā Ērberģē. Nedēļu to atstāja baznīcā vēl iepakotu, lai tā pieņemtu vides temperatūras un mitruma maiņu. Gleznas aizmugure arī nodrošināta pret mitrumu un putekļiem, lai darbs saglabātos pēc iespējas ilgāk.

Māksliniece atzīst, ka glezna paņēma daudz laika, daudz enerģijas un domāšanas, bet zinājusi, ka tas būs tā vērts. Vēlējusies sevi izaicināt, īsti nezinot, uz ko “parakstās”. Pārbaudījumus sagādāja arī citi skolas darbi, tajā skaitā bakalaura darba rakstīšana un aizstāvēšana, kāzu plānošana, sarežģītā situācija pasaulē, kā dēļ kavējās materiālu piegādes utt. Tomēr izdevies atrast laiku, lai strādātu arī pie altārgleznas.

“Ir jābūt iekšējam mieram, lai gleznotu. Dusmās, nemierā, satraukumā pat nemēģināju sākt šo darbu. Man patika gleznot šo sižetu, jo Jēzus attēlots mīlošs un aicinošs pie sevis. Jēzus sejas izteiksmi gleznoju pēc iespējas neitrālāku. Cilvēki man ir teikuši, ka redz Viņu mierīgu, izbijušos, aizkaitinātu, vienaldzīgu, skumju — šķiet, katrs šajā sejā ierauga pats savu sajūtu atspulgu, jo tiek redzētas dažādas izteiksmes,” atzīst Lāsma Krūze.

Staburags.lv ARHĪVS

Radīta ar senajām tehnoloģijām

Kategorijas