Staburags.lv ARHĪVS

Komentārs

www.staburags.lv

2021. gada 26. novembris 00:00

273
Komentārs

Covid-19 ietekme uz izglītības procesu skolās jau pērn raisīja diskusijas par nepieciešamību pagarināt mācību gadu vasaras mēnešos. Latvijā ir viens no garākajiem vasaras brīvlaikiem Eiropā, piemēram, Beļģijā tie ir divi mēneši, un nesen izskanējuši priekšlikumi to saīsināt. Vecākiem ir grūti nodrošināt bērna pieskatīšanu vairākus mēnešus, tāpat rodas jautājums — cik lietderīgs skolas vecuma bērnam ir šāds brīvlaiks. Vai arī Latvijā būtu nepieciešams samazināt vasaras brīvlaiku? 

Inga Akmentiņa-Smildziņa, Latvijas vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja: — Konceptuāli vasaras brīvlaiks Latvijā ir pārāk garš. Mazi bērni tiek atstāti mājās ilgstoši bez pieskatīšanas. Traumu skaits pieaug, ņemot vērā arī tieši šo kontekstu. Taču mehāniski pagarināt mācību gadu un brīvlaiku saīsināt nebūtu prātīgi. Tas nav labākais risinājums. Kontekstā jāskatās mācību programma, mācību gada laikā bērni ļoti nogurst. Vasarā viņi negrib turpināt intensīvu mācīšanos. Jāņem vērā, ka Latvijā ir ļoti ilgs tumšais periods. Mēs ciešam no D vitamīna trūkuma. Ja mācību gadu kādreiz arī pagarinātu, tad tam nevajadzētu izpausties kā sēdēšanai skolas solos. Kovida laikā bērni daudz biežāk tiek laisti ārā, dažādas nodarbības arī iespēju robežās tiek organizētas svaigā gaisā, bet kopumā tas tiek darīts pārāk maz. Mācību gada pagarināšana varētu notikt veidā, kad skolas ir galvenie organizatori dažādām nometnēm. Nevis turpinām sēdēt, mācīties un rakstīt pārbaudes darbus, bet vērst mācību procesu uz foršām, izglītojošām un izklaidējošām nometnēm, maksimāli tās organizējot dabā, veidojot kontaktus un komunikāciju. Tieši socializēšanās ir tā, kā šajā pandēmijas laikā bērniem trūkst visvairāk. Diemžēl skolu vidē tā ir ierobežota, nedrīkst pulcēties, skraidīt gaiteņos. Kad tad lai viņi ir bērni? Aprunājas, parotaļājas. Korekcijas vasaras brīvlaikā prasītu komplicētus risinājumus. Vienkāršā veidā, neiedziļinoties blakus lietās, būtu neprātīgi. ◆

Iluta Barkāne, četru meitu mamma: — Ja tas būtu reāls mācību process, tad tam būtu jēga. Ķeksīša pēc pagarināt mācību gadu nav nepieciešamības. Tas, cik viegli vai grūti vecākiem ir tikt galā ar bērniem vasaras brīvlaikā, ir ļoti individuāls jautājums. Katrā ģimenē situācija ir atšķirīga. Skola nerisina pieskatīšanas problēmas, mazākajiem bērniem stundas beidzas laicīgi, un tāpat vecākiem bieži vien ir jārod risinājumi. Trīs mēnešu vasaras brīvlaiks Latvijā ir jau sen, tas ir iesakņojies. Izmaiņas šajā ziņā neko neatrisinātu. ◆

Guntis Rūze, Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolas sporta un veselības skolotājs, četru meitu tēvs: — Nē, nevajag neko mainīt. Mācībām atvēlēts pietiekami daudz laika, bērniem vajag arī atpūsties. Pieskatīšanas jautājums nebūs īstais pamatojums, lai veiktu tādas korekcijas. Lielākoties ģimenēm ir dažādi papildspēki nepieciešamības gadījumā — omes vai citi radinieki. Kovidlaikā mācību process jau ir pietiekami haotiski — vienubrīd klātienē, tad attālināti. Bērniem jau tā ir grūti, diez vai prātīgākais variants būtu šo procesu pagarināt uz vasaras rēķina. Turklāt siltā un saulainā dienā noturēt bērnu klasē un prasīt, lai viņš koncentrējas, būtu izaicinoši. Bērni vasarā grib iet ārā, izskrieties. ◆

Santa Kalniņa, Pērses sākumskolas direktore: — Nav nepieciešamības samazināt vasaras brīvlaiku. Mācību periods attiecībā pret brīvlaiku ir krietni ilgāks. Pandēmija ir atstājusi sekas uz visiem. Skolotāji, vecāki un bērni ir noguruši no ierobežojumiem un nemitīgajām pārmaiņām. Vasaras brīvlaiks ļauj atgūties no attālinātajām mācībām un paša procesa, uzkrāt spēkus jaunus cēlienam. ◆