Bijām pieraduši, ka visa pasaule vaļā

2021. gada 23. novembris 00:00

290

Aizvadītā nedēļa pagāja Latvijas valsts svētku zīmē. Bebru pagasta pirmsskolas izglītības iestādē “Bitīte” pasākumi notika katrā grupiņā. Bērni svētku dienā dārziņā ieradās saposušies, dziedāja dziesmas, darināja dekorācijas. Bija pasākums ārā, kurā viņi no dabas materiāliem veidoja Latvijas kontūru, tika iedegtas svecītes.

Protams, dienas ritmā nekas nemainās, un, ievērojot piesardzību, mēs vēl nevaram sanākt kopā un svinēt svētkus. Gan jau tas kaut kad beigsies, tad varēsim šādos pasākumos būt visi kopā. Šajos svētkos pietrūka kopības sajūtas.

Bērnudārznieka vecums ir laiks, kad tiek ielikts pamats turpmākajai dzīvei, un tas saistīts arī ar valsts svētku svinēšanu un patriotisma ieaudzināšanu. Gatavošanās svētkiem, telpu dekorēšana, dziesmu un dzejoļu mācīšanās, mūzika, svētku apģērbs, notikumu stāstīšana, karoga un tā krāsu pazīšana ir tas, ar ko jāsāk, lai bērns saprastu, ka tā nav parasta ikdiena. Paši mazākie bērni vēl nerunā, bet arī viņi saredz atšķirību starp ikdienas gaitām dārziņā.

Beidzoties mājsēdei, pagājušajā nedēļā atsākās klātienes darbs izglītības iestādēs. Mūsu iestādes darbu šis laiks īsti neietekmēja. Bija pa kādam bērnam, kas dzīvoja mājās, bet mums nebija dežūrgrupu, strādāja visas četras grupiņas, un, tā kā bērnu bija daudz, mēs grupas neapvienojām.

Skolā klātienes mācības atsāka visu klašu skolēni. Esmu par to, lai bērni dotos uz skolu, jo mājās mācīties ir samērā sarežģīti. Viegli nav skolotājiem, gatavojot mācību materiālus tā, lai kvalitatīvi tiešsaistē varētu novadīt stundu. Jārēķinās, ka pievilt var arī jaunās tehnoloģijas, jo ne vienmēr ir labs interneta pieslēgums. Manā ģimenē ir vairāki skolēni un viens apmaiņas students no ārzemēm, līdz ar to katram jānodrošina piekļuve mācībām, kas nozīmē, ka katram ir vajadzīgs dators, jo vienā laikā var iegadīties tiešsaistes, kurām jāpieslēdzas. Nedomāju, ka visiem vecākiem ir tāda rocība, lai varētu katram bērnam iegādāties datoru, arī interneta pieslēgums nav lēts.

Attālināto mācīšanos var izvērtēt divējādi. Ir bērni, kas mājās jūtas labāk nekā skolā, un viņi labprātāk mācās klusumā, bet ir tādi, kuri nemāk tā strādāt. Izlaidumu klasēm eksāmenu rezultāti parādīs, kādas ir attālinātās mācīšanās sekas. Bērniem vajag savstarpējo saziņu gan ar vienaudžiem, gan skolotājiem, jo mājās sēdēšana nav ilgstošs risinājums. Priecājos, ka bērni var doties uz skolu, un cerēsim, ka tas saglabāsies ilgāku laiku.

Saskaņā ar valdības lēmumu no 15. novembra veselībā, izglītībā un sociālajā aprūpē klātienē strādājošajiem noteikta prasība spēt uzrādīt derīgu Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu. “Bitītē” visi strādājam. Kas saslimuši, gaidām atgriežamies, lai viņi turpinātu darbu. Visas skolotājas ir vakcinējušās, testi vairs nevienam nav jāveic.

No 15. novembra iedzīvotāji ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu pakalpojumus var saņemt “zaļajā režīmā”, bet tiem, kam nav Covid-19 sertifikāta, jāsamierinās, ka viņiem visi pakalpojumi nebūs iespējami. Es vakcināciju atbalstu, tas ir brīvprātīgs process, taču katram cilvēkam pašam jānonāk līdz tam, kad viņš ir gatavs vakcinēties. Šobrīd vakcinācija ir vienīgais risinājums, lai pasargātu sevi, savus tuvākos un apkārtējos no smagas saslimšanas. Medicīna visu laiku attīstās, un jātic, ka tas mūžīgi nebūs. Šobrīd mums ar to jāsadzīvo un jābūt piesardzīgiem.

Jāsamierinās, ka jāierobežo sevi ceļošanas ziņā. Bijām pieraduši, ka visa pasaule vaļā. Varbūt vajag apstāties un pagaidīt, lai viss normalizējas, vairāk dzīvot mājās ar ģimeni un novērtēt visu, ko varam gūt Latvijā. Mums ir tik daudz skaistu vietu, ko skatīt! Es esmu patriotisks cilvēks, kas mīl savu zemi. Nekur citur negribu doties. Man patīk apskatīt citas valstis un vienmēr atgriezties mājās. Te ir tā vieta, kur es gribu dzīvot, un vēlos, lai te dzīvo mani bērni. Nākotnē gribu raudzīties pozitīvi. Mums jābūt lojāliem, demokrātiskiem pret citādi domājošiem. Mēs katrs esam atšķirīgs, un jāprot to pieņemt.

Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka ar nākamā gada 1. janvāri mainīsies ģimenes valsts pabalsta apmēri, kā arī piešķiršanas un izmaksas nosacījumi. Vērtēju to pozitīvi, tas būs liels atspaids daudzām ģimenēm. Cenas pieaugušas pārtikai, elektrībai, gāzei, principā visam. Ģimenēm, kurās ir vairāk bērnu, pabalstu palielinājums novērsīs krasu materiālās situācijas pasliktināšanos. Cenas pieaug strauji. Ja algas pieaugtu tikpat strauji, tas līdzsvarotos. Tas viss ietekmē katras ģimenes labklājību. Domāju, tā summa uz bērnu skaitu nav liela, tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo pabalsta apmēru atspaids būs lielāks. Ja vienam bērnam bija 11,38 eiro, nu paredzēti 25 eiro, un, ja vairāk bērnu, arī summa lielāka. Ja kaut kas finansiāli palielinās, tas tikai iepriecina, un vismaz tajā ziņā pamazām tuvojamies Eiropai, kaut salīdzinājumā ar citām valstīm pieaugums ir mazs. Domāju, šis valdības solis iepriecinās daudzas ģimenes.

Neesmu no tiem cilvēkiem, kas iedziļinās politikā. Paklausos ziņas, un šķiet, ka par daudz negatīvisma. Tas pats arī sociālajos tīklos. Es mēģinu to atstāt maliņā, turos pozitīvā gaisotnē un cenšos tuvu sev nelaist. Satraucoša ir migrantu krīze uz Eiropas Savienības ārējām robežām. Situācija uz Baltkrievijas—Polijas robežas ir gaužām bēdīga. Grūti izvērtēt, kā cilvēki tur nokļūst. Mani satrauc, ka starp migrantiem ir arī bērni. Viņiem nevajadzētu tur atrasties! Pie tam tādā aukstumā, lietū. Starp šiem cilvēkiem ir arī grūtnieces, kas man šķiet absurdi. Kādā situācijā jānonāk, lai uz to ietu? Grūti par to spriest, un cik vēl reāli mediji ilustrē šo situāciju. Baltkrievija saka vienu, Polija — citu. Mēs katrs to izvērtējam, kā izprotam. Katrā ziņā tas nav pieļaujams un risinājums jārod mierīgā ceļā, nevis ar vardarbību. Aizvadītās nedēļas galvenais notikums bija Latvijas Republikas proklamēšanas diena. Ģimenē šos svētkus svinam. Tā kā pašlaik pie mums dzīvo meitene no Itālijas, savas tradīcijas rādām arī viņai. Aizbraucām uz Likteņdārzu, iededzām svecītes, tad klājām svētku galdu un ēdām vakariņas. Nākamajā dienā devāmies uz Aizkraukli un vērojām gaismu šovu.

Šobrīd, kad kļūst tumšāks un drūmāks, novēlu mēģināt rast mieru un līdzsvaru sevī, baudīt laiku ģimenē, pavadīt to sarunās, atrast kopīgu nodarbošanos.

Staburags.lv ARHĪVS

Bijām pieraduši, ka visa pasaule vaļā

Kategorijas