Cerība uz projektu Vecbebros

2021. gada 23. novembris 00:00

Šis ir sestais gads, kā valstī tiek realizēts deinstitucionalizācijas (DI) plāns jeb psihiatriskās palīdzības sniegšanas reforma, kas paredz dažādās valsts un pašvaldību institūcijās — aprūpes centros — mītošām personām ar garīga rakstura traucējumiem iespēju robežās nodrošināt patstāvīgāku dzīvi, sniegt iespēju apgūt dažādas prasmes un rezultātā dzīvot nedaudz patstāvīgi. Aizkraukles pusē DI plāna realizācija līdz šim bijusi lēna un taustāms rezultāts redzams tikai pēdējos divos gados.
Būvnieku tāmes dramatiski augušas

Zemgales Plānošanas reģionā ar DI saistītais projekts ir “Atver sirdi Zemgalē”, un tajā piedalījās visas Aizkraukles reģiona pašvaldības, izņemot Jaunjelgavu.

Viens no projekta plāniem bija Aizkrauklē, ēkā Lāčplēša ielā 4, izveidot grupu dzīvokļus, taču šogad oktobrī Aizkraukles novada deputāti lēma to nedarīt lielo izmaksu dēļ. Ilze Kļaviņa, Aizkraukles novada Sociālā dienesta vadītājas pienākumu izpildītāja, par šo lēmumu saka — diemžēl būvmateriālu sadārdzinājuma dēļ projekts kļuva divas reizes dārgāks, sasniedza vairāk nekā miljonu eiro. Sākotnējās izmaksas bija 531 tūkstotis eiro, bet pēc būvnieku iesniegtajām kontroltāmēm palielinājās par 543 tūkstošiem. Kā teikts domes lēmumā, šādu neplānotu izdevumu piesaistīšana ir slogs novada budžetam. Līdz ar to Aizkraukle ir vienīgā apdzīvotā vieta novadā, kurā nav ne dienas aprūpes centra, ne grupu dzīvokļu. “Pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem personām ar garīga rakstura traucējumiem ir, un tuvākajā nākotnē varētu izlīdzēties ar apkārtnē esošajiem piedāvājumiem Skrīveros un tālākā nākotnē Vecbebros. Iespējams, kāds aizkrauklietis varētu pārcelties uz dzīvi Vecbebros, bet saprotu, ka cilvēkam, kurš visu mūžu nodzīvojis pilsētā, tas nebūtu labākais risinājums,” saka Ilze Kļaviņa. Grupu dzīvokļos Aizkrauklē vieta bija paredzēta 14 personām. Līdz ar domes lēmumu pašlaik no dienaskārtības noņemts arī jautājums par dienas aprūpes centra izveidi mājā, kurā pašlaik atrodas novada sociālais dienests Daugavas ielā.

Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš teic, ka grupu dzīvokļu izveide paredzēta Vecbebros — bijušā tehnikuma kopmītņu mājā. Pašlaik tiek apspriests jautājums par ēkas apsaimniekotāju. Visticamāk, tas būs Latvija Sarkanais Krusts (LSK), kuram līdz šim bijusi laba sadarbības pieredze ar Koknesi un arī Aizkraukli. Tiesa, daži novada domes deputāti iebilda šādam risinājumam, sakot, ka pakalpojumu nodrošināšanu var veikt novada spēkiem. Vecbebros vieta paredzēta aptuveni 120 sociālās aprūpes centra klientiem. LSK apņēmies nodrošināt visu nepieciešamo sociālo pakalpojumu klāstu, tajā skaitā atvērt grupu dzīvokļus, ja šāda nepieciešamība rastos. Papildus kā alternatīva iespējamo grupu dzīvokļu ierīkošanas vieta izskatīta arī Seces vecās skolas ēka, kas iepriekš uzturēta par Jaunjelgavas novada budžeta līdzekļiem.

Durvis vērs dzīvokļi bijušajā Sproģu skolā

Neretas sociālā dienesta vadītāja Iveta Arāja stāsta, ka Neretas apkārtnē, bijušajā Sproģu skolā, DI projektā izveidoti trīs pakalpojumi, kuri reģistrēti sociālo pakalpojumu reģistrā. Bijušajā skolā būs dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kas šobrīd attieksies uz trim projektā izvērtētiem bērniem, kā arī atsevišķa ieeja ēkā būs grupu dzīvokļos. Tajos pašlaik vieta garantēta septiņiem iemītniekiem. Diemžēl iepriekšējā Neretas novada dome neapstiprināja budžetu, kas ietvertu darba algas un citus izdevumus šiem projektiem, un tagad cerība, ka to izdarīs Aizkraukles novada dome. Visticamāk, abus projektus varēs pilnā apjomā iedarbināt nākamā gada janvārī. Trešais pakalpojums ir dienas aprūpes centrs personām ar garīga rakstura traucējumiem, un tas būs Sproģu saieta nama ēkā, iepretī bibliotēkas telpām. Šajā vietā nodarbinātu cilvēkus, kuri dzīvos grupu dzīvokļos. Pašlaik neesot problēmu ar darbinieku nodrošināšanu šajos pakalpojumos. Grupu nodarbību vadītāji būs no vietējiem resursiem. Iveta Arāja atzīst, ka projekta pirmsākumos vajadzēja lielāku vienotību starp visiem toreizējiem novadiem, līdz ar to līdzekļu ieguldījums būtu pārdomātāks, efektīvāks, piemēram, veidojot vienu lielāku māju grupu dzīvokļiem. Tagad no valsts piešķirtie līdzekļi ir sadrumstaloti. Neretai šajā projektā piešķīra ap 100 tūkstošiem eiro. Par šo naudu varēja veikt telpu remontu un iegādāties pirmās nepieciešamības mēbeles. DI projekta pakalpojumus no valsts finansēs līdz 2023. gada 31. augustam, bet infrastruktūras izveidi līdz šī gada beigām.

Turpmāk, ja grupu dzīvokļos savus cilvēkus ievietos citas pašvaldības, tās arī nodrošinās finansējumu. Katram iemītniekam ir arī savi tā saucamie ienākumi, piemēram, invaliditātes pensija, no kuras daļa būs līdzmaksājums par uzturēšanos šajā dzīvoklī. No septiņiem iemītniekiem trīs būs vietējie — Neretas iedzīvotāji, kas pašlaik dzīvo ģimenēs, trīs no valsts sociālās aprūpes centra “Mēmele” un viens iemītnieks no Viesītes. Runājot par apkalpojošo personālu, divi mentori no Neretas ir apguvuši mācību programmu darbam ar personām, kurām ir garīga rakstura traucējumi.

Skrīveros jurģus plāno pavasarī

Edvarts Pāvulēns ir Skrīveru dienas aprūpes centra vadītājs. Viņš stāsta, ka Skrīveros jauns daudzfunkcionālais dienas aprūpes centrs top Daugavas ielā 85, bet tajā nebūs grupu dzīvokļu. Dienas aprūpes centrs jau 10 gadu darbojas sociālās aprūpes centra “Ziedugravas” teritorijā, un tur pakalpojumus saņem vietējie iedzīvotāji — gan pensijas vecuma cilvēki, gan personas ar invaliditāti — 14 cilvēki, piecas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī astoņi bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Jaunajā mājā Skrīveru centrā no ēkas trim stāviem centram būs atvēlēti divi, un tajos notiks arī grupu nodarbības. Lai arī ēka vizuāli šķiet lielāka par pašreizējo “Ziedugravās”, Edvarts Pāvulēns teic, ka pieejami būs ap 500 kvadrātmetru, un tas ir pat nedaudz mazāk kā līdz šim. Ēkas trešais stāvs tiks nodots Skrīveru jauniešu darba organizēšanai. Par grupu dzīvokļiem centra vadītājs teic, ka kopumā tādi noteikti nepieciešami, bet Skrīveru apkārtnē pašlaik apzināts viens cilvēks, kuram šāds pakalpojums būtu saistošs. Cits stāsts ir par Aizkraukli, kur nepieciešami gan šādi dzīvokļi, gan dienas aprūpes centrs, bet pagaidām nav cerību ieraudzīt nevienu no tiem. Dzīve pierādījusi, ka sociālie pakalpojumi nav lēti, tie ir nerentabli, tomēr katrs no cilvēkiem, kas izmanto šo pakalpojumu, var dot pienesumu, piemēram, darbojoties speciālās darbnīcās. Turklāt šādu pakalpojumu nodrošināšana ir labs piemērs tam, cik dažāda ir mūsu sabiedrība. Nerunājot par to, kāds nenovērtējams devums tas ir pašiem pakalpojuma saņēmējiem, kuri var dzīvot daudz pilnvērtīgāku dzīvi. Vai šo pakalpojumu sniegšana Vecbebros topošajā sociālajā centrā būs laba alternatīva Aizkrauklei? Edvarts Pāvulēns teic, ka šī vieta ir vēl tālāk no pilsētas un iemītniekiem zudīs iespēja būt neatkarīgiem, nevar izvēlēties, kad un kur iet, nevar pilnvērtīgi iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. “Protams, jāpriecājas par katru pakalpojumu, bet diez vai šī ir labākā alternatīva,” saka Edvarts Pāvulēns.

Pansija Vīgantē par pašvaldības līdzekļiem

Evija Elksne, Jaunjelgavas apvienības Sociālā dienesta vadītāja, saka, jaunjelgavieši DI projektā neiesaistījās. Toties par pašvaldībā realizētiem projektiem bijušās Vīgantes skolas pirmajā stāvā jau labu laiku darbojas pansija, bet otrajā stāvā ierīkoti grupu dzīvokļi 11 cilvēkiem. No institūcijas šeit dzīvot sācis kāds nesen pilngadību sasniedzis puisis no Neretas, kurš agrāk dzīvoja VSAC “Latgale” filiālē Kalkūnos. Pārējie iemītnieki ir no bijušā Jaunjelgavas novada. Divas vietas šajos dzīvokļos šobrīd ir brīvas. Kamēr vēl nebija pandēmijas ierobežojumu, šejienes iemītniekiem bija normāla sociālā dzīve — viņus aizveda uz baznīcu, kultūras pasākumiem. Savukārt uz pansiju un sociālo māju brauc psihologs, sociālie darbinieki, ģimenes asistents, uz vietas notiek arī koncerti. Tā kā pansijas vadītājs Mihails Maškovs nodarbojas ar mūziku, projektā iegādājās mūzikas instrumentus un tos izmanto mājas iemītnieki. Reizi nedēļā notiek kopīga muzicēšana.

Pļaviņieši projektu realizēs Vietalvā

Pļaviņu Sociālā dienesta vadītāja Eva Zeipe-Mača stāsta, ka DI projektā šogad gada otrajā pusē Pļaviņās sāka darbu dienas aprūpes centrs pieaugušajiem ar garīga un bērniem ar fiziska rakstura traucējumiem. Epidemioloģisko apstākļu dēļ šobrīd ik dienu centru apmeklē pieci cilvēki. Šajā projektā paredzēts atvērt arī grupu dzīvokļus Vietalvā vienā no daudzdzīvokļu mājām. Tajā vieta būs četrām personām. Darbdienās šos cilvēkus dažādās aktivitātēs prasmju iegūšanai nodarbinās dienas centrā Pļaviņās vai Vietalvā, piemēram, bibliotēkā. Atkarībā no tā, kāda līmeņa traucējumi būs grupu mājas iemītniekiem, viņus visu diennakti pieskatīs divi līdz trīs apmācīti darbinieki. Sociālā dienesta vadītāja pieļauj, ka kāds no iemītniekiem varētu strādāt algotu darbu un grupu dzīvoklis būtu viņa patstāvīgā mājvieta.

Uzziņa. ■ Projekta ieviešanas laiks ir no 2015. gada 1. decembra līdz 2022. gada 31. decembrim. Kopējās izmaksas — 5,7 miljoni eiro, no kuriem 85% ir ESF līdzfinansējums.

■ 2014. gadā no valsts un līgumorganizāciju sociālās aprūpes centriem izstājušās 650 personas, no kurām 60 atgriezušās mājās, bet tikai 18 no viņiem sociālās aprūpes pakalpojumi ir nodrošināti dzīvesvietā. 231 perona pārcēlusies uz citu aprūpes vai ārstniecības iestādi, 12 — uz pusceļa māju, 10 — uz grupu dzīvokli.

■ No pašvaldību sociālās aprūpes centriem atgriezušās 2490 personas, no kurām mājās devušās 437. No tām tikai 47 pakalpojumi ir nodrošināti dzīvesvietā. 124 personas pārcēlušās uz citu aprūpes vai ārstniecības iestādi, divas turpina dzīvot grupu dzīvokļos.

Staburags.lv ARHĪVS

Cerība uz projektu Vecbebros

Kategorijas