Dzeja
Sarmīte Rode***Par rudens lietū izlijušu bērzu birzi/Līdz pēdējai cerības lāsei/Debesīm lūdz manas zemes sirds.
Par jauna strēlnieka sapni krūtīs,/Viņa dvēseli mūžības vējos/Gaismas stars pār Daugavu nolīst.
Par tautas dziesmu, mātes dziedātu,/Bērza baltumā aizvijas ceļš,/Lai atkal mēs tēva mājās pārnāktu.
Par bērniņu, kas tikai piedzims rīt,/Lai brīvības vainagā varam/Šodien visspožāko zvaigzni vīt.
Sarmīte Rode***Ja varētu apturēt laiku/Brīdī, kad laimīgi esam,/Kad prieku — plaukstošu ziedu —/Uz cerības altāri nesam./Bet dzīve — kā upe plūst/Durstīgiem oļiem zem kājām/Un aizved arvien tālāk mūs/No krasta, kur laimīgi gājām./Vien skatienu pacelt debesīs — /Neko no bijušā nenožēlot,/No kokiem rudenī mācīties/Līdz pēdējai oglītei kvēlot.
Artis Svoks. Ziema
Sākumā es dzīvi nejutu, ar puselpu elpoju un jūtas iesaiņojumā turēju. Bet es tomēr kaut ko sapratu, sirdi krūtīs atradu un no jauna vērtības būvēju!
No dzīves varot slēpties, var arī mukt... Vai var izģērbties un iemīlēties! Es vairs neslēpjos un uz ceļa noguļos. Priekā mazgājos un skaistuma rindās iestājos.
Arī man dažreiz ļoti, ļoti sāp, pārsāp un bērēs neveikli smiekli uznāk. Ikreiz, kad vējš ar pirmo sniegpārslu istabā iekļūst, mani pa durvīm ārā izpūš, bet ziema noķer aiz rokas un visus pikoties ielūdz!
Artis Svoks. Viltīgi
Es lūdzu Dievu viltīgi, lūdzu to no rīta, tad lūdzu vakarā un redzēju zvaigzni pagalmā iekrītam. Tad es lūdzu tai zvaigznei tikai vienu jauku lietu, bet no rīta es tik un tā, kur man nevajag, pamodos! Vēl es ticēju balsij, kura bailēs trīc, visbeidzot nospēlēju šaubām asti un trīsdesmit pirmajā skrēju ar bērniem konfektes dīkt. Tālāk iet mani pasauca Dievs, un tad gan, kur es eju, tur krīt.
Gina Viegliņa. Kārļa Skalbes “Saulrietos”
Kā pasakā — tik skaists man šķita/Tas kalns, kur Kārlis Skalbe mita,/Tā māja, ezers koši zils,/Bet tālē kļavas, tumšais sils./Tik apburošs tur rudens gaiss,/Man likās, tuvs tas tālais laiks,/Kad ziedu smaržas kalnu klāja/Un bērzi, liepas vilināja/Vēl kādu pantu uzrakstīt.
Un dega uguns vecās kļavās,/Un burvība, kas dienās tajās/No sapņu kausiem lika dzert/Un laimes mirkļus plaukstās tvert,/Kas rudenīgās krāsās mirdz.
Tur kalnā viņa cēlā mūza,/Tur dvēsele kā ledus lūza,/Un kļavās nebēdnīgais vējš,/Tik ugunīgi sārts un spējš,/Pie kapa klusu dziesmu dzied.
Maija Stepēna. Rudens vējavas
Aizslēgšu durvis, logu slēģus, vārtus,/lai manus domu putnus/rudens vējavas neizdzenā tik tālu, tik tāl’, ka pazūd ceļš uz mājām./Bezdomu klusumā viena?/Negribu!/Garie vakari.../stundām gari mirkļi.../ne sākuma, ne beigu.../un laukiem pāri ar skaļu atbalsi tukšajā mājā joņo rudens,/Vasaras pēdējās asaras dzenājot./Sienu laiku mezglos — /mezglu pie mezgla, mezglu pie mezgla — īsāks nepaliek...
Maija Stepēna. ***
Rudens vējos es paslēpšos sevī, /lai nedzirdētu, kā koki raud./Ar rudens vējiem ne gribēts, ne mīlēts,/kaut kas manī ielauzties draud./ rudens vējos skan atvadu zvani —/viss dzīvais grimst miegā klusi./Rudens vējos skan gājputnu sauciens:/— Nāc līdzi, nāc līdzi uz saulaino pusi!/Rudens vējos es mūžību jūtu — /neizzināto, kas garām plūst./Rudens vējos sargāšu sevī to sveci,/kas deg vēl un palēnām kūst.
Ārija Āre. ***
Latvija!/No jauna viens rudens,/Un tava dzimšanas diena/Ar rudens krāsām un ziediem/Gadu grāmatā ierakstīta./Latvija!/Pieber savas košās rudens lapas,/Pieber tās pilnas ar prieku./Izsēj tās pāri visiem mums,/Lai katrs mēs priecīgāks kļūtu./Latvija!/Izdziedam kopā priekus un bēdas,/Izdziedam sauli, vējus un gadus,/Izdziedam mūsu gaismas lūgsnu —/Dievs, svētī Latviju!
Ārija Āre. ***
Nesteidzies, laiks!/Atļauj izziedēt dienām./Vēl tiko birzī vizbuļus lasīju,/Rīt jau jutīšu rudeni pūšam./Kāpēc tu steidzies, laiks?/Atļauj izziedēt mūžam —/Izziedēt dzeltenām purenēm,/Pļavas ziediem un magonēm,/Atļauj izziedēt rozēm un viršiem,/Izziedēt dienām manām Kā ziediem gaišiem un saulainiem./Nesteidzies, laiks,/Izziedi lēnām…
Dace Ābeltiņa. Gājputnu laiks
Rudens./Gājuputnu laiks./Lapkritis un briedums./Rudens gaiss tik dzidri svaigs,/Ziemas elpas tuvums.
Rudens./Gājuputnu laiks./Gulbji ceļa jūtīs./Zemi pārklās sniegs drīz maigs,/Auksti vēji pūtīs.
Rudens./Gājuputnu laiks./Lapkritis un smeldze./Novembris un miglas tvaiks,/Dvēselītei veldze.
Dace Ābeltiņa. ***
Vēl vakar viss plauka un ziedēja, /Vēl vakar, un šodien jau sals./Sārts ābols vēl sēkliņas briedēja, /Bet tāpēc nav pasaules gals.
No salnām nav cilvēkam jābaidās,/No pagātnes kļūdām un sāpēm/Ir jāizaug, jānobriest, jārūdās/Un jāļaujas dvēseles slāpēm.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra