Virsuzraudzībai jābūt ar skatu no malas

2021. gada 12. novembris 00:00

Aizkraukles novada dome izveidoja jaunu iestādi — Aizkraukles novada Kultūras pārvaldi — un apstiprināja amatu sarakstu ar četrām štata vietām: tajā strādās pārvaldes vadītājs, bibliotēku darba metodiķis, kultūras darba metodiķis un personāla speciālists/lietvedis. Kurā vietā Kultūras pārvalde atradīsies, pašlaik nav zināms. Kultūras pārvaldes pakļautībā būs 25 bibliotēkas, četri muzeji, 10 kultūras centri, 11 kultūrvietas, kurās strādās kultūras darba organizatori, pavisam ap 230 darbinieku.

Vadīs, kontrolēs un izvērtēs

Apspriežot šo jautājumu ar novada domes deputātiem, Aizkraukles kultūras nama vadītāja Anta Teivāne sacīja, ka līdz šim kultūras darbs novados noticis diezgan autonomi, katrā novadā ir savs identitātes redzējums, tradīcijas. Tomēr tagad ir vienota teritorija, un Kultūras pārvalde ir vajadzīga vienotas kultūras politikas izstrādei un darba organizēšanai, novadā tā būs virsuzraugošā un koordinējošā iestāde. Citos Latvijas novados tādas pārvaldes ar mazāku kultūras iestāžu skaitu bijušas jau iepriekš.

Deputāts Guntis Libeks bija vienīgais, kurš balsoja pret lēmumu par Kultūras pārvaldes amatu saraksta apstiprināšanu, jo uzskata, ka šāda pārvalde nav vajadzīga un štati ir par lielu — līdz ar šādas pārvaldes izveidošanu kultūras jomā ir par četrām jaunām štata vietām vairāk, nekā bija pirms tam. Deputāts Aigars Lukss pauda viedokli, ka personāla speciālista/lietveža amatu no saraksta vajag svītrot, un ieteica Kultūras pārvaldes jaunajām amata vietām atrast darbiniekus no līdzšinējo kadru vidus, tādējādi nepalielinot štatus.

Lietvedis apkalpos kultūras iestādes

Anta Teivāne iebilda, sakot, ka iepriekš lietveža darbu kultūras jomā veica pagastu pārvaldes, tagad šī funkcija būs uzticēta Kultūras pārvaldes personāla speciālistam/lietvedim, kurš apkalpos visas kultūras iestādes. Ar viena lietveža štata vietu būšot diezgan grūti ar visu tikt galā. Līdz šim pusslodzes lietvedis bijis tikai Aizkraukles un Jaunjelgavas kultūras namā, kā arī Aizkraukles muzejā. Savukārt bibliotēkas metodiķis bija nepieciešams jau sen. “Virsuzraudzībai jābūt ar skatu no malas,” uzskata Anta Teivāne, piebilstot, ka šādai struktūrai bija jābūt jau iepriekš, taču kādreiz visi seši novadi par to nevarēja vienoties, un tagad šajā jomā notiek “aizlāpīšana”. Ja koordinējošo darbu uzticētu kādam kultūras nama direktoram vai mākslinieciskajam vadītājam, rastos subjektīva ietekme, būtu grūtāk īstenot kontrolējošo un novērtējuma funkciju.

Bažas, ka bremzēs individuālo radošumu

Guntis Libeks domā, ka šādu nodaļu tomēr nevajadzētu veidot, īpaši tagad, kad kultūras dzīve gandrīz apstājusies un nav skaidrības par nākotni. “Pamatojums — vienādot, koordinēt, veidot vienotu politiku — izklausās pēc ideoloģiskās nodaļas veidošanas. Kultūras pamatā ir radošums, individualitāte un vietējās tradīcijas. Kultūras pārvalde noteiks vienotu kultūras politiku, visu “uzspiedīs no augšas”, bremzēs individuālo radošumu un kultūras attīstību kopumā, neņems vērā vietējās kultūras tradīcijas pagastos un pilsētās, visi gaidīs vadības norādījumus. Šāda Kultūras nodaļas izveidošana ir kaitīga, rezultāts būs pilnīgi pretējs, nekā gaidīts,” uzskata Guntis Libeks.

Būs vairāk laika stratēģijas izstrādei

“Šobrīd liekas, ka kultūra ir dīkstāvē, bet kultūras darbs nav apstājies,” norādīja Anta Teivāne. “Pašlaik ir vairāk laika, lai veidotu kopīgu kultūras attīstības stratēģiju, izstrādātu sadarbības plānu ar tūrisma, uzņēmējdarbības nozares pārstāvjiem, nevalstisko sektoru, pārdomātu starptautiskās sadarbības ieceres. Tas nenozīmē nogalināt radošumu vai visus novienādot, tieši otrādi — veicināsim kultūras daudzveidību. Šo institūciju veidojam nevis kā kontrolējošu, noliedzošu, bet kā palīdzošu dažādu procesu sakārtošanā, kvalitatīvā tālāk-izglītībā, lai mēs kļūtu gudrāki un šajā situācijā varētu viens otram palīdzēt izdzīvot. Lai izveidotu stratēģiju, nepieciešams gads, bet, ja nebūs intensīvā ikdienas darba, mēs varētu tikt galā pusgada laikā. Vajadzīga kultūras resursu apzināšana, fokusa grupu diskusijas, cilvēku aptaujas, ikdienas darbā to ir grūti izdarīt. Kultūras namu direktori un mākslinieciskie vadītāji ir arī mārketinga, reklāmas speciālisti, menedžeri, noformētāji, režisori, personāla speciālisti. Kultūras nodaļa varētu viņiem palīdzēt dažādu procesu sakārtošanā.” Deputāte Zane Romanova piekrīt, ka šis ir laiks, kad sakārtot stratēģiskās lietas un, atgriežoties normālā darba ritmā, varēs strādāt ar pilnu atdevi. Viņa atbalsta šādas Kultūras pārvaldes veidošanu, jo ir pārliecināta par tās nepieciešamību. Nodaļas izveidei atbalstu pauda arī deputāts Didzis Bērziņš un deputāte Anita Ostrovska.

Iebilst pret bibliotekāru skaitu

Aizkraukles novada dome apstiprināja jaunveidojamās iestādes “Aizkraukles novada Centrālā bibliotēka ar struktūrvienībām” amatu klasifikāciju, mēnešalgu grupas un maksimālās mēnešalgas. Bijis daudz diskusiju par štata vienību skaitu, kas nav palielināts. Guntim Libekam liekas “pārspīlēti” un “vienkārši šokējoši”, kāpēc Aizkraukles Centrālajai bibliotēkai nepieciešami 12 darbinieki, kā arī vēl saimniecības pārzinis, jo esot grūti aptvert, ko viņi ikdienā dara: bibliotēkas direktors, nodaļas vadītāja, sistēmbibliotekāre, trīs vecākie bibliotekāri un seši bibliotekāri. Aizkraukles pagastā arī ir bibliotēkas vadītājs. Viņš domā, ka arī Jaunjelgavas bibliotēkā trīs darbinieki ir par daudz, pietiktu ar diviem, tāpat pārāk daudz — pieci — esot Pļaviņās, kur vajadzētu apvienot bērnu un pieaugušo bibliotēku. Viņš arī domā, ka par to nav vērts strīdēties, jo “balsošanas mašīna strādā”. Deputāts Aigars Lukss informēja, ka pašlaik Pļaviņās bērnu un pieaugušo bibliotēka ir divās ēkās, bet pēc centrālās ēkas remonta abas bibliotēkas būs vienā ēkā, tad, iespējams, varēs kādu štata vietu samazināt. Abas bibliotēkas apkalpo ļoti lielu skaitu lasītāju.

Štatu lielumu vērtē kā adekvātu

Anta Teivāne sacīja, ka, iepazīstoties ar darba pienākumiem un bibliotēkas vadītājas paskaidrojumiem, štatu lielums vērtējams kā adekvāts gan Aizkrauklē, gan Pļaviņās. Aizkraukles Centrālā bibliotēka strādā saskaņā ar Bibliotēku likumu un atbilstoši tā prasībām. Gadā tā apkalpo vairā nekā 20 tūkstošu lasītāju, 2019. gadā — 27,6 tūkstošus apmeklētāju. Pagājušajā gadā bibliotēku vidēji dienā apmeklēja 70 cilvēki, bet 2019. gadā, kad nebija kovida — 95 cilvēki. Gadā tiek apstrādātas 1953 jaunienākušās grāmatas un norakstītas 1080 grāmatas. Turpmāk divi darbinieki koordinēs skolu bibliotēku un pieaugušo bibliotēku darbu. Aizkraukles pilsētas bibliotēkas vadības iesniegtajā pārskatā teikts, ka Aizkraukles pilsētas bibliotēkas lasītāju apkalpošana notiek trijos stāvos. Bibliotēka strādā sešas dienas nedēļā, katru sestdienu strādā trīs darbinieki, tāpēc nedēļas laikā darbiniekiem jānodrošina brīvdiena. Skrīveru bibliotēka izvietota divos stāvos, tādēļ pašlaik štata vietas nav iespējams samazināt.

“Mēs par visu ko brīnāmies, es arī gribētu izteikt savu izbrīnu par attieksmi pret kultūru, zināšanām, kas te izskan — ka mums neko nevajag, viss ir lieki, ir kovids — tas ir pārsteidzoši,” norādīja deputāts Didzis Bērziņš, paužot atbalstu štatu sarakstam, jo bibliotēku darbinieki dara augsti kvalificētu darbu.

Elektriķis nepieciešams visos pasākumos

Dome apstiprināja visu 10 kultūras centru un to struktūrvienību amatus. Diskusijas raisījās par to, kāpēc Aizkraukles kultūras namā vajadzīgi tik daudzi tehniskie darbinieki, tajā skaitā pusslodzes elektriķis, savukārt santehniķim ir pilna slodze. Noliktavas pārzinim paredzēta pusslodze, galdniekam — 0,3 slodzes, sētniekiem — 1,8 slodzes, apkopējiem — 5 slodzes, ēku dežurantiem — 5,6 slodzes. Anta Teivāne skaidroja, ka kolektīvi darbojas trijās ēkās — pilsētā, pagastā un bijušās sākumskolas ēkā Rūpniecības ielā, divas pēdējās ēkas esot sliktā tehniskajā kārtībā, tajās tek jumti, ir novecojusi elektroinstalācija un citi trūkumi, līdz ar to daudz darba. Jumti tiek piķoti un no tiem vāktas lapas, lai neaizdambētos lietus kanalizācija. Problēmas ir ar notekūdeņu kanalizāciju. Elektriķa klātbūtne ir nepieciešama visos pasākumos, tajā skaitā ir prasība nodrošināt elektriķa pakalpojumus, slēdzot telpu nomas līgumus ar lielo koncertu rīkotājiem.
Kultūras namā ir plašas tualetes, aizskatuvē sešas grimētavas un četras dušas, un lielu pasākumu laikā, ja ir daudz apmeklētāju, mēdzot aizdambēties kanalizācija. Ap 300 dejotāju izmanto bijušās sākumskolas ēku, kur ir sanitārie mezgli, līdz ar to santehniķis ir nodarbināts. Pagasta kultūras namā ir viena apkopēja 2000 kvadrātmetriem. Darbojas 20 amatiermākslas kolektīvi un, pēc 2019. gada datiem, kultūras namā ir ap 20 tūkstošiem apmeklētāju gadā. Anta Teivāne pieļauj, ka tehniskie darbinieki varētu būt pakļauti komunālajai nodaļai, bet tad varētu rasties problēmas ar grafiku veidošanu, jo kultūras namā darbs ir vakaros, naktīs, brīvdienās.

“Kultūras pilsētiņai” savs santehniķis

Guntis Libeks sacīja, ka Anta Teivāne kā radošs cilvēks uzbūra ainu par veselu kultūras pilsētiņu, kurā nepārtraukti vajadzīgs santehniķis un elektriķis. “Tā nav efektīva saimniekošana, tā ir pagātne,” viņš uzskata. “Šie cilvēki ikdienā netiek nodarbināti. Viņu vieta ir saimniecības nodaļā, lai viņi rūpētos par skolām, bērnudārziem, kultūras namiem.”

Domes priekšsēdētājs Leons Līdums oponēja, sakot, ka “mūsu pašmērķis ir izveidot pilnvērtīgus pakalpojumus visās jomās, mēs cenšamies iedziļināties jebkuras nozares vajadzībās, vietējās sabiedrības pilnvērtīgā dzīvē”.

“Ak, cik skaisti vārdi, bet darbiem jāseko, darbiem!” norādīja Guntis Libeks. “Problēma ir tāda, ka jūs nekad to neizdarīsiet, tikai solīsiet.”Anta Teivāne atzina, ka ir subjektīva savā situācijā, tādēļ Kultūras pārvalde visu varētu izvērtēt objektīvi. Viņa domā, ka nākotnē dažiem tehniskajiem darbiniekiem varētu maksāt par stundu darbu, nevis slodzi.

Slodzes vēl izvērtēs

Apspriežot līdzšinējos štatu sarakstus kultūras centros Jaunjelgavā, Koknesē, Pļaviņās, Skrīveros un Neretā, kā arī muzeju štatu sarakstus, diskusijas neraisījās.

Deputāts Aigars Lukss ierosināja visiem kultūras centru vadītājiem noteikt vienādu atalgojumu, tomēr Anta Teivāne iebilda, jo darba noslodze jāvērtē pēc apmeklētāju skaita, kas ir atšķirīgs Aizkrauklē un citās vietās.

Deputāte Zane Romanova aicināja uzticēties iestāžu vadītājiem. Deputāts Gatis Gūtmanis sacīja, ka uzticas, katras iestādes vadītājs domā, kā būtu labāk, taču mulsina lielais saimniecisko amata vienību skaits. Viņš aicināja padomāt, kā nākamgad varētu saimnieciskos amatus apvienot, lai katrā iestādē to nebūtu tik daudz.

Pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš sacīja, ka ir atšķirības kultūras centru darbībā un izvērtēšana būs viens no pirmajiem uzdevumiem gan bibliotēkās, gan kultūras centros un muzejos. “Viena, divu mēnešu laikā grūti visu pateikt precīzi, kāda kur ir noslodze. Negribējām unificēt. Tad, kad viss būs izvērtēts, tad varēsim unificēt. Galvenais, lai pakalpojumu kvalitāte nesamazinās,” uzskata izpilddirektors. Viņš domā, ka nākamā gada laikā viss tiks izvērtēts un, apspriežot kārtējā gada budžetu, to ņems vērā.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.

Staburags.lv ARHĪVS

Virsuzraudzībai jābūt ar skatu no malas

Kategorijas