Labākā balva — atzinība

2021. gada 12. novembris 00:00

225

Kopējais latviešu valodā runājošo skaits tiek lēsts ap diviem miljoniem, savukārt korejiešu valodu prot 78 miljoni cilvēku. Viens no tiem ir aizkrauklietis Valts Piļāns, kurš Korejiešu valodas runas konkursā ieguva pirmo vietu. Nozīmīgāks par panākumu un balvu viņam bija Korejas Republikas vēstnieka Latvijā Seongdžina Hana un citu lietpratēju atzinība.

No programmēšanas uz valodām

— Kāpēc tieši korejiešu valoda?

— Rīgas Tehniskajā koledžā mācījos programmēšanu un sapratu, ka tas mani nesaista. Tajā pašā laikā mani sāka aizraut korejiešu valoda. Pašapmācībā šo to nedaudz apguvu. Ieguvu programmēšanas diplomu un sāku studijas Latvijas Universitātē, kur apgūstu korejiešu valodu.

Kāpēc tieši korejiešu? Vēl pirms programmēšanas studijām daudz laika pavadīju pie datora, skatījos dažādus video, līdz uzgāju video korejiešu valodā. Tā mani uzrunāja, mēģināju līdzīgas skaņas atdarināt un pakāpeniski aizrāvos!

— Humanitārās un eksaktās zinātnes ir pretstati. Abu studiju pieredzes atšķiras?

— Vienīgā atšķirība, ko izjutu, — strādājot pie kodu programmēšanas, pietiks ar lasīšanu un rakstīšanu, mācoties valodu, ar to būs par maz. Labākai svešvalodas apguvei palīdz video skatīšanās, ieklausīšanās valodā. Paveicas, ja ir kāds, ar ko apgūstamajā valodā parunāt. Valodas apguve ir ļoti daudzpusīga.

Tuvākie zināja par manu vēlmi mācīties svešvalodu, citiem mana izvēle raisīja izbrīnu. Dienā, kad iesniedzu dokumentus Āzijas studijām, darbinieces, kas tos reģistrēja, bija izbrīnītas. Dokumentos redzēja, ka esmu mācījies programmēšanu, tik krasa pārmaiņa uz valodām šķita neordināra. Dažus mana izvēle izbrīnīja, bet nosodījumu neesmu jutis.

— Katra pieredze ir vērtība?

— Jā, pēc programmēšanas studijām vismaz zinu, kas man nepatīk! Šim laikam bija cita pievienotā vērtība — labi pavadīju laiku un iepazinos ar cilvēkiem, kuri arī šodien ir manā dzīvē.

— Cik valodu zini?

— Skolā mācījos angļu un krievu valodu. Krievu valodu mācījies esmu daudz, pārvaldu — praktiski neko. Brīvi runāju angļu un korejiešu valodā.

Uztraukumā saglabā pārliecību par sevi

— Pastāsti par runas konkursu, kurā ieguvi pirmo vietu!

— Pieteikties varēja ikviens, kurš vēlas. Jau pirms konkursa vajadzēja iesniegt pamatinformāciju par sevi un sagatavoto runu. Varēja izvēlēties starp divām tēmām — par valodas apguvi, mans īpašais veids, kā es apguvu valodu, un priekšlikumi dabas aizsardzībai. Mana runa bija par valodas apguvi. Nezinu, cik cilvēku šogad pieteicās konkursam, bet līdz pēdējai kārtai tika seši. Iepriekšējos gados uz skatuves kāpa desmit un pat vairāk dalībnieku. Droši vien dalībnieku skaitu ietekmēja Covid-19 pandēmija.

— Uzvara konkursā bija īpašs notikums?

— Jā! Pati piedalīšanās man jau bija piedzīvojums. Uzstāšanās auditorijas priekšā nav nekas tāds, ko esmu bieži darījis. Bija forši saņemt balvu, bet pats patīkamākais bija saņemt vēstnieka un citu korejiešu valodas pratēju uzslavas un atzinības vārdus. Esmu ieguldījis daudz laika jomā, kas mani ļoti saista, un esmu ticis novērtēts. Atzinība bija mana labākā balva.

— Par ko bija tava runa?

— Stāstīju savu pieredzi, par emocijām, kā atšķiras korejiešu valodas apguve no citu valodu mācīšanās. Tāpat dalījos ar materiāliem, kādus izmantoju un lasīju apguves procesā. Vērtēja ne tikai sacītā saturu, bet arī domu, teikumu formulējumu un izrunu. Noteikti ņēma vērā arī pārliecību, ar kādu runātājs uzstājās. Dalībnieki bija uztraukušies, līdz ar to mainījās balss tonis. Arī es uztraucos, bet man bija vairāk pārliecības par sevi. Rezultāts apliecina, ka norunāju godam.

Nevar iemācīties, ja nepatīk

— Korejiešu kultūra Eiropā kļūst arvien populārāka. Tā tevi saista?

— Nevar mācīties valodu, izslēdzot kultūru. Valoda ietver raksturīgas frāzes, izteiksmes manieri. Veids, kādā korejieši izsakās, krasi atšķiras no mums pazīstamā. Atšķiras ne tikai runas struktūra — vienu teikumu korejiski var piepildīt ar lielu apjomu informācijas, savukārt latviešu vai angļu valodā, lai panāktu to pašu, vajadzētu izmantot daudzreiz vairāk vārdu. Es pievēršu uzmanību korejiešu ēdienam. Daudz ko personīgi vēl neesmu nobaudījis, bet tradicionālo ēdienu izskats jau vien mani fascinē. Klausos aktuālu korejiešu mūziku, kas kļūst arvien populārāka visā pasaulē. Mani pārāk neaizrauj vēsture, gadskaitļi.

— Sapnis par Koreju?

— Ir, ceru to realizēt nākamgad. Trešajā kursā būs iespēja pirmo semestri mācīties kādā no Dienvidkorejas universitātēm.

— Plāno profesionālo karjeru saistīt ar korejiešu valodas prasmēm?

— Redzēs, kā viss iegrozīsies, bet vēlme man ir. Uzreiz varu pateikt, ka tulkotājs gan nebūšu. Nevēlos tulkot astoņas stundas dienā piespiedu kārtā, riskējot, ka valoda pārvēršas pienākumā un vairs neaizrauj kā tagad.

— Saka, valodas visvieglāk apgūt bērnībā. Kādi paņēmieni tev palīdz nostiprināt zināšanas?

— Tas, ka bērni apgūst valodas ātrāk, ir mīts. Vienīgais, kas bērnu un pieaugušo valodas apguvē atšķiras, ir izruna. Man nav nekādu īpašu paņēmienu. Noteikti ir veidi, kas vairāk palīdz valodas apguvē, bet brīnummetodi atklājis neesmu, galvenais — jāiegulda laiks. Valodu nevar iemācīties, ja tā nepatīk. Tas ir iemesls, kādēļ dažiem pēc skolas beigšanas konkrētā valodā prasmju nav. Mācoties piespiedu kārtā, ir īstermiņa risinājums, zināšanas pēc atzīmes saņemšanas pagaisīs.

— Kā tiec galā ar rakstības apguvi? Tā krasi atšķiras no latviešu alfabēta.

— Patiesībā korejiešu rakstība ir visai loģiska. Korejieši alfabētisko sistēmu pierakstīšanai izmanto kopš 15. gadsimta. To veido pāris desmiti simbolu, no kuriem daļa apzīmē līdzskaņus, pārējie — patskaņus. Korejiešu alfabēts nav sarežģīts, mums, latviešiem, tas tikai šķiet kā Ķīnas ābece. Japāņu un ķīniešu rakstībā ir tūkstošiem hieroglifu, korejiešu alfabēts ir daudz lakoniskāks. Daži draugi pirmajā acu uzmetienā korejiešu rakstu zīmes raksturo salīdzinājumos, piemēram, cilvēciņš ar jumtu uz galvas. Tās man ir rakstuzīmes, bez jebkādiem salīdzinājumiem.

— Vai šādu biji iedomājies studenta dzīvi?

— Studējot valodas, no pusotra gada mācību procesa klātienē studijas notikušas vien četrus mēnešus. Esošā apstākļi manu mācību procesu neapgrūtina. Tā kā pirms tam mācījos RTK, daudz patstāvīgi lasīju, skatījos, mācījos un programmēju pie datora, tad patstāvīga mācīšanās man nav nekāds jaunums. Protams, ir nedaudz garlaicīgāk, gribētu profesoru redzēt dzīvē.

Maina pasaules skatījumu

— Kāda ir būtiskākā atšķirīgā iezīme starp latviešiem un korejiešiem?

— Āzijas iedzīvotāji ir krietni konservatīvāki un ļoti pieklājīgi. Lielākā atšķirība ir tā, ka korejiešiem nav izteikts individuālisms. Viņi domā plašāk, svarīgāk, lai cilvēku grupā, kopienā valda miers un labklājība. Latvieši ir egoistiskāki, esam katrs pats par sevi.

— Esi pārņēmis pozitīvās iezīmes un ieviesis savā ikdienā?

— Valoda ir ļoti labs veids, kā apgūt jaunu pasaules skatījumu. Tas ir kā paraudzīties uz notiekošo no cita skatupunkta, ko sniedz jaunās zināšanas. Apgūstot valodu, mainās izteikšanās maniere, līdz ar to situācijas novērtējums arī ir cits. Mainās arī attieksme pret konkrētiem notikumiem. Neteikšu, ka esmu pārņēmis konkrētas iezīmes, bet pielicis klāt un papildinājis esošo skatupunktu. Praktiskākā lieta, kas aizķērusies, lai kā man to negribētos atzīt — dusmās pieķeru sevi, skarbāku vārdu pasakot korejiski, nevis latviski.

— Kurā brīdī uzskati, ka svešvaloda ir pilnībā apgūta?

— Katram šī latiņa atšķirsies. Vienam pietiek prast valodu un brīvi sarunāties, kāds cits vēlas lasīt akadēmiskos materiālus. Es vēlos pilnveidoties, man nepietiks ar elementāru sarunvalodas pārvaldīšanu. Ceļā uz diplomu ir svarīgi testi un kontroldarbi, tie ļauj objektīvi novērtēt zināšanas. Es labi zinu korejiešu valodu, bet man ir ļoti tāls ceļš ejams līdz tam līmenim, kādu vēlos sasniegt. Man paveiksies, ja kādreiz korejiešu valodu apgūšu ideālā līmenī. Var pamācīties gadu un uzskatīt sevi par lietpratēju, bet man ir augstākas prasības pret sevi.

— Kas vēl tevi aizrauj?

— Biju noskaņots atsākt apmeklēt trenažieru zāli, bet pandēmija šo ieceri apturēja. Daudz laika man sanāk pavadīt pie datora. Tādējādi sazinos arī ar draugiem, kopā uzspēlējām kādu spēli.

Vizītkarte. Vārds, uzvārds: Valts Piļāns.

Dzimšanas laiks un vieta: 2000. gada 8. aprīlis, Rīga.

Izglītība: Rīgas Tehniskajā koledžā iegūts programmēšanas tehniķa diploms, tagad Latvijas Universitātē Āzijas studiju programmā apgūst korejiešu valodu.

Ģimene: vecāki — Inta un Leons Piļāni.

Vaļasprieki: korejiešu valodas apguve, datorspēles, fiziskas aktivitātes — trenažieru zāles apmeklēšana, atpūta kopā ar draugiem.

Horoskopa zīme: Auns.

Staburags.lv ARHĪVS

Labākā balva — atzinība

Kategorijas