Komentārs

www.staburags.lv

2021. gada 12. novembris 00:00

283

Šonedēļ uz Baltkrievijas un Polijas robežas pie Kužnicas ciemata ieradās ap diviem tūkstošiem migrantu no Tuvajiem Austrumiem. Vairāki cilvēki ar knaiblēm un citiem instrumentiem mēģina izlauzties cauri žogam, uz dzeloņstieplēm uzgāž kokus, žogu principā iznīcinot. Latvijas un Baltkrievijas robežas garums ir 173 kilometri, bet dzeloņstiepļu žogs izbūvēts vien aptuveni trešdaļā. Pašlaik situācija uz Latvijas un Baltkrievijas robežas ir samērā mierīga, tomēr ik dienu robežsargi liedz nelikumīgi iekļūt Latvijā desmitiem migrantu. Vai joprojām varam būt droši, ka spēsim nosargāt robežu gadījumā, ja pie tās ierastos tūkstošiem migrantu?

Juris Vectirāns, NBS rezerves brigādes ģenerālis: — Migrantu problēma ir nopietna, bet domāju, ka Nacionālo bruņoto spēku struktūras sadarbībā ar kaimiņu, Lietuvas, valsts struktūrām un arī Polijas ir pietiekami sagatavotas. Protams, Latvijas robeža nav piecus metrus augsta kā ASV un Meksikas, bet visu Nacionālo bruņo spēku struktūras ir vienotas, sadarbība ir augstā līmenī. Tiek izstrādātas programmas vēl labākai sadarbībai, notiek pieredzes apmaiņa. Sadarbība ar kaimiņu valstu spēku struktūrām ļauj sagatavoties bēgļu plūsmas virzienam. Protams, ka kopējais satraukums pastāv, un, ja kāds situāciju saasina, visiem, tajā skaitā pierobežu pašvaldībām, jāsadarbojas tās risināšanā. Pierobežas iedzīvotāji ir arī robežsardzes un policijas rindās. Absolūti līdzīga reakcija kā uz notikumiem pie Polijas, Baltkrievijas no Eiropas Savienības var būt arī Latvijas virzienā. Pirms pāris gadiem, kad migranti plūda caur Vidusjūras rajonu, vieni Eiropā aicināja viņus, citas valstis teica — nāciet, bet tikai ne caur mums. Šī bēgļu problēma nebeigsies ar tiem tūkstošiem bēgļu, kas šobrīd ir pie Polijas robežas. Tas viss var būt ļoti sarežģīti un ļoti aktīvi jārisina politiskā līmenī. Nedomāju, ka tikai ar sankcijām to var atrisināt. Vai attiecībā pret bēgļiem būtu jālieto ieroči, piemēram, gumijas lodes? Kas būs nākamais — skaņas granātas? Un kas pēc tam? Jādomā, kā šo migrantu lietu var kontrolēt, ierobežot, nedomāju, ka to var pilnībā pārtraukt. Tā ir politiķu augstākā līmeņa vienošanās. Ja domās, ka to var sakārtot tikai ar sankcijām, šaubos, vai būs rezultāts. Runāt neviens šobrīd negrib. Bet ir jārunā, jārisina. Jāatrod kompromiss, jāizprot arī otras puses nostāja. Dialogs nevar būt vienpusējs. Ja uz to neiet, tad politiskie mērķi kļūst svarīgāki par cilvēku drošību. Šobrīd redzu tikai ambīcijas un nelokāmas stājas demonstrāciju. Kas ir katras valsts galvenais uzdevums? Iedzīvotāju drošība un labklājība, nevis politiskās vienošanās kaut kādu zināmu un ne visai zināmu vērtību labā. ◆

Mareks Segliņš, bijušais iekšlietu ministrs: — Cik esmu redzējis televīzijā, man nav izprotama drošības dienestu, robežsardzes un citu specvienību jēlā, pasīvā rīcība, noraudzīšanās, kā ārdās imigranti. Manā izpratnē, tas ir tāpat kā jūsu vai manā mājā kāds lauztos iekšā, bet es stāvētu un skatītos, ļautu, lai tas notiek. Ja šobrīd vienkārši migrantu puiši dzenā drošības spēkus, nevaru iedomāties, kas notiktu, ja parādītos nopietnāks spēks, piemēram, pie mūsu austrumu robežas. Izskatās, ka visa drošība vien tāda pļāpāšana bijusi. No vienas puses, Eiropa un NATO prasa tērēt lielus līdzekļus aizsardzībai, atjaunot tehniku. Tāpat neizpratne ir arī attiecībā uz Latvijas robežu ar Baltkrieviju. Arī šeit ieguldīti lieli līdzekļi, bet kas notiktu, ja šobrīd robežu vēlētos šķērsot nevis migranti, bet kaimiņvalsts specdienesti. Tie laikam vienkārši ienāktu. Runājot par migrantiem, viņu vēlme ir nokļūt Eiropā, kur dzīve ir labāka. Savukārt Eiropa parāda sevi kā nespējīgu aizsargāt savas mājas. To tie puiši no Austrumiem saprot, ka pretī stāv jēli spēki. Ja mēs joprojām turpināsim no visa baidīties, būsim neizlēmīgi, tad šīs bailes arī piepildīsies pilnā apmērā. Manuprāt, Eiropa jau daudzus gadus iet neizlēmības virzienā. It kā bruņojas, runā par prioritātēm, bet reālā dzīvē notiek tā, ka jebkurš iebraucējs dara, ko vēlas. Ļaunie puiši ir drosmīgāki, rīkojas izšķirīgāk. Bruņojuma mums pietiek, bet šķiet, ka nav dūšas aizstāvēt savas mājas. Nav kāda, kurš spētu pieņemt drosmīgus lēmumus. ◆

Gunārs Upenieks, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs: — Ārkārtas situācija pierobežā ir pagarināta līdz 10. februārim. Skatoties uz notikumiem pie Polijas robežas, gribas teikt, ka darbības uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju ir iekavētas. Varbūt kāds sapņoja, ka pie mums nekas tāds nenotiks. Saistībā ar notikumiem Polijā arī mūsu iedzīvotāji ir satraukti. Spēka struktūras strādā, un viņu klātbūtne dod drošības sajūtu. Atšķirībā no bruņoto spēku mācībām Rīgā Krāslavas pusē iedzīvotājiem par bruņoto spēku darbībām iebildumu nav. Ļoti problemātiska ir situācija ar meža zvēriem. Arī nākamajā nedēļā tikšos ar kolēģiem, lai runātu par šo tēmu. Tā tik tiešām ir milzīga problēma, kas ir jāatrisina. Tagad tikai varam domāt, kurš bija tas, kas kādreiz deva komandu neturpināt robežas izbūvi. Ja tas nebūtu noticis, nebūtu arī šādu problēmu. Šo jautājumu koordinē arī Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs. Darba sanāksmēs strādājam arī sadarbībā ar Augšdaugavas novadu, tiekamies ar mežsargiem, medniekiem. Ja iepriekš problēma bija nelegālie robežas šķērsotāji, tagad meža dzīvnieki ir tikpat aktuāla. Tagad ir ziema, auksts laiks, bet kas notiks vasarā, kad būs +30 grādi? Dzīvnieka līķis ir jāizņem no žoga, jāaiznes, jātransportē, jāutilizē. Īpaši sarežģīti ir gadījumi, ja zvērs iepinies Baltkrievijas pusē. Lielie zvēri žoga daļu var sabojāt, aizvilkt tālāk. Mūsu pusē ir lāči, sumbri, no kuriem viens iežogots, otrs vēl kaut kur klīst. Žogā iepinas arī lūši, kas ir aizsargājami dzīvnieki. ◆

Edgars Mekšs, Ludzas novada domes priekšsēdētājs: — Šonedēļ piedalījos Operatīvās vadības centra sanāksmē. No dienestu vadītāju teiktā saprotu, ka tie ir gatavi dažādiem notikumu scenārijiem. No vienas puses, ir runa arī par humāniem apsvērumiem, starp bēgļiem ir ģimenes ar bērniem, bet prioritāri jādomā par valsts, iedzīvotāju drošību. Līdz šim Ludzas novadā robežpārkāpēju bijis mazāk, salīdzinot ar Daugavpils pusi, kur bijuši vairāki robežas šķērsošanas incidenti. Pierobežā ar Baltkrieviju ārkārtas situācija noteikta ilgstoši, kopš augusta, un iedzīvotāji pie tās ir pieraduši, tā paliek par ikdienu. Var salīdzināt ar pandēmiju, pie kuras arī pamazām pieradām. Protams, pāris desmiti robežpārkāpēju ir viens, bet, ja notiktu tā kā pie Polijas robežas, kad to forsē tūkstoši, tas ir pavisam cits scenārijs. Uz Eiropas fona esam maza valsts, un, ja šajā lietā pieļausim kļūdas, tas var būt draudoši. Ielaist migrantus valstī ir vienkāršāk, nekā pēc tam viņus dabūt atpakaļ aiz robežas. Tikko sākās bēgļu krīze, Ludzas novadā runāja par iespēju izmitināt 250 cilvēkus, bet ko mēs darītu, ja te ielauztos tūkstoši? Kā redzam no Polijas gadījuma, arī žogs nedod garantiju. Cita lieta, ja tas būtu pamatīgs, tad citādi. Mēs pašlaik runājam par robežu ar Baltkrieviju, bet nevar aizmirst, ka ir arī austrumu robeža. Ja tur sākas nekārtības, mēs būsim epicentrs. Par laimi, Latvijas virziens līdz šim bēgļiem nav bijis tik pievilcīgs. Ja Polijas pusē būs lielāka pretestība un tur robežu pārkāpt būs neiespējami, provokācijas var būt arī šajā pusē. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Komentārs

Kategorijas