Problēma ir ne tikai samilzusi

Inga Veigure, SIA “Avēnija VP” valdes locekle

2021. gada 9. novembris 00:00

329

Servisā aizvadītā bija ļoti darbīga nedēļa, jo tuvojas 1. decembris, kad visiem auto jābūt aprīkotiem ar ziemas riepām, un šobrīd ir jau tā, ka “gāž nost”. Sinoptiķi saka, šonedēļ varētu uzsnigt pirmais sniegs.

Ķīmijas noliktavas darbu kovids nav ietekmējis, jo, par laimi, kravu piegādes nekavējas.

Saeima pagājušajā nedēļā pieņēma likuma grozījumus, ar kuriem noteiktas tiesības darba devējam pēc noteikta laika atlaist pret Covid-19 nevakcinētos darbiniekus, uz kuriem attiecas prasība par vakcinēšanos. Darbinieku varēs atlaist, ja vakcinācija netiks veikta vismaz trīs mēnešu laikā pēc darbinieka atstādināšanas. Pret Covid-19 nevakcinētam darbiniekam atlaišanas gadījumā tiks izmaksāta kompensācija viena mēneša algas apmērā. Likums attiecībā uz nodarbinātību arī līdz šim pieļāva atbrīvot cilvēku no darba, izmaksājot vismaz viena mēneša algas apmērā pabalstu, kas gan ir mainījies? Daļa pārliecināto antivakseru ir kā pusaudži, kuri nedomājot visam, ko liek darīt, saka “nē”. Šis pusaudžu reflekss daudziem saglabājies arī brieduma gados. Tas, iespējams, attiecas arī uz gadījumu, kas notika 30. oktobrī Gulbenes novadā, kur kāds vīrs uzspridzināja savu auto un ievainoja divus policistus, kad viņi veica pārbaudes par mājsēdes ievērošanu. Vēlāk gan ziņās lasīju, ka šim cilvēkam nozīmēta veselības pārbaude, jo viņam ir garīgās veselības problēmas. Man šķiet dīvaini, ka šādam viņam ir tiesības vadīt auto.

Manā uzņēmumā sākumā lielākā daļa bija pret vakcinēšanos, bet tagad palikuši divi, kurus nav iespējams pārliecināt. Ņemot vērā, ka mums jau tā ir problemātiski atrast darbiniekus, tad esošos pat lāgā nevaru atlaist, jo viņi kļuvuši par teju neaizvietojamiem. Arī citās nozarēs darba daudz un aktuāls ir darba roku trūkums. Pēc jaunajiem noteikumiem nevaru pieļaut, ka viņi strādā, bet vakcinācijai saka konkrētu “nē”. Valdība ne jau darba ņēmēju, bet gan devēju nostādījusi bezizejā — dari, ko gribi, bet tiec galā, man vienalga. Nav pat iespējas šos darbiniekus izolēt no pārējiem, lai gan mūsu uzņēmumā ir šāda iespēja, varētu izveidot pat atsevišķu ieeju. Valdība pateikusi — visiem, kuri strādā klātienē, jābūt vakcinētiem. Neskaidrību vēl ir ļoti daudz, jo valdības lēmumi tiek pieņemti kā tiešsaistes režīmā, neko sīkāk nepaskaidrojot. Pateikts, ka var nemaksāt atstādināšanas pabalstu, bet nav skaidrs, kas notiek ar sociālajām iemaksām. Valsts ieņēmumu dienests ir pateicis — pat ja darbiniekam neizmaksā minimālo algu, sociālajām iemaksām par viņu jābūt veiktām. Lasīju, ka Jaunjelgavas un Seces iedzīvotāji aicina Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu, kā arī pašvaldību risināt jautājumu saistībā ar ģimenes ārstiem. Jauni ārsti laukos ir milzīga problēma. Jauniešiem negribas mācīties šo profesiju, mācību laiks ir ilgs un dārgs. Tagad, kovida laikā, mēs ļoti labi redzam šīs problēmas — akūti trūkst medicīnas personāla. Problēma ir ne tikai samilzusi, tā pat grasās sprāgt.

Joprojām aktuāls jautājums ir viltotie Covid sertifikāti. Man ir zināms gadījums, ka cilvēks nopērk sertifikātu, bet pēc tam “grauž nagus” un saka: varbūt tomēr vakcinēties. Tajā pašā laikā dzirdēts stāsts par bezpajumtnieku, kurš jau nez cik reižu vakcinējies un ir ļoti apmierināts ar jauno “biznesu”.

Komandantstundās joprojām pieķer daudz cilvēku, kuri neievēro prasību. Tas man nerada sarežģījumus, un, manuprāt, pārvietošanās ierobežošana vairāk skar cilvēkus pilsētās. Mazajos ciematiņos cilvēku ir maz, un laukos cilvēki jau tāpat līdz ar vistām aiziet gulēt. Šajās nedēļās liels skaits saslimušo ir Daugavpilī, un tas ir turienes vietējo varasvīru aktivitāšu rezultāts. Viņi bija tie, kas teica: vēl nevakcinējieties, pagaidiet, būs “Sputnik” vakcīna. Protams, ka tauta ieklausās tajos, ko paši ievēlējuši. Viņi ir autoritātes. Arī man vairāki teikuši, ka “gan jau tas “Sputņiks” ir labāks”. Postpadomju telpai raksturīgā domāšana joprojām ir dzīva.

Veselības ministram Danielam Pavļutam Saeima atļāva turpināt darbu, lai gan viņa demisiju pieprasījuši gan viņa kolēģi, gan deputāti Saeimā. Lai arī viņam bijuši daži neveiksmīgi lēmumi, ne viņš viens pats par tiem atbildīgs. Piekrītu viedoklim, ka šobrīd mainīt ministru nebūtu prātīgi. Mums jau tā ir krīze. Manā uzņēmumā to pārāk nejūt, bet, parunājot ar citiem — tirdzniecības nozarē, sportā, skaistumkopšanā —, viņi to izjūt. Vēl nesen valdība teica, ka vakcinētajiem pēc 15. novembra nebūs ierobežojumu. Ja tā tomēr nenotiks, par kādu politisko paļāvību varam runāt? Kovida laikā bijušas vairākas man zināmas situācijas, no kurām varēja izvairīties, ja medicīnas nozare būtu laikus sakārtota. Kaut vai gadījums, kad cilvēkam, kuram bija insults, ārstēja kovidu, par insultu neliekoties ne zinis. Rezultātā pacients nomira.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija noraidīja vairāku deputātu priekšlikumus par pazeminātu pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikas pamatproduktiem — 5% svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem. Manuprāt, daudz būtiskāk būtu samazināt akcīzes nodokli degvielai, kas principā paaugstina visus pārējos izcenojumus. Latvijā ar PVN likmes samazināšanu notiek pretējais efekts — tirgotāji paaugstina produkta cenu, jo PVN taču ir tik zems. Igaunijā, piemēram, degvielas cena ir zemāka, ap 1,36 eiro par litru. Pie mums stabili pāri 1,40 eiro. Mums akcīzes nodoklis ir augstāks, rezultātā dārgākas ir arī citas preces. Ir valstis, kur vairākiem produktiem vai pakalpojumiem noteikta maksimālā cena, griesti. Te varētu būt runa par medikamentiem, medicīnas pakalpojumiem, piemēram, zobārstniecībai, kura jau tāpat ir dārga, bet atcelta samazinātā PVN likme zobārstniecības materiāliem. Valstī ar nodokļu ieņēmumiem neveicas, un līdz ar to nodokli nemitīgi paaugstina — lai vēl vairāk maksā tie, kas to darījuši līdz šim.

Mani bažīgu dara arī tas, kas notiek pie Latvijas robežas ar Baltkrieviju. Kamēr konflikti notiek tālu, Afganistānā, Irākā, liekas, tas uz mums neattiecas. Pašlaik Krievija un Baltkrievija dara, ko vēlas, nerēķinoties ar apkārtējiem, un rodas trauksmaina sajūta. Ko var zināt, ko sagaidīt no šiem diviem diktatoriem, kuri apvienojušies koalīcijā un darbojas kopīgi. Turklāt Lukašenko ir agresīvāks par Putinu. Krievijas prezidents ir gudrs, ar labiem padomniekiem, un Eiropas Savienība visu laiku ir soli aizmugurē. ES nav rēķinājusies ar tik agresīvu uzvedību un nezina, ko likt pretī. Nav mehānismu, ar kuriem piespiest darboties citādi. Ja tādus atrod, uzrodas lobiji, kas aizstāv Putina intereses, kuri mēģina atrunāt. Šobrīd, kad pieaug dabasgāzes cena, tam ir labs piemērs. Eiropa taču dzīvo ar Krievijas gāzi.

Staburags.lv ARHĪVS

Problēma ir ne tikai samilzusi

Kategorijas