Covid-19 būtiski maina mediķu darbu

2021. gada 5. novembris 00:00

270

Cīņa ar Covid-19 nerimst, bet tikai pieņemas spēkā, iesaistot tajā teju visus mediķus. Vīrusa skarto pacientu netrūkst ne ģimenes ārstiem, ne slimnīcās, un visi atzīst, ka noslodze ir liela.

Laikraksta drukātā versija šeit un turpinājums šeit

Cer, ka saslimstība nepieaugs

Aizkraukles slimnīcā ārstējas Covid-19 slimnieki, kuri pārvesti no augstāka līmeņa slimnīcām pēc veselības stāvokļa stabilizēšanas turpmākajai ārstēšanai. SIA “Aizkraukles slimnīca” valdes priekšsēdētāja Dzintra Krišjāne teic, ka tie ir pacienti ar dažādu slimības gaitu, tostarp arī smagu, un ir arī mirušie, kuriem bijušas arī citas saslimšanas. Līdz ar to, ārstējot Covid izraisītu veselības problēmu, dažkārt papildus ir arī kāda hroniska kaite, un ne vienmēr šī cīņa ir veiksmīga. Dažiem nepieciešams slimnīcā pavadīt īsāku laiku, citiem ilgāku, un tas atkarīgs no katra individuāli.

— Tas viss, protams, ietekmē slimnīcas darbu, jo šobrīd nesniedzam dienas stacionāra pakalpojumus, bet ambulatorais darbs turpinās kā līdz šim. Arī cilvēku resursi šobrīd ir pietiekami. Ja strauji pieaugs Covid-19 pacientu skaits, darbinieki būs jāpārvirza. Jācer, ka tomēr noturēsimies šajā līmenī un vēl vairāk cilvēku vakcinēsies, — teic Dzintra Krišjāne.

Gultu noslodze Covid-19 pacientiem šobrīd esot no 50 līdz 70 procentiem. Pēdējā laikā pacientu skaits ir mazāks, jo papildu vietas atvērtas citās lielākajās ārstniecības iestādēs. Aizkrauklē neapkopo datus, kuri no Covid-19 pacientiem ir vai nav vakcinēti, jo to dara ārstniecības iestāde, kurā viņi bijuši ievietoti vispirms.

Dzintra Krišjāne ir gandarīta, ka personāla vakcinācijas aptvere ir 99 procenti un daļa jau saņem arī trešo balstvakcīnu. Kolēģi šobrīd arī neslimo ar Covid-19, ja vienīgi kāds ir noteikts kā kontaktpersona.

Pārprofilē nodaļas

Covid-19 pacientu stacionēšana Jēkabpils reģionālajā slimnīcā sākās 11. septembrī. Kopš tā laika līdz 29. oktobrim tur ievietoti 170 Covid-19 pacienti, izrakstīti — 109, veselībai stabilizējoties, pārvesti 17, bet miruši 44.

Slimnīcā šobrīd atvērtas 58 gultasvietas Covid pacientiem ar vidēji smagu slimības gaitu un deviņas intensīvās terapijas (reanimācijas) gultas pacientiem ar smagu slimības gaitu. SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Vindule informē, ka šobrīd tieši intensīvo gultu noslodze ir vairāk nekā simt procentu, jo stacionēti 48 vidēji smagi Covid-19 pacienti, bet reanimācijā atrodas desmit slimnieki. Desmitā vieta izveidota, paņemot aparatūru no reanimācijas citiem pacientiem. Lai nodrošinātu tik lielu skaitu Covid-19 gultu, ir pārprofilētas infekciju, terapijas, tuberkulozes nodaļas, bet uroloģijas nodaļas pacienti izvietoti citās. Lai izveidotu vēl papildu gultasvietas, šobrīd lielākais izaicinājums ir skābekļa sistēmas padeves uzlabošana.

Slimnīcas pārstāvji atzina, ka lielākoties — 90 procenti — slimnīcā nonākušie Covid-19 pacienti nav vakcinēti. Ārstējošie ārsti vienprātīgi apgalvo, ka vakcinētajiem Covid-19 pacientiem slimības gaita ir vieglāka, viņi īsāku laiku uzturas slimnīcā, atlabst ātrāk un tiek izrakstīti. Nevakcinētajiem slimības gaita ir daudz smagāka, faktiski visiem stacionētajiem Covid-19 pacientiem nepieciešams papildu skābeklis. Līdz šim reanimācijā nonācis tikai viens vakcinēts pacients, kurš arī miris, bet viņam bija citas blakus slimības, kas saasinājās līdz ar Covid-19 saslimšanu.

Atbilstoši noteiktajai kārtībai visiem vakcinētajiem pacientiem, kuri nonāk Covid-19 intensīvajā terapijā, ņem analīzes, lai noteiktu antivielas, kas radušās pēc vakcinācijas. Šis solis palīdzot konstatēt gadījumus, kad ir aizdomas par nelikumīgi iegūtu vakcinācijas sertifikātu. Jēkabpils reģionālajā slimnīcā līdz šim nav apstiprinājies neviens gadījums, kad būtu aizdomas par viltotu sertifikātu.

Uz spēku izsīkuma robežas

Runājot par ārstu noslodzi, Lāsma Vindule teic, ka tā ir kritiska! Ārsti strādā pāri spēku izsīkuma robežai, un milzīgu darba slodzi paveic medicīnas māsas.

— Gan mūsu, gan citās slimnīcās kritiski trūkst anesteziologu, reanimatologu un intensīvās terapijas māsu, jo šobrīd aptuveni 20 procentu stacionēto Covid-19 pacientu nonāk reanimācijā, kas ir daudz vairāk nekā pagājušajā ziemā. Šī brīža smagajā situācijā ar Covid-19 pacientu stacionēšanu nozīmīgs atbalsts ir rezidenti. Patlaban Covid-19 nodaļā darbu sākuši trīs no četriem ģimenes ārstu rezidentiem, kā arī vēl viena atsaukusies un gatava iesaistīties Covid pacientu aprūpē, tiklīdz būs akūta nepieciešamība un atvērtas papildu gultas. Tāpat Covid pacientu aprūpē iesaistījušies arī mūsu rezidenti ķirurģijas un anestezioloģijas-reanimatoloģijas specialitātēs. Savukārt kardioloģijas rezidente atsaukusies, lai stiprinātu uzņemšanas nodaļas ārstu komandu kā ārste stažiere brīvdienās. Līdz ar to varam tikai izteikt vislabākos vārdus par mūsu rezidentiem, viņu atsaucību un iesaisti, — teic Lāsma Vindule.

Šajās dienās plašsaziņas līdzekļos izskanēja informācija, ka lielā mirušo skaita dēļ slimnīcas morga piepildījums tuvojas savai robežai un izskatīta iespēja mirušo pacientu izvietošanai izmantot pilsētas kapu kapliču, šī iespēja tiek apspriesta ar pašvaldību.

Rūpīgi izvērtē izsaukumus

Pandēmija spēcīgi ietekmējusi arī mediķu darbu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Saslimstības pieaugums ar Covid-19 un ar to saistītā izsaukumu skaita palielināšanās, kā arī lielā slimnīcu noslodze likusi dienestam vēl stingrāk izvērtēt situāciju, un Ārkārtas vadības grupa pieņēma lēmumu no 7. oktobra mainīt algoritmu, kā jāvērtē uz ārkārtas tālruni 113 saņemtie zvani. Tas nozīmē, ka brigādes netiek nosūtītas uz mazāk nozīmīgām situācijām, bet cilvēkam pašam pēc palīdzības biežāk jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, dežūrārsta vai tuvākajā ārstniecības iestādē.

Dienesta sniegtajā informācijā teikts, ka brigāde, visticamāk, netiks nosūtīta, piemēram, ja sākas dzemdības un tās norit bez sarežģījumiem, ja gūts apdegums, kas mazāks par cietušā plaukstu; ir rokas vai kājas trauma bez stipras asiņošanas, tostarp kaulu lūzumi un citi gadījumi, kuros pašiem jādodas uz ārstniecības iestādi ar savu transportu, taksometru vai kāda palīdzību. Izsaukums var tikt atteikts arī hroniskas slimības saasinājuma gadījumā, piemēram, ja ir paaugstināts asinsspiediens; ilgstošas sāpes kājās, mugurā, augstāka ķermeņa temperatūra bez sarežģījumiem. Šādās situācijās jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, jāvēršas pie dežūrārsta vai steidzamās medicīniskās palīdzības punktā. Visu ārstniecības iestāžu kontakti atrodami Nacionālā veselības dienesta mājaslapā.

Izsaukums pie Covid slimniekiem prasa papildu resursus

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša uzsver, ka tie ir gadījumi, kas nerada draudus pacientu dzīvībai, lai mediķiem būtu iespēja doties uz izsaukumiem, kur palīdzība vajadzīga nekavējoties un no svara katra minūte. Lēmums par pacientu vēl lielāku prioritēšanu jeb šķirošanu pieņemts, ņemot vērā saslimstības pieaugumu ar Covid-19.

— Jāsaprot, ka pacientu prioritēšana notiek visu laiku, un tā bijusi arī pirms pandēmijas gan zvanu pieņemšanas centrā, gan neatliekamās palīdzības brigādei esot izsaukuma vietā, gan arī jau slimnīcās, vērtējot, vai cilvēkam nepieciešama hospitalizācija. Līdzīgi kā negadījumā ar vairākiem cietušajiem, kur palīdzību sniedz, ņemot vērā traumu smagumu un resursus palīdzības sniegšanai. Tagad situācija ir būtiski mainījusies saistībā ar kovidu. Ja iepriekš ikdienā dienesta zvanu centrs apstrādāja ap 1500 zvaniem dienā, tad šobrīd to skaits sasniedz 2000 un vairāk. Dienesta brigāžu optimālais izsaukumu skaits ir 1000 līdz 1100 dienā, ko ar pieejamajiem medicīniskajiem resursiem iespējams operatīvi izpildīt, lai ātri nokļūtu pie pacienta un palīdzētu bez kavēšanās. Tagad no tiem apmēram 200 ir Covid pacienti. Katrs izsaukums pie šāda pacienta prasa papildu resursus un sagatavošanās laiku, jo mediķiem jāuzvelk speciālais tērps, un pēc tam nepieciešami papildu dezinfekcijas pasākumi, — stāsta Ilze Bukša.

Gultas pašas neārstē

Tālāk prioritēšana notiek jau slimnīcās, kas ir neizbēgama, jo ārstniecības iestādēs valstī kopumā ir ap 8000 gultasvietu. No tām apmēram 1600 aizņem Covid-19 slimnieki. Tomēr, kā atzīst dienesta pārstāve, ne jau slimnīcas gulta vai neatliekamās palīdzības automašīna ārstē cilvēkus, bet kvalificēti speciālisti kopā ar nepieciešamo aprīkojumu, un tas viss nav bezizmēra. Jau tagad rodas grūtības operatīvi pacientus uzņemt slimnīcās, un veidojas situācijas, ka pacientiem transportlīdzeklī dažkārt jāpavada pat divas — trīs stundas rindā pie slimnīcu uzņemšanas nodaļas durvīm, kas kavē arī neatliekamās palīdzības mediķu iespēju doties nākamajos izsaukumos.

Viskritiskāk ir, ja slimnīcās strauji piepildās intensīvās terapijas gultas, par ko šajās dienās bija satraukts arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis. Ja šīs iespējas izsmeļ Covid pacienti, tās pietrūkst citiem pacientiem. Tad mediķiem jāpieņem ļoti smagi lēmumi, kurus glābt un kuriem palīdzēt vairs nav iespējams. Jo vairāk būs šo Covid pacientu slimnīcās, jo vairāk būs šo smago lēmumu — atzīst Ilze Bukša.

Slavē par atbildību pret sevi un citiem

— Personāla nodrošinājuma ziņā dienestā pēdējā laikā ir diezgan laba situācija, jo darbinieki piesakās un strādā. Tomēr šobrīd mediķu darbs ir paaugstinātas intensitātes režīmā. Lai saglabātu brigāžu skaitu, ne visiem bija iespēja doties pilnvērtīgā atvaļinājumā vai brīvdienās, bet atpūsties vajag, un arī mūsu mediķi saskaras ar izdegšanas sindromu, pārgurumu un dažādām veselības problēmām, tāpēc darbinieku resursi ir ierobežoti, — saka Ilze Bukša.

Viņa atzinīgi uzsver dienesta darbinieku augsto atbildību pret sevi un pacientiem, strādājot un arī vakcinējoties, ko izdarījuši teju visi. Arī mediķi slimo, tostarp ar Covid-19, bet, par laimi, slimība noris vieglākā formā. Vakcinēties aicināts ikviens iedzīvotājs, tādējādi pasargājot ne tikai sevi, bet arī domājot par apkārtējiem, kuriem slimība var izrādīties letāla.

Ņemot vērā situāciju, dienests aicina ikvienam pārskatīt savu mājas aptieciņu un papildināt to ar pašiem nepieciešamākajiem medikamentiem un medicīnas precēm, kas var noderēt dažādu saslimšanu vai vieglāku traumu gadījumos. Hronisko slimību pacientiem mājas aptieciņā vienmēr jābūt visiem ikdienā un slimības saasinājuma brīdī lietojamiem medikamentiem ar rezervi. Tāpat jau laikus jāgādā par derīgu recepti, un medikamentus nekādā gadījumā nedrīkst pārtraukt lietot, lai nepieļautu slimības saasinājumu un nepieciešamību ārstēties slimnīcā.

Šajā situācijā ir tikai divas iespējas — saslimt vai vakcinēties

Olga Tomaševska, ģimenes ārste Aizkrauklē: — Situācija ir smaga, jo saslimstība ir augsta. Darām, ko varam, ārstējot un nosūtot uz testiem, ko gan ne vienmēr var veikt laikus, jo nereti pieraksts uz to jāgaida pat līdz divām nedēļām. Vieglāk slimo vakcinētie, manā praksē nav bijis gadījuma, kad vakcīnu saņēmušajiem būtu vidēja vai smaga slimības gaita. Nevakcinētajiem gan, un ir arī mirušie.

Tie, kuriem slimība noris vieglā formā, par to daudz nesatraucas, bet tas tomēr nav rādītājs, tāpēc tik un tā jādomā par vakcināciju, lai nostiprinātu imunitāti. Daļa gan joprojām nogaida, lai gan nav saprotams, uz ko īsti cer, jo šajā situācijā ir tikai divas iespējas — saslimt vai vakcinēties. Saņemot poti, risks ir mazāks, bet, kā būs saslimstot, paredzēt nevar, un dažam tas arī beidzas bēdīgi. Ir diemžēl cilvēki, kuri slimo atkārtoti, bet labi, ka ne smagi.

Lielāku uzmanību pievēršam senioriem. Ja pavasarī šķita, ka viņi ļoti aktīvi potējās, tad, apkopojot datus, saprotam, ka vismaz puse to nav izdarījusi. Daļa uzskata, ka viņiem to nevajag, jo nekur daudz neiet, bet neapzinās, ka vīrusu kāds var atnest. Vieglāk ir ar tiem, kuriem bērni jau vakcinējušies, jo tā viņi labāk spēj pārliecināt savus vecākus. Strādājošie tagad nāk paši.

Labi, ka valsts mūs nodrošinājusi ar aizsardzības līdzekļiem, lai varam droši strādāt. Paši esam vakcinēti un turamies, lai gan arī mēs sākam pagurt, jo līdz šim esam daudz mēģinājuši cilvēkus pārliecināt, ka vajag vakcinēties, minot arī konkrētus piemērus par citām vakcīnām. Tāda cīņa iepriekš bija arī ar vakcīnu pret dzemdes kakla vēzi, bet nu jau visi nomierinājušies un neprotestē. Tas viss sarežģī arī citu saslimšanu ārstēšanu, jo slimnīcas piepildītas ar Covid-19 pacientiem vai grūti tajās tikt, ja nav sertifikāta. Vasarā sapriecājāmies un situācija šķita cerīga, bet rudenī tas “sitiens” bija liels.

Reizēm pārņem dusmas un bezspēcība

Aija Skudra, ģimenes ārste Skrīveros: — Ir traki, un aizvaino arī valdības attieksme, uzskatot, ka ģimenes ārsti ir vainīgi pie tā, ka pensionāri nav vakcinēti. Nevar visu uzkraut tikai vieniem pleciem, jo mums ir arī citi darbi. Neesam izvairījušies no vakcinācijas, bet tas ir liels papildu darbs. Jā, apmaksāts, bet prasa laiku, un apjoms ir milzīgs, ko nākas veikt arī pēc pieņemšanas beigām. Ar vienu palīgu un mazās telpās tas ir neiespējami. Turklāt ne jau nauda ir galvenais, bet attieksme, un situāciju vēl vairāk saasina dažādas pretrunas. Veselības ministrija savā vēstulē paziņo, ka vienas vakcīnas mums nebūs un jāvakcinē ar citu, bet tajā pašā laikā veselības ministrs publiski televīzijā cilvēkam atbild, ka tās ir muļķības un ģimenes ārsta vaina, ka nav pasūtījis konkrēto vakcīnu! Dusmas un bezspēcība.

Šobrīd uzsvars ir uz senioriem no 60 gadiem, bet liela daļa no viņiem strādā un tā vietā, lai vakcinētos, bļaustās sociālajos tīklos. Piekrītu, ka vairāk uzmanības jāpievērš cilvēkiem lielākos gados, bet saziņa nav vienkārša, jo daudzi neatbild vai kategoriski noskaņoti pret. Ir arī tādi, par kuriem varētu domāt, ka negribēs vakcinēties, bet tomēr grib. Kāds ir piekritis, bet pārdomā pēdējā brīdī, jo kaut ko nosapņojis vai kaimiņiene esot nomirusi no potes. Kad noskaidroju, cilvēks tiešām miris, bet no Covid izraisītas pneimonijas un nevakcinēts. Tam gan nenotic, tāpat kā ārstiem, kuri savu profesiju apguvuši 11 gadus, bet gan, piemēram, sētniekam. Ko viņiem pateiksi? Neko. Kad ir citas veselības problēmas, tad gan meklē ārstu un uzticas viņam. Mēs gan savā praksē nevienu nebaram, bet mēģinām pārliecināt. Kad jau redz, ka arī ārsts nav miris vai kļuvis jocīgs, saņēmis jau trešo poti, arī piekrīt. Kad kādam vakcinācijas noliedzējam nomirst tuvs cilvēks 46 gados, uzreiz pārdomā. Ir bijuši gadījumi, kad pēc smagas saslimšanas, atgriežoties no slimnīcas reanimācijas nodaļas, cilvēks uzreiz meklē vakcinēšanās iespēju. Tad būtu vajadzējis visiem stāstīt par savu pieredzi.

Ik dienu pacienti jāuzrunā ne tikai, lai vakcinētos, bet arī jau saslimušie. Ja kādam paliek labāk, neviens neatzvana, bet ārstu pārbauda, vai viņš seko līdzi pacienta slimības gaitai. Slimību profilakses un kontroles centrs ir pārāk noslogots, lai apzinātu un reģistrētu visas kontaktpersonas, bet mums jāvar. Ja cilvēkam ir slimības pazīmes un noformējam darba nespējas lapu, trīs dienu laikā jāveic tests, lai zinātu tālāko rīcību, bet dažkārt to nevar izdarīt pat nedēļu.

Šobrīd katru dienu ir jauni saslimšanas gadījumi, bet, par laimi, nav ļoti smagi. Apbēdina gan tas, ka, saslimstot vienam, tas skar daudzus, un valstij, kas esam mēs visi, par to jāmaksā. Viena mamma, kurai bērns apmeklē bērnudārzu, gada laikā sešas reizes bijusi karantīnā. Tā nav normāla situācija, kas nenotiktu, ja cilvēki būtu vakcinējušies. Ja par sevi nedomā, lai padomā par citiem. Acīmredzot ar demokrātiju vien neko panākt nevar, un stingrāk vajadzēja rīkoties jau vasarā. Tagad vīruss tik mainās, piemērojoties izdzīvošanai. Kā būs tālāk, nezinām, bet šobrīd nav citas izejas kā vakcinācija. Daudz kas gan aizgāja greizi vakcinācijas sākumā, kad valdīja lielas jukas, bet tagad vainīgi ģimenes ārsti, ka visi nav vakcinēti, bet visam ir savas robežas. Tas ir līdzīgi kā anekdotē par beigtu zirgu, pie kura stāvot komisija spriež — varbūt varētu uzšaut stiprāk un tas tomēr piecelsies.

Tomēr šajā laikā ir arī jauki pārsteigumi, ko mediķi nesen saņēma no “Skrīveru pārtikas kombināta” — kasti ar konfektēm ar vēlējumu turēties. Paldies par mūsu darba novērtējumu, un turamies!

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.

Staburags.lv ARHĪVS

Covid-19 būtiski maina mediķu darbu

Kategorijas