Būt atbildīgiem par apkārtējiem

Emīls Alens Oknovs, Aizkraukles novada kultūras nama kultūras dzīves organizators

2021. gada 2. novembris 00:00

194

Latvijas Kultūras akadēmijā apgūstu kultūras socioloģiju un menedžmentu. Esmu 3. kursa students, normālas mācības klātienē, kad lekcijas norisinājās bez pārtraukumiem pilnu semestri, pēdējo reizi bija 1. kursā. Nesen atgriezos no komandējuma, kura dēļ nebiju uz pēdējām klātienes lekcijām un nebija iespējas tās izbaudīt. Mācīties attālināti ir ļoti grūti, bet pasniedzēji dara visu, kas ir viņu spēkos, — informācija un izglītība, ko iegūstam, ir tāda pati, kāda tā būtu klātienē. Protams, pietrūkst klātienes sajūtu un emociju, bet, raugoties no zināšanu viedokļa, — ja gribi mācīties, tāda iespēja ir, un tas nebūt nenozīmē sliktu kvalitāti. Citiem jauniešiem pietrūkst studentu tipiskās sociālās ikdienas. Es neesmu liels ballīšu cienītājs, man pilnībā pietiek ar rosību un pasākumiem darbā. Principā mana ikdiena sastāv no studijām un darba, kas ir cieši saistīts ar kultūras jomu, tādēļ neizjūtu, ka man kaut kā pietrūkst.

Pandēmija ierobežo pasākumu rīkošanu, bet darbs to izstrādē neapsīkst. Šobrīd intensīvi strādājam pie valsts svētku noformējuma. Pērn saņēmām ļoti labas atsauksmes par izgaismoto graviņu un citām vietām Aizkraukles pilsētā. Cerams, ka arī šogad iedzīvotājiem varēsim sagādāt patīkamu pārsteigumu. Mums ir ļoti laba sadarbība ar mākslinieku Egilu Kupču, kurš arī pagājušajā gadā veidoja valsts svētku noformējuma koncepciju. Skices, ko esmu redzējis, izskatās iespaidīgi. Galīgais lēmums par svētku noformējuma īstenošanu ir atkarīgs no turpmākiem valdības lēmumiem, kādi ierobežojumi būs spēkā pēc 15. novembra. Pastaigas dabā nav aizliegtas, sekosim līdzi epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, vadoties pēc tiem, lemsim.

Jūlija beigās radās doma, ka pilsētas svētkos vajadzētu organizēt izbraukuma vakcināciju, lai tā būtu pieejamāka ikvienam iedzīvotājam. Kopš tā laika esmu kontaktpersona starp vakcinācijas procesa veicējiem un pašvaldību, kas koordinē vakcinācijas procesu Aizkrauklē. Vakcinācijas centrs Aizkrauklē tika izveidots īsā laikā, joprojām strādājam, lai novērstu sīkas nepilnības. Atskatoties uz iedzīvotāju vēlmi vakcinēties izbraukuma vakcināciju laikā novadā, sapratām, ka interese ir liela. Arī vakcinācijas centra dati liecina, ka interese saņemt poti joprojām ir augsta un rādītāji ir labi.

Straujā cilvēku saslimšana ar Covid-19 ir paralizējusi medicīnas sistēmu un iestāžu darbu. Mans subjektīvais redzējums ir tāds, ka stingros ierobežojumus, ko valdība pieņēma oktobrī, vajadzēja ieviest krietni agrāk — vasarā. Daudziem tas nepatiktu, toties pasargātu mūs no šī brīža krīzes. Ja tas būtu izdarīts laikus, tad vakcinācijas aptvere šobrīd būtu lielāka un slimnīcas nebūtu tik pārslogotas. Jā, arī vakcinētie slimo, bet saslimšanas izpausmes ir vieglākas. No paziņām zinu, ka piemeklē emocionāls un fizisks vājums, bet tas ilgst pāris dienu, un dati liecina, ka vairumā gadījumu vakcinētiem ar Covid saslimušiem cilvēkiem hospitalizācija ir nepieciešama krietni retāk nekā nevakcinētajiem. Sabiedrības kopējai veselībai vakcinācija nāk tikai par labu. Mēs nedzīvojam savrupi, katrs savā meža ielokā, netiekoties ar citiem. Manuprāt, mums katram vajadzētu apzināties savu vietu sabiedrībā un būt atbildīgiem par apkārtējiem, ne tikai sevi.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Ārstu biedrība pieprasīja veselības ministra Daniela Pavļuta demisiju. Nesen dzirdēju piemēru, kas precīzi raksturo šo situāciju. Ir ugunsgrēks, un kāds pasaka, ka ugunsdzēsēji glābēji dzēš slikti, vajadzētu viņus nomainīt. Lai deg, kamēr viņu vietā atnāks kāds cits, tikmēr viss jau būs nodedzis. Līdzīgi ir ar Pavļutu. Neesmu politoloģijas eksperts, bet, manuprāt, šobrīd mainīt ministru būtu neprāts. Lēmumi un ierobežojumi nav viena cilvēka izdomāti, tos konsultē ekspertu grupa un valstiskā līmenī pieņem politiķi daudzskaitlī. Pavļuts tam visam ir seja, kuru vainojam visās problēmās, tāpat kā Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Savā ziņā ir apsveicami, ka valdība kā tāda vispār turpina strādāt. Apmierinātu cilvēku nav, valstī ir krīzes situācija, kurā politiķiem jāpieņem nestandarta lēmumi. Vieglāk būtu aiziet, bet Pavļuts uzņemas politisko atbildību un turpina strādāt krīzes apstākļos. Šaubos, vai Gob-zems, Šlesers būtu labāki līderi šajā situācijā. Manuprāt, nebija prātīgi pieprasīt iepriekšējās veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju — nekas jau nemainījās. Atšķirība vien tā, ka Ilzei Viņķelei ir maģistra grāds sabiedrības veselībā. Tas, ar ko mēs cīnāmies šobrīd vistiešākajā veidā, ir sabiedrības, nevis indivīda veselības jautājums.

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas paredz tiesības darba devējiem atstādināt un vēlāk pārtraukt darba attiecības ar darbiniekiem bez Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta. Manuprāt, katru gadījumu vajadzētu skatīt individuāli. Jā, kopumā tāds ir mērķis, un tas ir saprotams, bet, ja, veicot ikdienas darba pienākumus, darbinieks nesatiek cilvēkus un viņa uzskati kaut kādā mērā ir pret vakcinēšanos, tad varētu atļaut turpināt strādāt arī bez sertifikāta. Indivīda brīvība un vēlme nevakcinēties varētu būt pieņemama, ja tas neapdraud citus. Ir jomas, kurās vakcinēšana ir obligāta, un tam es piekrītu, bet dažos gadījumos izņēmumi varētu būt.

Jautājumam, vai Saeimas deputātiem ir obligāti jāvakcinējas, nemaz nevajadzēja būt aktuālam. Saeima principā ir valsts, viņiem jau aprīlī vajadzēja rādīt piemēru un kolektīvi doties vakcinēties. Arī te nostrādāja indivīda izvēle, kas sabiedrībai nerāda labu piemēru.

Jau otro nedēļu sadzīvojam ar stingriem ierobežojumiem. Mājsēde, kas paredz pārvietošanās ierobežojumus pēc pulksten 20, man rada neērtības. Man patīk strādāt naktīs, tas ir mans radošais laiks, kad darbi vislabāk sokas. Daļēji tas, iespējams, saistīts arī ar studijām. Lekcijas beidzas pulksten 16, pēc tam parasti nesteidzīgi veicu visus darba pienākumus kultūras namā. Tagad grafiks ir saspringtāks. Man pietrūkst arī vēlo vakara pastaigu, kas šobrīd ir liegtas. Pašlaik mana dzīve sastāv no lekcijām, darba un mājām. Kad viss izdarīts, ir vakars un sākas mājsēde.

Brīvdienās daži svinēja Helovīnu. Šie svētki ir katra paša izvēle, es nenosodu, bet mani personīgi tie neuzrunā. Svētdien kopā ar gaismu mākslinieku E. Kupču filmējām videoklipus valsts svētku gaismu instalācijai. Ļoti interesanta bija saullēkta filmēšana, jo svētdien pārgājām uz ziemas laiku, pulksteņa rādītāji tika pagriezti stundu atpakaļ, un bija jāpiedomā pareizi uzlikt modinātāja laiku. Neizjūtu nekādas neērtības, esmu radis celties tad, kad vajag. Darba specifika ir spēcīgāka par bioloģisko pulksteni. Cilvēki ir unikālas būtnes, kas spēj pielāgoties jebkuriem apstākļiem. Covid tam ir vēl viens piemērs — mēs esam iemācījušies sadzīvot ar pandēmiju, tāpat esam raduši divreiz gadā pagriezt laikrāžus. Manuprāt, neērtības laika pāreja uz vasaras un ziemas laiku ietekmē tikai dažus.

Staburags.lv ARHĪVS

Būt atbildīgiem par apkārtējiem

Kategorijas