Pēc kaislīgām diskusijām ievēlēti apvienību pārvalžu vadītāji

2021. gada 2. novembris 00:00

Pēdējās Aizkraukles novada domes sēdēs mulsinoša klusuma brīžus nomainīja sašutuma pilni jautājumi un asāka domu apmaiņa. Iemesls tam bija ziņojums par apvienību pārvalžu vadītāju pretendentu izvērtēšanas rezultātiem un tam sekojošās diskusijas, kas noslēdzās ar balsojumu par jaunajiem pārvaldniekiem. Asākā polemika izvērtās saistībā ar bijušā Jaunjelgavas novada vadītāja Gunta Libeka kandidatūru šim amatam.
Neretai četri pretendenti

Pretendentu atlases un kritēriju apstiprināšanas komisiju izveidoja 14. oktobrī. Oktobra otrajā pusē četru cilvēku komisija — Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums, viņa vietnieki Dainis Vingris un Andris Zālītis un izpilddirektors Uldis Riekstiņš (komisijā bija pieci cilvēki, bet izpilddirektora vietnieka Kaspara Sniedzīša šajā laikā nebija Latvijā) — uzklausīja visus pretendentus pārvalžu vadītāju amatam. Katrs no komisijas locekļiem pretendentam vērtējumā deva punktus. Atkarībā no saņemtā vērtējuma Aizkraukles novada domes izpilddirektors Uldis Riekstiņš izvēlējās pretendentus, kurus tālāk virzīja domes deputātu balsojumam.

Izpilddirektors teic — balstoties uz noteiktajiem kritērijiem, komisija visus pretendentus ļoti strikti izvērtēja. Pieteikumu saņemts daudz, piemēram, Neretā bija četri.

Teju visi kritērijiem atbilduši, un tikai daži punkti izšķīra, kurš no viņiem ir visatbilstošākais. Vērtējot komisija ņēma vērā ne tikai iepriekšējo pieredzi vadošā amatā, bet arī iedzīvotāju, uzņēmēju iesniegumus un redzējumu. Kokneses apvienības pārvaldes vadītāja amatam izvirzīja Ilmāru Klaužu, Jaunjelgavas — Uldi Albiņu, Neretas — Juri Gorbačovu un Pļaviņu — Andri Ambaini.

Jāuzticas komisijas vērtējumam

Pagājušās nedēļas domes sēdē, kad notika diskusijas par izvirzītajiem pretendentiem un viņu akceptēšana balsojumam, deputāts Aigars Lukss jautāja par atlases principiem, piemēram, kāpēc pretendentam ar augstāko izglītību ailītē “Izglītība” ir 9, nevis 12 punkti? Izpilddirektors Uldis Riekstiņš, kurš bija arī vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs, teica, ka vērtēta arī izglītības atbilstība, nevis tikai tās esamība. Ja runa ir par Andri Ambaini, viņam ir bakalaura grāds jurisprudencē. Viņš 2017. gadā kļuva par Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja, kas tolaik bija Aigars Lukss, vietnieku. Aigars Lukss tomēr vēlējās pamatotāku atbildi uz jautājumu — kāpēc tieši Andris Ambainis izvēlēts kā piemērotākais kandidāts? Klātesošo vidū iestājās mulsinošs klusums. Pats Andris Ambainis par sevi teic, ka, esot priekšsēdētāja vietnieka amatā, viņš principā veicis izpilddirektora pienākumus. Pirms tam bijis VUGD Pļaviņu posteņa komandieris, kā arī privāta uzņēmuma vadītājs. Aigars Lukss gan iebilda, ka nevajag jaukt izpilddirektora un priekšsēdētāja vietnieka pienākumus, un jautāja, vai nākamajā dienā, kad ārkārtas sēdē notiks balsojums par pārvalžu vadītājiem, būs iespēja izvirzīt kādu citu? Domes priekšsēdētāja Leona Līduma atbilde bija īsa — nē. Procedūra paredz, ka izpilddirektors izvirza vienu kandidātu un par viņu tiek balsots.

Nepieciešams pragmatisks cilvēks

Deputāts Aivars Miezītis uzdeva jautājumu, kurš droši vien interesēja ne tikai sēdē klātesošos. Kāpēc no kandidātiem balsošanai nav virzīts bijušais Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs, bijušais Aizkraukles rajona padomes vadītājs, Pašvaldību savienības novadu apvienības priekšsēdētāja vietnieks Guntis Libeks? Viņam noteikti ir labi zināma gan Jaunjelgava, gan Koknese, kur viņš dzīvo. Tomēr viņa kandidatūra netika atbalstīta, un komisijas vērtējumā viņa pieredze novērtēta zemāk par Ilmāra Klauža. “Viens ir subjektīvs vērtējums, piemēram, par attīstības stratēģiju, bet pieredze vadošā amatā ir objektīvs lielums, kuru var izmērīt precīzi,” tā Aivars Miezītis. Ulda Riekstiņa atbildi īsumā var formulēt: šajā amatā nepieciešams praktisks cilvēks, kuram tuvākas ir pragmatiskās lietas — teorijas un prakses apvienojums. Deputāts Einārs Zēbergs, komentējot situāciju, sacīja, ka iepriekš nevienam neesot bijuši iebildumi pret izveidoto komisiju, tās locekļiem un vienprātīgi uzticējās komisijas lēmumam.

Subjektīvs kļūst objektīvs

Par to, kāpēc komisijai Ilmāra Klauža kandidatūra šķita labāka par Gunta Libeka, jautājums bija arī deputātam Gatim Gūtmanim. “Kuros punktos tieši viens kandidāts bija labāks par otru? Apgaismojiet, lai nav šīs ēnas! Ir kaut kādas saprāta robežas, bet šeit es neko nesaprotu,” viņš teica. Viņu papildināja Aivars Miezītis, nosaucot punktus no kandidātu vērtējuma, kas ir subjektīvi — komunikācijas prasme, lojalitāte, bet tajā pašā laikā ir objektīvi punkti, konkrēti, pieredze vadošā amatā, izglītība. Uldis Riekstiņš, atbildot viņiem, sacīja, ka, iespējams, katra komisijas locekļa vērtējums bija subjektīvs, bet kopējais vērtējums noteikti ir objektīvs. Ņemti vērā potenciālie darba pienākumi un kandidātu atbilstība tiem.

Deputāts Uģis Rubenis piebilda, ka komisijas vērtējumam attiecībā uz Gunti Libeku vajadzēja būt vienādam, gan skatot viņa kandidatūru kā Jaunjelgavas, gan Kokneses pārvaldes vadītājam. Tomēr vērtējums bija atšķirīgs — 8 punkti Kokneses un 11 punkti Jaunjelgavas vadītāja postenī.

Vadītāji apstiprināti

Diskusijas rezumēja pagājušās nedēļas pēdējā darbdiena. Aizkraukles pilsētas kultūras nama lielajā zālē klātienē notika Aizkraukles novada domes deputātu ārkārtas sēde, kurā deputāti balsoja par četru novada apvienību — Pļaviņu, Kokneses, Jaunjelgavas un Neretas — pārvalžu vadītāju kandidātiem. No 19 Aizkraukles novada domes deputātiem sēdē nepiedalījās divi — Guntis Libeks un Uldis Dzērve.Vēlēšanu komisijas sastāvā deputāti apstiprināja domes pārstāves Ilzi Samsoni, Ingrīdu Krēsliņu un Gitu Židovu.

Pirms balsojuma domes izpilddirektors Uldis Riekstiņš vēlreiz informēja par pretendentu atlases komisijas lēmumu, to, kurus pretendentus izvirzīja apstiprināšanai, ņemot vērā komisijas piešķirto punktu skaitu. Pret Pļaviņu apvienības pārvaldes vadītāja amatam izvirzīto kandidātu joprojām iebildums bija deputātam Aigaram Luksam. Viņš piedāvāja balsošanai virzīt arī otru pretendentu. Viņa ierosinājumu domes priekšsēdētājs Leons Līdums noraidīja, sakot, ka balsot par otro kandidātu varētu, ja šajās vēlēšanās deputātu vairākums nobalsotu pret pirmo.

Ar balsu vairākumu par Jaunjelgavas apvienības pārvaldes vadītāju ievēlēts līdzšinējais apvienības vadītājs Uldis Albiņš. Balsojumā par viņu atturējās Mārtiņš Daģis, Aigars Lukss, Aivars Miezītis, Uģis Rubenis un Einārs Zēbergs. Pārējie deputāti šo kandidātu atbalstīja. Par Kokneses apvienības pārvaldes vadītāju ievēlēts līdzšinējais apvienības vadītājs Ilmārs Klaužs. Balsojumā atturējās Mārtiņš Daģis, Gatis Gūtmanis, Aigars Lukss, Aivars Miezītis un Einārs Zēbergs.

Par Neretas apvienības pārvaldes vadītāju ievēlēts Juris Gorbačovs, ilggadējais VUGD Neretas posteņa komandieris. Balsojumā atturējās Gatis Gūtmanis un Einārs Zēbergs.

Par Pļaviņu apvienības pārvaldes vadītāju ievēlēts bijušais Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ambainis. Balsojumā atturējās Mārtiņš Daģis, Gatis Gūtmanis, Aigars Lukss, Uģis Rubenis un Einārs Zēbergs.

Pakalpojumu centrus apvienos

Deputāti diskutēja arī par apvienību pārvalžu amatu sarakstiem. Jautājumā par Jaunjelgavas apvienības pārvaldes amatu saraksta apstiprināšanu izpilddirektors Uldis Riekstiņš teica, ka paredz apvienot Staburaga un Seces pagasta pārvaldes jeb pakalpojumu centrus. Līdzīgas pārmaiņas notiks arī turpmāk, apvienojot citus pakalpojumu centrus, jaunizveidotajos pakalpojumu centros administrācijā atstājot trīs cilvēkus jeb amatus — pārvaldes vadītāju, sekretāru un lietvedi. Dažās pārvaldēs pie vadības pieskaita arī apkopēju un šoferi. Apvienošanās neskars komunālās saimniecības.

Deputāta Gunta Libeka jautājums bija attiecībā uz Staburaga pagasta pakalpojumu centru — kas tajā veiks pakalpojumu funkcijas, jo likvidēts lietvedes amats? Vai viņas pienākumus veiks bibliotekāre? “Šobrīd štatu sarakstā nav iekļauts punkts “klientu apkalpošanas centra speciālists”, un šobrīd to apmaksā kā dotāciju pie algas cilvēkam, kurš šo pienākumu veic. Šajā gadījumā bibliotekāre. Pēc būtības šos pienākumus labāk uzticēt sekretāram-kasierim, kas apkalpo iedzīvotājus sadzīviskos jautājumos,” komentēja izpilddirektors. Jaunjelgavas apvienības vadītājs Uldis Albiņš piebilda, ka starp Seci un Staburagu ir tikai 6 kilometri, klientu apkalpošanas speciālists varētu pamīšus darboties gan vienā, gan otrā vietā. Guntis Libeks atgādināja, ka spēkā ir līgums ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par klientu centra darbību Staburagā. Priekšlikums apvienot Seces un Staburaga centrus principā nozīmē likvidēt Staburaga. Turklāt pagasta teritorija ir liela un visi nedzīvo sešus kilometrus no Seces. “Vai nav plānots arī bibliotēku un kultūras namu pārcelt uz Seci? Tad to māju (Staburaga pagasta pārvaldi) varētu pārdot,” ar ironiju jautāja Guntis Libeks. Neraugoties uz iebildumiem, abi pakalpojumu centri ir apvienoti un par abiem kopā vadītājam noteikta pilna darba slodze.

Paradumi jārespektē

Deputāts Aigars Lukss, iesaistoties diskusijā, teica, ka neredz lietderību atstāt pagastos sekretāri-kasieri. “Bija priekšlikums kasieri veidot kā mobilu vienību, tomēr diskusijās vienojāmies, ka viņam jābūt uz vietas pagastā, un cenšamies nodrošināt ar vēl citiem darba pienākumiem. Kasieris skaitīsies kā grāmatvedības nodaļas darbinieks, bet sekretārs — pakalpojumu centra. Abus amatus veiks viens cilvēks,” komentēja Uldis Riekstiņš. Piemēram, Sunākstes pagastā paliks viens cilvēks, kurš veiks daudzas funkcijas, tajā skaitā būs kasieris, klientu centra speciālists.

Novada administrācijas grāmatvedības nodaļas galvenā ekonomiste Ilze Samsone piebilda, ka pašlaik īsā laikā nebūs iespējas mainīt pašreizējo iedzīvotāju paradumu norēķinos lietot skaidru naudu. Tas ir aktuāli Neretas un Jaunjelgavas pusē, bet gandrīz pilnībā izzudis Pļaviņu pusē. Deputāts Gatis Gūtmanis norādīja arī uz dažādiem parādniekiem, kas izvairās turēt naudu bankas kontā, līdz ar to viņi norēķinus veic tikai skaidrā naudā.

Piedāvā pusslodzi slodzes vietā

Runājot par Kokneses apvienību, arī šajā virzienā varētu būt izmaiņas, piemēram, apvienot Bebru un Iršu pagasta pakalpojumu centrus. Tas gan ir jautājums, kuru risinās tālākā nākotnē. Toties Pļaviņu apvienībā apvienoja Aiviekstes un Klintaines pakalpojumu centrus. Katrā no tiem vadītājam noteikta pusslodze, un abās vietās fiziski strādās viens cilvēks. Deputāta Aigara Luksa piedāvājums bija Vietalvas pakalpojumu centra vadītājam noteikt pusslodzi pašreizējās pilnās vietā, jo, apvienojot Aivieksti un Klintaini, katrā ir noteikta pusslodze. Te iebildums bija deputātam Andrim Zālītim. Viņš teica, ka Vietalvas pagasts ir liels, līdz ar to arī pārvaldes vadītājam darba vairāk. Pieņemot galīgo lēmumu, deputāti nobalsoja par pilnas slodzes atstāšanu Vietalvas pakalpojumu centra vadītājam. Par to iestājās jaunievēlētais Pļaviņu apvienības vadītājs Andris Ambainis.

Skrīveros izmaiņas varētu skart klientu apkalpošanas centra atrašanās vietu, to no bibliotēkas plāno pārcelt uz pagasta pārvaldes māju. Tiesa, atsevišķu klientu pakalpojumu centra speciālista amatu Skrīveros neveidos.

Aizkraukles novada pašvaldības administrācijas vadībā ir izpilddirektora vietnieks un pilsētas un pagasta pārvaldnieks. Nodaļu vadītāju amatiem plāno izsludināt pieteikšanos, bet nodaļu speciālisti turpinās pildīt savus pienākumus.

Staburags.lv ARHĪVS

Pēc kaislīgām diskusijām ievēlēti apvienību pārvalžu vadītāji

Kategorijas