Mācībām jānotiek klātienē

2021. gada 2. novembris 00:00

199

Galvenā Izglītības un zinātnes ministrijas aktualitāte šobrīd ir mācību procesa nodrošināšana, bet darāmā netrūkst arī citās jomās. To un citus jautājumus šīs nozares ministre Anita Muižniece pārrunāja ar reģionālo mediju žurnālistiem attālinātā preses konferencē. Saruna bija ne tikai par izglītību pandēmijas apstākļos.
Testēs un atbalstīs

Kā zināms, šonedēļ pēc rudens brīvlaika skolās klātienē atgriezās 1. — 3. klases skolēni. Līdz ar to viņi veic iknedēļas testēšanu. Savukārt līdz 15. novembrim sadarbībā ar Veselības ministriju šai grupai apspriež iespēju nodrošināt arī eksprestestus jeb tā dēvētos paštestus, kas būtu papildus iknedēļas testēšanai ar košļājamajiem kociņiem, ko skolēni varētu veikt mājās. Ja nebūs cita lēmuma, tad paredzēts, ka šajā situācijā ar tik augstu saslimstības rādītāju testēs pilnīgi visus, kuri iesaistīti mācību procesā.

— Man ir ļoti liels prieks par to darbu, ko paveikuši skolotāji kopš vasaras, palielinot vakcinācijas aptveri no nedaudz pāri 40 procentiem līdz pat 90 procentiem. Paldies visiem par atbildību ne tikai pret savu, bet arī līdzcilvēku veselību, īpaši pret skolēniem, kuriem vēl nav pieejamas vakcīnas, — teica Anita Muižniece.

Aktualizēts arī jautājums par sejas aizsargmaskām, kas skolēniem paredzētas bez maksas, bet ne visās skolās pieejamas. Ministre skaidroja, ka valsts rezervēs masku ir pietiekami. Ja ir kāda izglītības iestāde, kur to trūkst, pašvaldībai jādara tas zināms, un var tās saņemt. Jau tuvākajā laikā paredzēts jauns aizsargmasku iepirkums.

Skolām būs papildu finansējums

Ministre arī informēja, ka šobrīd ir vienošanās par būtiskiem atbalsta pasākumiem izglītībā saistībā ar Covid-19, par ko šonedēļ paredzēts lemt valdībā. Tie paredz atbalstu skolām 2,9 miljonu eiro apmērā par papildu organizatorisko darbu, kas jāīsteno izglītības iestādē, lai nodrošinātu testēšanas procesu un vienlaikus izglītības iestādes darbu paaugstinātas drošības apstākļos. Atbalstu izglītības iestādēm paredzēts izmaksāt divos maksājumos līdz 31. decembrim, un tas būs 60 procentu apmērā no izglītības iestādes viena mēneša administrācijas atlīdzības fonda. Izglītības iestādes vadītājs tālāk lems par šī finansējuma sadali, novirzot to darbiniekiem, kuri tiešā veidā veikuši darbu pandēmijas situācijas risināšanā.

Vienošanās panākta arī par kompensējošajiem atbalsta pasākumiem mācību satura apguvei, kas pamatā ir individuālās mācību priekšmetu konsultācijas, pedagogu palīgu nodrošināšana un citi. Šajā pozīcijā atbalsta apmērs šogad ir 1,6 miljoni eiro, bet nākamajā papildu 2,1 miljons eiro.

Ministrija joprojām iestājas par to, ka mācībām jānotiek klātienē, tomēr situācija var noteikt savas izmaiņas. Anita Muižniece atzīst, ka šobrīd grūti rast pamatojumu, kāpēc nevar mācīties klātienē, ņemot vērā arī citu valsti pieredzi. Latvija noteikti ir rekordiste citu valstu vidū, cik laika skolēni pavadījuši attālinātajās mācībās, kas noteikti ietekmē mācību kvalitāti. Tāpēc 15. novembris ir tas datums, kad skolās jāatgriežas klātienē.

Kritēriji nav objektīvi

Reģionālo mediju pārstāvjus interesēja izglītības kvalitāte Latvijā, un būtiska loma tajā ir arī mazajām lauku skolām. Ekspertu ieskatā, tās nav jāsteidz slēgt, citādi attiecīgā vieta paliek tukša. Vai lauku skolas joprojām ir zem “aizvēršanas cirvja”?

Anita Muižniece atzina, ka skolu tīkla pilnveidošana joprojām ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas ir cieši saistīts arī ar jauno pedagogu darba finansēšanas modeli, ko tuvākajā laikā paredzēts apspriest valdībā.

— Ir maz iestāžu, ko slēdz pēc ministrijas ierosinājuma, un izglītības iestāžu tīkla plānošana ir pašvaldību kā dibinātāju pārziņā. Ministrijā esam analizējuši praksi mēģināt kārtot skolu tīklu, nosakot dažādus kritērijus, piemēram, skolēnu skaitu. Nonācām pie secinājuma, ka tas nav bijis objektīvi un noved pie situācijas, ka attālākos reģionos kāda skola jāreorganizē vai jāslēdz. Šobrīd vairāk domājam, kā pašvaldības iesaistīt izglītības iestāžu tīkla plānošanā. Valstij noteikti nav pareizi lemt, ka skola sākas vai beidzas tikai ar konkrētu skolēnu skaitu. Tas jāvērtē katrā pašvaldībā individuāli, īpaši, ja tā ir pamatskola līdz 6. klasei, kam jābūt pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai. Šis jautājums gan ir cieši saistīts ar skolotāju darba samaksas finansēšanu, tāpēc šajā pārmaiņu procesā nevar pateikt, ka neviena skola netiks reorganizēta, — teica ministre.

Viņa atzina, ka joprojām ir skolas ar nelielu skolēnu un pietiekamu darbinieku skaitu, kas ir netālu no lielākas izglītības iestādes pilsētā. Šādās situācijās jādomā par pieņemamāku risinājumu, bet tas nebūs ministrijas lēmums.

Pārskatīs izmaksas

Pēc iepriekšējās izglītības un zinātnes ministres rosinājuma mainījās atbalsta kārtība bērnu ēdināšanai sākumskolas klasēs, sadalot uz pusēm šo pienākumu starp valsti un pašvaldībām. Vai paredzēts atjaunot to, ka valsts tomēr finansē savulaik iesākto pusdienu apmaksu vismaz 1. — 4. klases grupā?

Anita Muižniece atzina, ka nākamā gada valsts budžetā nekādas izmaiņas nav paredzētas. Vienlaikus Veselības ministrija ir aktualizējusi jautājumu, ka jāpārskata minimālais pusdienu izmaksas apjoms, jo 1,42 eiro noteikti ir nepietiekami. To gan paredzēts izdarīt nākamajā gadā.

Aktualizēts arī jautājums par mācību grāmatu iegādi, ja tās jāmaina. Vienai klasei tas izmaksā līdz 300 eiro. Pieejamo līdzekļu apjomā tas nozīmē, ka skola gadā var nomainīt mācību grāmatas vienai klasei, kas ir nepietiekami. Ministre informēja, ka nākamajā gadā lielāks finansējums šim mērķim nav paredzēts, bet papildus iespējas ir digitālā vidē, kas arī ir laba alternatīva.

Iecere veidot datoru bibliotēkas

Tā kā nav iespējams paredzēt, vai un cik ilgi mācības notiks klātienē, kāds šobrīd ir skolu tehniskais nodrošinājums?

Ministre uzsvēra, ka pērn izglītības iestādes nodrošinātas ar vairāk nekā 6000 tehniskajām viedierīcēm. Šobrīd no skolām nav saņemtas ziņas, ka būtu iztrūkums. Tomēr, ņemot vērā pārmaiņas, ministrija strādā pie ieceres skolās veidot datoru bibliotēkas. Līdz ar to ministrija jau izsludinājusi pirmo iepirkumu, lai vispirms nodrošinātu ar datoriem visus skolēnus no 7. līdz 9. klasei, tad pavasarī 4. — 6. klasei, nākamajos gados pārējās. Mērķis ir 2024. gadā nodrošināt katram bērnam skolā datoru.

Skolotāji ir, bet vai viņi nonāk skolā?

Kā paredzēts risināt sen aktuālo problēmu par skolotāju piesaisti darbam? Ministre atzina, ka viens no risinājumiem ir valsts budžeta finansētā jauno mācībspēku piesaistes programma, palīdzot apgūt pedagoģiju cilvēkiem ar citu specialitāti. Tā ir pieprasīta, tāpēc to turpinās jau kā pastāvīgu programmu sadarbībā ar Latvijas Universitāti.

— Nevaru piekrist uzskatam, ka mums valstī nevar vai nesagatavo kadrus, jo katru gadu pedagoģijas programmas absolvē pietiekami liels skaits cilvēku. Skolotāji ir, bet svarīgākais, vai viņi nonāk skolā un kā viņus tur noturēt. Tie nav jautājumi, uz kuriem var atbildēt ātri, iestrādes ir, — teica Anita Muižniece.

Skolās sākta kompetenču pieejas īstenošana mācību saturā. Cik kvalitatīvi ir pirmie soļi tās ieviešanā?

— Plašāku izvērtējumu varēsim redzēt pēc nākamā gada beigām, kad noslēgsies trīs gadu posms. Sākot to, gan nezinājām, ka tik ilgu laiku vajadzēs pavadīt attālinātajās mācībās, kas arī to ietekmēja. Tas viss stiprināja digitālo pratību un pašmācības prasmes, bet jādomā arī par citām, tāpēc svarīgi ir saglabāt klātieni. Tomēr pagaidām viss virzās uz priekšu, — atzina ministre.

Staburags.lv ARHĪVS

Mācībām jānotiek klātienē

Kategorijas