Kā nesadegt pienākumu gūzmā

2021. gada 2. novembris 00:00

Aizvien biežāk darbspējas vecuma cilvēkus skar izdegšanas sindroms — liecina Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) informācija. Problēma sevišķi saasinājusies pandēmijas apstākļos. Vieniem šajā laikā nākas veikt dažādus papildu pienākumus, kas saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, savukārt citiem, strādājot attālināti, izplūst robeža starp darbu un privāto dzīvi.

Definīcija vēsta, ka izdegšana ir fiziska un emocionāla izsīkuma stāvoklis, kas rodas, ilgstoši strādājot spriedzes apstākļos.

Biežāk mediķiem un skolotājiem

Visbiežāk ar to saskaras mediķi, skolotāji, sociālie darbinieki, policisti, ugunsdzēsēji un citu profesiju pārstāvji, kuru darba pienākums ir sniegt atbalstu citiem. Pandēmijas apstākļos par izdegšanu īpaši daudz runā pedagogi un izglītības iestāžu vadītāji. Uz viņu pleciem pirms “lokdauna” bija virkne neapmaksātu papildu pienākumu, piemēram, siekalu testu paraugu savākšana, sekošana rezultātiem, regulāra saziņa ar vecākiem, sekošana izmaiņām likumdošanā. Tas viss kopā radīja paaugstinātu stresu. Un tieši pārāk augsts stresa līmenis ir viens no biežāk minētajiem ar darbu saistīto saslimšanu cēloņiem — norāda SPKC. Taču izdegšana var skart arī slavenības, pārslogotas mājsaimnieces un cilvēkus, kas ilgstoši aprūpē slimu ģimenes locekli.

Izdegšanas sindroma riska faktori ir virsstundu vai maiņu darbs, pārslodze, nesaskaņas ar priekšniecību vai kolēģiem, nesakārtota darba organizācija, neatbilstošs morālais vai materiālais novērtējums. To veicina gan ļoti augsts atbildības līmenis, gan tieši pretēji — nespēja ietekmēt procesus. Tāpat starp riska faktoriem ir vairākas rakstura iezīmes, piemēram, pārmērīgs apzinīgums, ekstraversija, neirotisms, arī darba un privātās dzīves līdzsvara trūkums.

Uzņēmumu darbinieki izdegšanas sindromu visbiežāk piedzīvo līdz 32 gadu vecumam — rāda pērn Lielbritānijā veikts pētījums, par kuru raksta portāls “StudyFinds”. Tas arī parādījis — pandēmijas ierobežojumu laikā strādājot attālināti, daudzi darbam veltījuši vairāk laika nekā birojā. Vidēji darbalaiks pagarinājies par 59 stundām jeb septiņām pilnām papildu darbdienām piecu mēnešu laikā. Turklāt 27 procenti respondentu atzinuši, ka, strādājot mājās, viņiem ļoti pietrūkst neformālās komunikācijas ar kolēģiem.

Nav specifisku simptomu

Par izdegšanas sindromu liecina biežas garastāvokļa maiņas, nomāktība, viegla aizkaitināmība, trauksme, vienaldzība. Cilvēkam var pasliktināties atmiņa, rasties grūtības koncentrēties darbam, pieņemt lēmumus. Domāšana kļūst shematiska, neloģiska un iestrēgstoša, trūkst radošuma. Iestājas nepatika pret savu darbu, cinisms, negatīva attieksme pret paša paveikto. Izdegšana izpaužas arī kā paaugstināts pesimisms un izolētības sajūta no citiem cilvēkiem, tajā skaitā kolēģiem, draugiem un ģimenes locekļiem.

Tālāk izdegšana rezultējas fiziskos simptomos — rodas hronisks nogurums, biežas galvassāpes, plecu un kakla muskuļu saspringums, muguras sāpes, svara svārstības, sirdsklauves, paaugstināts asinsspiediens, zobu griešana naktīs, ādas nieze. Var saasināties hroniskas slimības, sevišķi kuņģa un zarnu trakta kaites, un gadīties biežāk saaukstēties. Par saslimšanu var liecināt arī pastiprināta atkarību izraisošu vielu lietošana, aizmāršīgums un paviršums, darba kavēšana, produktivitātes kritums.

Tomēr visiem šiem simptomiem var būt vēl citi cēloņi, tajā skaitā garīgas un psihosomatiskas slimības, piemēram, depresija. Spēku izsīkumu un noguruma sajūtu var izraisīt arī fiziskas slimības un dažu medikamentu lietošana. Tāpēc nevajadzētu pašrocīgi uzstādīt diagnozi “izdegšanas sindroms”, bet konsultēties ar ārstu.

Tas ir būtiski, jo cilvēkam ar izdegšanas sindromu var palīdzēt atvaļinājums, bet depresijas gadījumā nepieciešama specifiska ārstēšana, brīdina Lielbritānijas Veselības aprūpes kvalitātes un efektivitātes institūts. Par psihisku saslimšanu liecina tādi simptomi kā zema pašapziņa, bezcerība, domas par nāvi vai pašnāvību, kas nav raksturīgi izdegšanas sindromam.

Svarīgi veltīt laiku sev

Izdegšanas sindroma ārstēšanā parasti pielieto psihoterapiju, fizioterapiju, bet vēlīnā stadijā — arī medikamentu terapiju. Der zināt, ka diagnoze atrodama arodslimību sarakstā. To, vai nodarītā kaitējuma veselībai vienīgais un galvenais cēlonis ir darba apstākļi, nosaka Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisija arodslimībās. Taču vispirms nepieciešams ģimenes un arodslimību ārsta nozīmējums.

Lai izvairītos no sasirgšanas ar izdegšanas sindromu, ieteicams veidot labas attiecības ar kolēģiem un iemācīties neuztraukties par lietām, ko nevar ietekmēt. Daudziem labiem un apzinīgiem darbiniekiem piemīt “pasaules glābšanas sindroms”. Viņiem jāiemācās neuzņemties pārāk daudz pienākumu tikai tāpēc, ka neviens cits tos nepiesakās veikt. Bet, ja šķiet, ka nepieciešamas izmaiņas darba organizācijā, par to nevajadzētu kautrēties runāt ar darba devēju.

Vēl vajadzētu iemācīties neņemt darbu uz mājām un strikti nodalīt laiku, kas tiek veltīts privātajai dzīvei vai ģimenei. Lai to varētu ievērot, nepieciešams plānot dienas režīmu, nosakot darba laiku, pārtraukumus, regulāras ēdienreizes un atvēlot laiku pilnvērtīgam miegam. Tas attiecas arī uz pašnodarbinātajiem, līgumdarbu veicējiem un tiem, kam Covid-19 ierobežojumu dēļ vismaz līdz 15. novembrim jāstrādā mājās. Šajā situācijā vajadzētu atrast atsevišķu vietu strādāšanai, bet pēc darbalaika beigām izslēgt paziņojumus par ienākošajiem e-pastiem, iesaka britu izdevums “HR News”. Svarīgas ir arī brīvā laika aktivitātes, piemēram, skriešana, peldēšana, pastaigas.

Viena no metodēm, kas var palīdzēt izvairīties no izdegšanas sindroma, ir laika audits. Tas ir trīs soļu process, kas palīdz saprast, kā cilvēks vēlas pavadīt savu laiku un kā to faktiski tērē, vietnē “RescueTime” raksta blogeris Džorijs Makkeijs. Pirmais solis ir pierakstīt savus plānus par to, kā gribētu pavadīt dienu. Piemēram, rakstnieks 50 procentu laika varētu gribēt pavadīt rakstot, jo tas ir viņa galvenais darbs. Otrais solis ir fiksēt, kā patiesībā diena tiek pavadīta. Šajā brīdī bieži vien atklājas ne visai patīkama aina, piemēram, tas, ka liela daļa laika tiek izlietota nelietderīgi — sociālajos tīklos un izklaides vietnēs. Trešais solis paredz lēmuma pieņemšanu par to, ko mainīt, lai darbdiena tiktu pavadīta efektīvāk. Tas ļaus vairāk laika veltīt savām interesēm, vajadzībām un ģimenei.

Uzziņa. Kā darba devējam mazināt izdegšanas risku?

● Veiciniet regulāras fiziskās aktivitātes. Pat 10 minūšu pastaiga var uzlabot garastāvokli un motivāciju. Darba produktivitāti veicina arī vingrošana svaigā gaisā.

● Pārliecinieties, ka darbinieki pārāk ilgi nesēž pie rakstāmgalda. Piecu minūšu pārtraukums vismaz reizi stundā palīdz prātam pārorientēties. Gan mājās, gan birojā var palīdzēt pat gājiens līdz virtuvei, lai pagatavotu tasi tējas.

● Mudiniet atmest neveselīgus ieradumus. Nepareizs uzturs, smēķēšana un alkohola lietošana būtiski ietekmē stresa līmeni. Atklāts, ka, atmetot smēķēšanu, uzlabojas garīgā veselība.

● Rīkojiet regulāras sarunas ar kolektīvu. Tā kā daudz darbinieku tagad strādā mājās, svarīgi saglabāt iespējas komunicēt savā starpā. Tas samazina izolācijas sajūtu. Šim mērķim var izmantot sociālos tīklus vai saziņas platformas.

● Veiciniet garīgās veselības dienas. Nevajag darbiniekiem likt justies vainīgiem, ja viņi reizēm izmanto slimības lapu bez acīmredzama iemesla. Ja cilvēks vienu dienu atpūtīsies, samazināsies iespēja, ka viņš ilgstoši cieš no stresa.

● Lieciet izmantot ikgadējo atvaļinājumu. Darbiniekus jāmudina katru gadu izmantot visu atvaļinājumu. Tas veido veselīgu darba vidi, kā arī veicina darba un privātās dzīves līdzsvaru. (Avots: http://hrnews.co.uk)

Staburags.lv ARHĪVS

Kā nesadegt pienākumu gūzmā

Kategorijas