Premjers neapmierināts ar vakcinācijas tempiem

2021. gada 26. oktobris 00:00

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uz tiešsaistes tikšanos bija aicinājis reģionālo mediju žurnālistus, lai runātu par joprojām daudzus nospiedošo tēmu — pandēmiju un situāciju valstī.
Aicina iesaistīties kaimiņus

Krišjānis Kariņš sacīja, ka slimnīcas ir pārslogotas, tādēļ ir ieviesta četru nedēļu stingrā mājsēde un kopīgiem spēkiem vajag pārraut slimības izplatības ķēdes. “Nav viegls laiks, bet četras nedēļas nav mūžība, mēs to izturēsim un varēsim dzīvot tālāk. Sēdēsim pamatā mājās, strādāsim attālināti, cik tas ir iespējams, un tad, iznākot ārā, turpināsim dzīvi “zaļajā režīmā”. Galvenais, lai šajā laikā vakcinācija turpinātos,” norādīja Kariņš.

Pašlaik visi spēki tiek virzīti Covid-19 pacientiem, ir grūti sniegt palīdzību citiem cilvēkiem, kam tā nepieciešama. Pēc četrām nedēļām būšot atgriešanās “zaļajā režīmā”, un tad nevakcinētajiem gaidāmi vēl stingrāki ierobežojumi. Krišjānis Kariņš sacīja, ka valsts mērķis ir vakcinācija, īpaši senioru vecumā, valstij neesot citas izvēles, tādēļ vajagot uzrunāt gados vecos cilvēkus, aicinot viņus vakcinēties, un viņš aicina to darīt arī kaimiņus daudzdzīvokļu mājās, iesakot mājas vakcināciju vai piedāvājot cilvēku aizvest uz tuvāko vakcinācijas punktu. Kā piemēru Kariņš nosauca Zviedriju, Somiju, Norvēģiju, Dāniju, Īriju, kur cilvēki vakcinējas, bet saslimstot nenonāk slimnīcā.

Jārīko vairāk izbraukumu

Kariņš uzskata, ka vakcinācijas tempi ir ne tikai jānotur, bet jākāpina. Ministru prezidents ar pašreizējo vakcinācijas tempu nav apmierināts, daži vakcinācijas izbraukumi dienā viņam šķiet ļoti maz, izbraukumus vajadzētu rīkot vairāk un biežāk, vajadzētu iesaistīt arī pašvaldību transportlīdzekļus, apbraukājot pagastus. Viņš uzskata, ka darbam jābūt daudz aktīvākam, tajā skaitā izbraukuma vakcinācija esot jāveic vietās, kur pulcējas cilvēki, piemēram, kā rosinājuši ministri, pie baznīcām, autoveikalu maršrutos un citur. Tomēr neesot pareizi, ka tas jāizdomā ministriem, ja jau ir Vakcinācijas biroja cilvēki, kas šajā jomā strādā deviņus mēnešus. “Ministrs stāstīja, kā viss notiek, ka viss ir labi. Jā, it kā viss ir labi, tikai trūkst rezultāta,” ir neapmierināts premjers, piebilstot, ka, iespējams, arī viņam nestāsta visu patieso informāciju un labāk būtu pārrunāt to, kas nedarbojas, kādi ir trūkumi vakcinācijas procesā.

“Nav tik daudz nepieciešams veciem cilvēkiem teorētiski stāstīt, ka viņiem vajag vakcinēties, bet vajag pie viņiem ierasties ar gatavu poti, aicināt apsēsties un saņemt vakcīnu.” Kariņš domā, ka vēstuļu sūtīšana nav efektīva — viens izlasīs, cits nē, dažs to izmantos iekuram. “Vecāka gadagājuma cilvēki ir jāuzrunā. To nevar izdarīt tikai ministrija vai Vakcinācijas birojs, visai sabiedrībai jāiesaistās šajā darbā,” norāda Kariņš. “Pēc dažādām aplēsēm, 250 000 cilvēku varētu novakcinēt divu nedēļu laikā, ja tikai viņus varētu uzrunāt. Potēšanas kapacitāte mums ir.”

Premjers sacīja, ka cilvēki bieži vien pieņem spontānus lēmumus, piemēram, lielveikalā ieraugot rindu uz vakcinēšanos, tajā iestājas un vakcinējas, līdzīgi kā pie kases bērniem nopērk šokolādes batoniņu. Vakcīnām jābūt pieejamām — uzskata premjers.

Krieviski runāt neuzdrīkstas

Uz kāda medija jautājumu, vai viņš personīgi būtu gatavs uzrunāt krievvalodīgos, Kariņš atbildēja, ka viņa krievu valoda ir “daudz labāka saprašanā nekā runāšanā”. Varbūt kāds arī ieklausītos, smejoties, cik viņš slikti runā krieviski, tomēr premjers domā — ja cilvēki labāk uzticas kaimiņiem, nevis politiķiem vai ārstiem, tad labāk būtu, ja cilvēkus uzrunātu kaimiņi, apjautājoties, vai otrs kaimiņš ir vakcinēts.“Slimnīcu statistika liecina, ka vislielākā noslodze ar Covid ir, sākot no 50 gadu vecuma, tā ir riska grupa, kas savās rokās tur sabiedrības brīvības atslēgas. Ja viņi vakcinēsies, mēs sabiedrībā varēsim atcelt ierobežojumus un atgriezties ikdienā,” sacīja Kariņš. Viņš uzskata, ka nevakcinētie ir drauds paši sev, veselības aprūpes sistēmai un visai sabiedrībai, un viņi “tur gūstā visu valsti”. Sākot no novembra, visiem, kas sasnieguši 60 gadu vecumu un vakcinējušies, valsts piecus mēnešus izmaksās 20 eiro mēnesī. Valsts pārvaldē strādājošajiem ir noteikts pienākums vakcinēties, līdzīgi kā tas ir pedagogiem, sociālo aprūpes centru darbiniekiem, privātajā nozarē strādājošajiem, kuri ikdienā ir kontaktā ar cilvēkiem un saslimšanas gadījumā varētu apdraudēt citus.

Rosina noteikt kā pienākumu

Kariņš uzskata, ka cilvēki jāpārliecina vakcinēties ar labu, tajā pašā laikā viņš ierosinājis to noteikt kā pienākumu, bet jāatrod juridisks ceļš, kā to varētu īstenot. “Prasīju Dānijas, Īrijas un citiem premjeriem, kā viņi pārvarēja pretestību. Un viņi visi kā viens nesaprata, par ko es runāju — kāda pretestība? Tur bija pieprasījums ar garām rindām, lai visi gribētāji tiktu apmierināti,” sacīja Kariņš. “Mums bija milzu rindas līdz Jāņiem, un tad apstājās. Vakcīnas krājas noliktavās. Es personīgi pārliecināju citvalstu kolēģus, lai Latvijai piešķir vairāk vakcīnu, lai labotu to iztrūkumu, ko Veselības ministrijas tā saucamie eksperti bija mums sagādājuši, atsakoties no “Pfizer” potēm. Tagad atkal ir rindas, jo mēs noteicām, ka tas ir obligāti un ka cilvēks varētu zaudēt darbu. Nu kam tad patīk potes? Nevienam nepatīk. Bet lielākā daļa cilvēku saprot, ka tā pote var izglābt dzīvību — savu un arī kaimiņa dzīvību. Tas ir tā vērts, mums ir sabiedriskā atbildība. Mazākums valstī līdz šim nav šādos uzskatos bijuši, un mums ir jāpalīdz viņiem to apziņu gūt. Mums nav laika gaidīt līdz nākamajam gadam. Sākotnējās aptaujas par potēšanu neliecināja, ka sabiedrībā varētu būt tik liels īpatsvars, kas nevēlas vakcinēties.”Premjers norādīja, ka, pēc sākotnējās sociologu informācijas, apmēram 10 — 14% sabiedrības nevēlējās vakcinēties, bet tagad tie ir apmēram 30%. “Jo tālāk iet process, jo tālāk iet pretestība,” viņš sacīja, kā iemeslu minot dezinformāciju sociālajos tīklos. Tajos publicēto informāciju viņš sauc par klajiem meliem, tajā skaitā viens otrs ārsts ir ieteicis pacientiem nevakcinēties, līdz ar to process kļuvis grūti vadāms.

Kariņš atzīst, ka drošības dienests labi spējot izsekot tam, kur rodas dezinformācija, bet dzīvojam demokrātijā, kurai nav raksturīgi apcietināt cilvēkus par savu brīvo domu paušanu.

Premjers sacīja, ka gaida sociologu atzinumus par īstajiem iemesliem, kādēļ valstī cilvēki negrib vakcinēties. Viņš domā, ka tāds “fenomens” ir raksturīgs visā Austrumeiropā. Premjers norādīja, ka Latvijā ir liela neuzticība valsts varai un liela daļa cilvēku nejūtot solidāru atbildību pret līdzcilvēku.

“Jums un man jāsēž mājās, jo mūsu valstī ir pietiekami daudz cilvēku, īpaši vecāka gadagājuma, kas nav vakcinējušies,” sacīja premjers. “Lai nebūtu tā sēdēšana, mums jāpanāk, ka vakcinējas arī tie pārējie.” Premjers domā, ka vakcinācijas procesa vadīšana būtu jāuzņemas bruņotajiem spēkiem.

Nevakcinētajiem sola grūtāku dzīvi

Uz jautājumu, kādi stingrāki ierobežojumi gaida nevakcinētos, Kariņš sacīja, ka arī turpmāk viņi bez sertifikāta nevarēs iekļūt lielveikalos, bet šo aizliegumu loku varētu paplašināt ar lielajiem veikaliem, kur pārdod mēbeles, saimniecības preces. Nevakcinētie varētu iekļūt tikai vietējos mazajos pārtikas veikalos. Tas tiek apspriests, vēl visas detaļas nav izstrādātas, bet valdības darbs turpināsies, būs jāpārdefinē pašreizējie noteikumi.

“Aizvien grūtāk būs tiem cilvēkiem, kuri izvēlējušies nevakcinēties,” norādīja Kariņš. “Mūsu mērķis būtu nodrošināt — ja arī viņi nav vakcinēti, tad lai viņi neiet sabiedrībā, jo viņi paši ir ļoti apdraudēti un līdz ar to apdraud arī citus un veselības aprūpes sistēmu.”

Plāno Darba likuma grozījumus

Pēdējā laika lielais vakcinēto skaits ir tādēļ, ka darbavietas pieprasa vakcinēšanas sertifikātu. Darba likums pašlaik neparedz no darba atbrīvot tos, kuri nevakcinējas. Uzņēmēji vēlas skaidru vēstījumu par to, ko darīt ar cilvēkiem, kuri nevar turpināt darbu sadarbspējīgo sertifikātu trūkuma dēļ, jo darbiniekus atlaist nevar. Uzņēmējiem uz saviem pleciem pašlaik jāiznes vislielākais svars. Vai Saeima varētu atbalstīt Darba likuma grozījumus? Kariņš norādīja, ka Covid-19 pārvaldības likumā valdības līmenī visai koalīcijai bijusi vienprātība par nevakcinēto darbinieku atlaišanu, taču Saeima to neatbalstīja. Par to valdības līmenī diskusijas vairs neesot bijušas. Viņš arī informēja, ka Darba likuma grozījumus valdība steidzamības kārtā pagājušajā nedēļā nosūtījusi Saeimai, paredzami divi lasījumi. “Ja Saeima grib, tā divus lasījumus var arī vienā dienā pieņemt, ir vienīgi risks, ka Valsts prezidents tos varētu neizsludināt. Domāju, ka Valsts prezidents šādu likumu izsludinātu,” sacīja premjers. Pašlaik viņš vēl nevarēja nosaukt konkrētu datumu, kad Saeima grozījumus varētu izskatīt.Runājot par atbalstu uzņēmējiem šajā ārkārtas situācijā, premjers sacīja, ka atbalsts būs tāds pats kā iepriekšējā periodā. Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, četru nedēļu mājsēde valstij varētu izmaksāt ap 200 miljoniem eiro, ko Valsts kase aizņemas finanšu tirgū, palielinot valsts parādu. Tas ir milzu slogs, tomēr parādu līmenis esot zemāks nekā citām Eiropas Savienības valstīm. Taču tas esot lētāk — ja nebūtu mājsēdes režīma, būtu jāiztērā vismaz 300 miljonu eiro.

Atbalstīs arvien stingrākus ierobežojumus

“Nevaram dzīvot ilūzijā, ka pēc četrām nedēļām viss būs beidzies, nē, nebūs beidzies,” sacīja Kariņš, norādot, ka mērķis ir panākt, lai šajā laikā saslimstības rādītāji būtu daudz zemāki, nekā tie ir pašreiz. Problēma paliks. Viņš domā, ka problēma tikšot atrisināta, ja apmēram 75% sabiedrības būs vakcinēta. “Es atbalstīšu arvien stingrākus ierobežojumus tiem, kuri aizvien nebūs vakcinēti. Ir diskusijas publiskajā telpā, ka šiem cilvēkiem būtu jāuzņemas arī finansiāla atbildība par savu ārstēšanu, ja viņi saslimst, bet tāds lēmums vēl nav pieņemts. Cik ilgi mazākums sabiedrības turēs gūstā vairākumu? Domāju, ka tas brīdis piebriedis,” sacīja Kariņš. “Ja ir cilvēki, kuri atsakās vakcinēties, tad mums jāatrod veids, kā viņiem uzlikt atbildību par to, ko viņi dara, jo tā ir pāridarīšana pārējai sabiedrībai. Līdz tai kopējai apziņai mums vēl jānonāk. Te nu mēs esam — brīvi un demokrāti. Bet demokrātijai līdzi nāk arī individuālā atbildība. Ja nav individuālās atbildības, nekas cits neatliek kā būt bargiem pret tiem, kuri nav individuāli atbildīgi,” norādīja premjers.

Staburags.lv ARHĪVS

Premjers neapmierināts ar vakcinācijas tempiem

Kategorijas