Mūzikas un mākslas skolas gatavas turpmākajam darbam

2021. gada 26. oktobris 00:00

Pandēmija daudzas jomas mētājusi kā papīra laiviņas straumē. Visas centušās noturēties, lai neapgāztos un pārvarētu viļņus. Arī mākslas un mūzikas skolas, kuru izglītība nav obligāta, bet tik ļoti vajadzīga.

Mūzikā jāvingrinās visu laiku

Būtiskākais, ko atzīst visi profesionālās ievirzes mācību iestāžu vadītāji, ir izglītības kvalitātes jautājums, kas attālinātajās mācībās cieš visvairāk. To uzsver arī P. Barisona Aizkraukles Mūzikas skolas direktore Daina Delvere.

— Tā ir pagaidu izejas meklēšana, bet nevar būt ilgstošs risinājums. Mūzikā svarīga audzēkņa tiešā sadarbība ar skolotāju, tāpēc ziņa, ka atkal būs jāmācās attālināti, nav iepriecinoša. Neapšaubāmi, mēs šajā laikā apguvām daudz jaunu iemaņu, tostarp digitālās prasmes, un tas palīdzēja piedalīties arī konkursā, kas notika attālināti. Tomēr tas nav tas pats, kas klātienes uzstāšanās. Nevar pat salīdzināt šīs lietas, jo ierakstu var atkārtot pēc vajadzības, bet konkursā vai koncertā ir tikai tas konkrētais mirklis, kurš dots skaņdarbam, un tam jāgatavojas. Tomēr kaut kā arī mums jāizdzīvo šajā laikā. Nevar nolemt, ka pagaidīsim, kad tas viss beigsies un tad darīsim. Mūzikā jāvingrinās visu laiku, — saka Daina Delvere.

Pozitīvais, ko, pēc viņas domām, devušas attālinātās mācības, ir audzēkņu prasmes paklausīties sevi no malas, ierakstot savu sniegumu. Vēl ciešāka sadarbība veidojusies ar vecākiem, un liela daļa tajā iesaistījās ļoti aktīvi, īpaši jaunāko klašu audzēkņiem, kuri paši ne vienmēr internetā prot pieslēgties mācību stundām. Dažs no vecākiem atzinis, ka arī paši jau būs iemācījušies solfedžo un citas zinības!Audzēkņu skaits mūzikas skolā Aizkrauklē ir nedaudz samazinājies, aiziet tie, kuriem grūti izturēt lielo slodzi vai ģimene pārceļas. Tomēr, lai cik paradoksāli šķistu, šajā mācību gadā jauno uzņemts vairāk nekā pērn. Daina Delvere atzīst, ka viņiem svarīgs ir katrs audzēknis un arī ar datora starpniecību skolotājs katram var pievērst vislielāko uzmanību. Tā ir individuālā darba priekšrocība, nekā strādājot ar lielu klasi. Tomēr, neraugoties uz visām grūtībām, uz visu vairāk jāveras optimistiski.

Cieš kvalitāte

Pļaviņu Mūzikas skolas direktore Dita Ārgule piekrīt, ka mūziku, protams, var mācīties attālināti, bet jautājums ir par kvalitāti, kas tādējādi neapšaubāmi cieš.

— Mēs, protams, pielāgojamies situācijai, bet neesam vienīgie, kuriem tas jādara. Esam tikai maza daļa no tā visa. Viegli nav, bet citiem, iespējams, ir vēl grūtāk. Izvērtējot visus riska faktorus, darām, ko varam, bet trūkst pilnīgas atgriezeniskās saites. Īpaši pirmajās klasēs, kad bērniem vēl nav prasmes mācīties. Tomēr ir jādara un jāiet uz priekšu, sniedzot atbalstu visiem, jo, tāpat kā pedagogi ir neierastā situācijā un neziņā par nākotni, arī bērniem ir tāpat. Sadarbība ar vecākiem šobrīd ir vēl aktuālāka, — saka Dita Ārgule.Viņa teic, ka, izvērtējot šīs situācijas riskus, viens no tiem ir audzēkņu skaita samazināšanās, jo ir bērni, kuriem pietrūkst motivācijas turpināt mācības šādos apstākļos, jo slodze ir liela arī vispārizglītojošajā skolā, bet vecākiem pietrūkst spēka turpināt motivēt bērnus nepamest mūzikas mācības. Tomēr, neraugoties uz to visu, neviens nav pametis iesākto un arī 1. klasē uzņemts pietiekams skaits audzēkņu.

Zināšanas — ieguvums

— Esam arī paši daudz mācījušies, un vispirms jau tā ir digitālā pratība, bez kuras šobrīd nevar izglītībā vispār. Šobrīd tas viss ir daļa no mācību procesa, un ir jāiet līdzi laikam. Jebkuras zināšanas ir ieguvums un noderēs arī pēc pandēmijas. Nekas nav apgūts velti. Ir jāmaina ieradumi un kaut kas darba stilā, bet no tā, ka tikai visur saskatīsim drāmu, labāk nekļūs, — saka direktore.

Šajā laikā gan trūkst ļoti būtiska mācību posma — koncertu un konkursu. Audzēkņiem ir nepieciešama šī pieredze, arī pozitīvais “lampu drudzis” pirms uzstāšanās, publika, svētku apģērbs un citas lietas, uzstājoties klātienē.

Dita Ārgule uzsver, ka viņai ir gandarījums strādāt ar kolektīvu, kurš atbildīgi izturas pret savu darbu un esošo situāciju, izvērtē visus riskus, un visi ir vakcinējušies, kas ir kā drošības garants arī audzēkņiem.

Nepieciešams darbs klasē

— Visa izglītības programma izstrādāta un paredzēta darbam klātienē, bet esam tomēr spējuši pielāgoties šai negatīvajai situācijai, iegāgājušies papildu tehniku, kas palīdz nodrošināt mācību procesu arī attālināti. Šī situācija gan ir par ilgu, jo mākslā nav tādas precīzas atbildes, cik ir divi reiz divi. Labi, ja līdzās ir klasesbiedri, no kuriem var mācīties, jo katram ceļš uz uzdevuma mērķi ir atšķirīgs, un pedagogs, kurš var katrā brīdī palīdzēt ar padomu. Ir tikai daži audzēkņi, kuriem darbs individuāli mājās bijis pat labāks, jo skolā traucē apkārtējā kņada, bet tas atkarīgs no katra cilvēka. Tomēr lielākoties audzēkņiem nepieciešama klases atmosfēra, — saka Pļaviņu Mākslas skolas direktore Iveta Ušacka.

Kā būs tālāk pēc rudens brīvlaika beigām, vēl grūti pateikt, bet iespējamie scenāriji jau iezīmējas. Iveta Ušacka atzīst, ka, pateicoties savam kolektīvam, arī uz priekšu izmantos piedāvātās iespējas darīt savu darbu un mācīt audzēkņus. Arī pedagogiem tas ir liels izaicinājums, un viegli tas nebūs, bet visi ir gatavi darīt.

Daži pārtrauc mācības

— Pandēmija skārusi divus mākslas skolas izlaidumus, bet, skatot audzēkņu noslēgumu darbus, nevar teikt, ka rezultāts būtu sliktāks kā iepriekš. Protams, īstenojot pilnībā mācību programmu, darbi, visticamāk, būtu vēl bagātīgāki, jo bija jāizvēlas pieejamākās darbu tehnikas un vairāk jāstrādā patstāvīgi. Tomēr joprojām varam veidot izstādes ar labiem mūsu audzēkņu darbiem. Zinot iepriekšējo pieredzi, jauno mācību gadu iesākām aktīvi. Esam izmantojuši katru iespēju strādāt, un paldies vecākiem par atbalstu, pārkārtojot varbūt arī savu ikdienu un nodrošinot, lai bērni tiek uz nodarbībām, kad vien ir tāda iespēja, — saka Iveta Ušacka.

Protams, žēl, ka tieši šiem audzēkņiem iegadījies tāds pārbaudījums. Dzīvi gan neviens nepagriezīs atpakaļ, tāpēc jādara, ko var, un jāskatās uz priekšu. Tomēr valdība, lemjot par ierobežojumiem, varēja ņemt vērā, ka situācija un iespēja organizēt drošu mācību vidi reģionos atšķiras no Rīgas. Pandēmijas laiks ietekmējis audzēkņu skaitu, un daži pārtraukuši mācības. Tomēr, neraugoties uz neskaidro situāciju, jauno audzēkņu Pļaviņās netrūkst.

Bez optimisma neiztikt

Aizkraukles Mākslas skolas direktore Inese Dembovska atzīst, ka, ņemot vērā pagājušā gada pieredzi un tālāko prognozi, arī viņi jau no septembra aktīvi sāka darbu, lai līdz rudens brīvlaikam var novērtēt paveikto. Šī tālredzīgā rīcība attaisnojās, un Inese ir pateicīga kolēģiem, kuri spēja šajā laikā sakoncentrēt maksimālo.

— Ir iestrādes no pagājušā gada, piemēram, videostundas, ko var izmantot tālākajām attālinātajām mācībām. Tomēr nekas nevar atsvērt darbu klātienē, kad skolotājs ir līdzās audzēkņiem. Arī šajā situācijā darām un darīsim, ko varam. Katrs skolotājs jau zina savus audzēkņus, un tagad jārisina, kā strādāt uz priekšu, — saka Inese Dembovska.

Audzēkņu motivācija turpināt mācības ir viens no riskiem attālinātajās mācībās, jo profesionālās ievirzes izglītība ir pašu izvēle. Esot vecāki, kuri apsver iespējas bērnam neturpināt attālinātās mācības mākslas skolā, jo ne visi spēj strādāt patstāvīgi, un vecāki nevar sniegt nepieciešamo atbalstu, jo trūkst zināšanu un pietiekami daudz laika, jo pašiem jāstrādā. Šis laiks noteikti ienes lielu spriedzi cilvēku un darba attiecībās visās jomās, un bez optimisma neiztikt — piebilda Inese Dembovska.

Jāsaglabā cerība

Arī Kokneses Mūzikas skolas direktore Iveta Bērziņa atzīst, ka visa šī situācija ietekmē gan skolas kolektīvu, gan audzēkņus un viņu vecākus.

— Esam pielāgojušies, bet viegli tas nav. Labā ziņa ir tā, ka audzēkņu skaits nav samazinājies. Pērn piedalījāmies starptautiskos konkursos, lai arī tie notika attālināti. Ilgstoši šādi strādāt un mācīties gan nevar, jo mūzika ir jāapgūst klātienē. Skolotājam jābūt kontaktā ar bērnu, jo jāskatās, lai viņš pareizi sēž vai stāv, mūzikas instruments ir noskaņots. Attālinātās mācības var būt viens no veidiem, bet ne ilgstošs process. Centāmies mācīties uz priekšu, bet ir sarežģīts laiks. Cerams, ka drīz tomēr mācīsimies klātienē, — saka Iveta Bērziņa.

Jādomā divi soļi uz priekšu

Skrīveru Mūzikas un mākslas skolas direktore Iveta Biķerniece atzīst, ka, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi un neiepriecinošās prognozes, jādomā divi soļi uz priekšu. Tas attaisnojies.

— Labi, ka ir pagājušā gada iestrādes un esam sagatavoti šai situācijai. Mums ir ļoti svarīgs individuālais darbs, un tas šobrīd var izpausties arī attālināti. Skolotāji ir mācījušies kursos, esam apguvuši daudz jaunu lietu, arī datorpratībā, un top interesanti mācību materiāli un idejas, ar ko dalāmies. Tas viss arī mūs vieno. Neapšaubāmi, vecākiem nav viegli, bet tajā ir arī kas labs, jo daudzi atzīst, ka bērni datorā vairāk darbojas jēgpilni, nevis tikai spēlē spēlītes, kā arī novērtē iziešanu ārā, — saka Iveta Biķerniece.

Katrā situācijā varot un vajag atrast pozitīvo, un uz to balstīties, jo negācijas uzrodas pašas.

— Jābūt lielai enerģijai, bet galvenais — sapratnei starp skolu, audzēkņiem un vecākiem, lai virzītos uz priekšu. Mūzikas un mākslas skolas ir mācību iestādes priekam, un to nevar pazaudēt. Viegli nav, kad izjaukts ierastais līdzsvars, apskauties var tikai ar divu metru distanci, nevar doties mācību ekskursijās, uz koncertiem un rīkot tos uz vietas, bet neko nevar darīt. Ir jāiztur, jāpriecājas par katru paveikto darbu un jāsaglabā cerības stars, jo tikai tas virzīs uz priekšu, — pārliecināta Iveta Biķerniece, un viņas teiktais šķiet kā labs vadmotīvs šajā sarežģītajā laikā.

Mūzikas un mākslas skolu audzēkņu vecāku viedokļi

Mārtiņš, meita sāka mācības mūzikas skolā: — Pat nedomājot par pandēmiju, nolēmām, ka meita sāks mācīties mūzikas skolā. Arī viņa pati tā gribēja, un to atbalstījām. Kā būs, tā būs, bet ceram, ka mācības tomēr notiks attālināti, lai arī ar ierobežojumiem.

Sanita, bērni mācās mākslas skolā: — Bērni mācās un daudz ko apgūst, tomēr ir sajūta, ka daudz kas paiet garām. Attālināto mācību bijis daudz, un daļu darbu bērniem grūti paveikt pašiem, pat lielākajās klasēs. Tas viss prasa lielu darbu un pamudinājumu no vecākiem, jo meita, kura arī brīvajā laikā daudz zīmēja un kaut ko veidoja, mākslas skolas darbus patstāvīgi veic ar lielu piespiešanos.

Anete, bērns mācās mūzikas skolā: — Mācības mūzikas skolā nav vieglas, un ik pa laikam jāpieliek pūles, lai bērnu motivētu turpināt un pabeigt iesākto. Ja šobrīd paņemtu kaut nelielu pauzi, diezin vai mācības varētu atsākt. Tāpēc attālināti vai klātienē, iesāktais jāturpina.

Karīna, divi bērni apmeklē mākslas skolu: — Vecākā meita jau gāja mākslas skolā, un arī mazā māsa gribēja. Nebija nekādu šaubu, ka mācības jāsāk šogad. Protams, žēl, ka būs jāmācās attālināti, bet mums jau ir pieredze, un jācer, ka tas uz neilgu laiku.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.

Staburags.lv ARHĪVS

Mūzikas un mākslas skolas gatavas turpmākajam darbam

Kategorijas