Komentārs

www.staburags.lv

2021. gada 22. oktobris 00:00

289

Salīdzinājumā ar iepriekšējo Covid uzliesmojuma vilni 2020. gada decembrī, kad nebija neviena vakcinētā, šoruden saslimušo skaits diennaktī ir lielāks nekā pērn. Šobrīd vakcināciju pabeiguši 947 276 iedzīvotāji jeb vairāk nekā puse (60%) no visiem valsts iedzīvotājiem, sākot no 14 gadu vecuma. Kāpēc, neraugoties uz lielo skaitu vakcinēto cilvēku, kopumā saslimstība ir tik augsta?

Astrīda Svilāne, Madonas slimnīcas medicīniskā direktore: — Viena lieta ir Covid slimnieki, kuriem ir klīniskas izpausmes — sāp galva, ir paaugstināta temperatūra. Otra lieta ir inficētie, piemēram, vienā mājsaimniecībā viens ir vakcinējies, otrs nav, nevakcinētais saslims, bet Covid tests jāveic arī vakcinētajam, un viņam uzrādās inficēšanās. Arī vakcinēta cilvēka organismā vīruss uz laiku aizķeras, bet organisms neslimo. Otra lieta, ar ko saskaros slimnīcā — pacients pie mums nonāk, piemēram, ar iekaisušu apendicītu. Paņemam analīzes uz Covid, un tās ir pozitīvas. Ja šāds cilvēks nomirst, viņu ieskaita pie mirušajiem no Covid.Lai gan viņam bija arī plaušu obstruktīvā slimība, cukura diabēts, aptaukošanās — tātad riska grupā. Neviens infektologs, epidemiologs neteiks, ka vakcīna 100% pasargā no saslimšanas. Tā pasargā no smagām formām, principā no nāves. Piemēram, vakcinējot tūkstoš cilvēku, vienmēr būs kādi daži, kuriem vakcīna neiedarbojas. Līdzīgi kā ar medikamentiem — viens saka, paracetamols palīdz, cits saka, ka no tā nav jēgas. Tas pats novērots ar ērču encefalītu. Visiem pēc kārtas imunitāti pēc vakcinācijas nepārbaudīs. Tāpēc katrā konkrētā gadījumā vajadzētu izskatīt visu pacienta veselības vēsturi. Lielu ļaunumu nodara viltotie vakcinācijas sertifikāti. Cilvēks tikai pirms nāves var atzīties: atvainojiet, es sertifikātu nopirku. Šis cilvēks kopējā statistikā aiziet kā vakcinētais, kurš nomira. Ja šādi gadījumi ir vairāki, zūd ticība jebkurai statistikai. Tagad parādās jauna tendence — cilvēks saslimst ar Covid, viņu ved ātrā palīdzība, un slimnieks saka: es neesmu vakcinējies. Lai gan pēc datiem uzrādās, ka viņam ir derīgs sertifikāts. Ja iegadīsieties lidmašīnā, kurā visi būs ar zaļajiem sertifikātiem, bet viena daļa būs tos nopirkusi, tad, aizlidojot līdz Turcijai, būsiet nonācis riska zonā, pat ja būsiet vakcinējies. Tāpēc nav jābrīnās, kāpēc vakcinēts cilvēks saslima. Vakcinētā organismā nonācis vīruss nevar zelt un plaukt, un pat ja šāds cilvēks izplata vīrusu uz āru, tas ir daudz mazāk dzīvotspējīgs. Ja visi Latvijā būtu izdarījuši to, kas nepieciešams, mēs tagad dzīvotu kā Spānijā, kur ierobežojumu tikpat kā nav. Tikai sejas maskas jālieto, un tam ļoti rūpīgi seko līdzi pati sabiedrība. ◆

Ilze Arāja, Slimību kontroles un profilakses centra Komunikācijas centra vadītāja: — Pirmkārt, nevaram salīdzināt abus šos gadus. Pagājušajā gadā Covid situācija sākās no nulles punkta. Šī gada sākumā bija augsti saslimstības rādītāji, vairāk nekā 1000 dienā. Gada sākumā tika sākta vakcinācija, bet vispirms to veica riska grupām, kuras ir ciešā kontaktā ar saslimušajiem, tajā skaitā mediķiem. Vakcinēja arī seniorus, kas ir sociālās aprūpes centros. Jūlijā sākās saslimšanas ar Covid delta paveidu, un uz rudens pusi šis paveids bija 100% no visiem atklātajiem gadījumiem. Šis paveids izplatās daudz straujāk. Arī Eiropā vasaras otrajā pusē saslimstības rādītāji sāka kāpt daudz agrāk nekā 2020. gadā. Jāņem vērā arī tas, ka vakcinācijas rādītāji mums nav augsti. Esam tālu no kopējās kolektīvās imunitātes, kas būtu, ja šobrīd delta vīrusa paveida apstākļos vakcinētos 85% iedzīvotāju, sākot no 18 gadiem un vecākiem, un 90% vecuma grupā 65+. Rudenī sāka darboties skolas, interešu izglītības nodarbības, sākās pilna sabiedrības kustība. Nav gluži tā, ka saslimšanas statistikā būtu gan saslimušie, gan inficētie. Tie gadījumi, kas tiek ik dienu noziņoti, ir unikālie pacienti, tie, kas ir veikuši testu. Ja testu cilvēks veic divas nedēļas pēc kārtas, abas reizes statistikā neieskaita. Ja cilvēks ir inficējies, bet viņam nav simptomu, tik un tā viņš nav vesels. ◆

Inga Apeināne, ģimenes ārste Neretā: — Tieši tāpēc, ka tikai puse sabiedrības ir vakcinējusies, nevis 70 vai 80%, slimība turpina strauji izplatīties. Tā vietā, lai vakcinētos, graujam savu ekonomiku, bērnus padarām par analfabētiem. Žēl bērnu, kas neiet un, visticamāk, vēl neies uz skolu. Otrs iemesls ir tas, ka delta variants ir lipīgāks nekā iepriekšējais. Trešais apstāklis ir sabiedrības daļa, kas grib kopīgas izklaides, neievēro karantīnu, kā arī slikta karantīnas uzraudzība no ārstu, policijas puses. Ja skatāmies uz skaitļiem — cik no saslimušajiem ir, cik nav vakcinēti, cik mirušo ir no nevakcinētajiem, skaidrs, kāpēc esam nonākuši šādā situācijā. Paskatīsimies, kas notiek Eiropā — mums, Bulgārijai, Rumānijai, kur vakcinācijas aptvere ir vismazākā, visvairāk arī saslimušo. Vēl, kas nepieciešams, ir trešā vakcīnas deva un ne tikai riska grupām. “Johnson” vakcīnai otrā, “Pfizer” trešā deva, līdz kurām mēs netiekam. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Komentārs

Kategorijas