Svin “pilngadību”

2021. gada 22. oktobris 00:00

214

Ar jubilāru Jāni Kreili tiekamies viņa mājas pagalmā Jaunjelgavā. Enerģiskais kungs nākamnedēļ atzīmēs 81. dzimšanas dienu. Jubilārs bērnībā bija diezgan mežonīgs, ēverģēlības bijušas prātā, arī bērnus audzinot. Pat tagad, esot cienījamos gados, Jāņa šarms ir jociņi.

Meitas atvelk uz Jaunjelgavu

Sarunājamies trijatā, jubilāram līdzās teju piecus gadu desmitus ir mīļotā Dzintra. Abi atgādina viena ābola divas pusītes — kā radīti viens otram. Jānim dzīves vācelītē ir daudz jestru piedzīvojumu, savukārt viss, kas saistīts ar matemātiku — cipariem, gadskaitļiem, mēdz aizmirsties. Tādās reizēs palīdz dzīvesbiedre — piekoriģējot.

2006. gadā kolorītais pāris no Valmieras pārnāca dzīvot uz Jaunjelgavu. Meita te ieprecējās un vecākus aicināja līdzi. Sākumā pārcelšanās Jāni un Dzintru nesajūsmināja, līdz ar jauno dzīvesvietu nācās atvadīties no gotiņām. “Abas meitas patiesībā mūs uz šejieni atvilka. Teica, pietiek ar tiem lopiem plosīties! Kad sākām dzīvot Jaunjelgavā un es redzēju kaut vienu govi, man sirds drebēja, gribēju turēt lopiņus. Tagad jau nomierinājos, turu vismaz vistas,” teic Dzintra. Valmierā abi ar vīru gādāja par nopietnu saimniecību, bez govīm audzēja arī sešas cūkas un bariņu vistu. Nu jau abi pieraduši pie mierīgāka ikdienas ritma, taču ieradums mosties pusčetros, lai apkoptu lopus, saglabājies.

Joprojām “pie ruļļiem”

Bērnību Jānis pavadīja kopā ar māsu un brāli. Jubilārs bija ģimenes pastarītis, jaunākais bērns. Atskatoties Jānis neslēpj, ka zēna gados bijis diezgan mežonīgs, dzīves vācelītē netrūkst piedzīvojumu. “Abi ar brāli mēdzām iet uz kūti, ņēmām jēlas olas, ar naglu uztaisījām caurumu, iztukšojām tās un nolikām vietā. Mamma nevarēja saprast — sesks pie vainas vai kāds cits zvērs. Vēlāk gan mūs pieķēra,” stāsta Jānis, un sieva piemetina, ka mammai bijusi taisnība, tik ar vienu precizitāti — divkājaini seski. Jāņa brālis bija trīs gadus vecāks un godam veica vecākā brāļa pienākumus, mazākajam ģimenes loceklim ierādot dažādas ēverģēlības.

Jubilārs ar dzīvesbiedri ir bagāti ar divām meitām, pieciem mazbērniem un četriem mazmazbērniem. Jānis meitām bija “savējais”, jokojās bez mitas, kopā darīja palaidnības, kamēr sievai vajadzēja uzņemties bargā policista lomu, lai ieviestu kārtību mājās. “Jānis ar bērniem satika itin labi. Šie mēdza plēsties ar spilveniem, visi trīs svaidījās tik stipri, ka spalvas jau sāka jukt pa gaisu!” vīra un meitu izdarības atminas Dzintra. Vaicāti, kāds tad ir ilgas un laimīgas kopā būšanas noslēpums, Jānis iesmej — alkohols. Abi atzīst, ka gājis visādi. Ar ķibelēm galā tikuši veiksmīgi.

Jānis ar Dzintru iepazinās, strādājot kolhozā. Viņš bija šoferis, Dzintra — slaucēja. Pie stūres Jānis ir kopš 1958. gada un lepojas, ka joprojām ir “pie ruļļiem” — brauc ar vieglo automašīnu.

Čiekuri lopiņu vietā

Raugoties uz mazbērniem un mazmazbērniem, jubilārs ar sievu secina, ka mūsdienu bērnu audzināšana krasi atšķiras no laika, kad pašu meitas bija mazas. “Ja jāpieskata viens bērns, tad vēl ir labi, ja viņi ir vairāki, tad ir beigas. Nevaru vairs pakaļ izskraidīt,” teic Dzintra un turpina: “Šie bērni neprot spēlēties. Mūsu meitas spēlēja 12 kociņus, ar savu iztēli prata sevi nodarbināt visur un ar visu.” Jānis atminas, kā meitas tika ņemtas līdzi uz mežu, malkas zāģēšanu. “Viņas bija mazas, bet mājās jau atstāt nevarēja, nebija, kam atstāt. Abas rāmi dzīvojās un spēlējās zem egles. Sniegs tur bija nokusis, priežu čiekuri bija aitiņas, egļu čiekuri — govis. Lasīja sūnas, izdomāja, kā sevi nodarbināt,” bērnu audzināšanu atminas Jānis ar sievu.

Atmiņā palicis arī piedzīvojums, kā māju pirkuši. “No Valmieras vajadzēja tikt uz Brenguļu pagastu. Izlēmām braukt ar taksometru. Sākām runāties, un tur jau viens sievišķis priekšā. Runājam, un izrādās, ka mums jābrauc vienā virzienā. Atklājās, ka tā ir mājas īpašniece. Tā nu kopā aizbraucām un darījumu noslēdzām,” atminas Jānis.

Vāc meža veltes, lai lasītu

Vasarā Jānis dodas uz mežu, lasa ogas un sēnes, savācot kapitālu preses abonēšanai nākamajam gadam. “Pensija nav liela, bet lasīt gribas! Kaut kas bija jādomā, un nu jau ceturto gadu mežā salasu “Staburagu” gadam. Šogad labāka raža bija sēnēm, ogām bija par sausu, bet pagājušogad bija pretēji — vairāk bija melleņu.

Vaicājot par iecienītākajām nodarbēm vaļasbrīžos, jubilāra sieva atklāj, ka Jānis kā traks risina krustvārdu mīklas. Tāpat Jānim patīk lasīt grāmatas, īpaši iecienīti ir kriminālromāni.

Otrdien Jānis, kā pats saka, atzīmēs 18. dzimšanas dienu, pase un sieva gan saka ko citu — svinēs 81. jubileju. No mammas stāstītā jubilārs zina teikt, ka piedzima pulksten sešos rītā. Kā pats smej, tādēļ arī esot īsts rīta putns un no rītiem miegs nenāk.

Šogad svinības plānotas pieticīgas, ar vērienu atzīmēja pērn apaļos 80, kad bērni, mazbērni un mazmazbērni jubilāram uzdāvināja jaunu televizoru.

Staburags.lv ARHĪVS

Svin “pilngadību”

Kategorijas