Staburags.lv ARHĪVS

Logo

Vērts redzēt. Pa Strūves pēdām ar skatu uz Daugavu un Vecsēlpils pusi

Iesaka Ainārs Zariņš, speciāli “Staburagam”
Laikraksta arhīvs

2021. gada 22. oktobris 00:00

129
Vērts redzēt. Pa Strūves pēdām ar skatu uz Daugavu un Vecsēlpils pusi

Rudens krāšņuma vērošanas populārākā vieta Latvijā ir Sigulda ar dziļo Gaujas senleju. Taču koku lapas dzeltē un sārtojas visur vienādi un ikviens uzkalniņš paver skaistus skatus uz apkārtni. Pastāv uzskats, ka reljefa pacēlumu par kalnu var uzskatīt vien tad, ja tā absolūtais augstums virs jūras līmeņa ir vismaz 500 metru vai relatīvais augstums pār tuvāko apkārtni ir vismaz 100 metru. Tādu Latvijā nav, taču savus lielākos paugurus latvieši jau izsenis tomēr sauc par kalniem.

Vairums no augstākajiem koncentrēti Vidzemē, Vestienas paugurainē. Arī Gaiziņkalns, kas ar 311,94 metru augstumu virs jūras līmeņa skaitās Latvijas augstākā virsotne. Pēc relatīvā augstuma gan daži kalni ir pārāki par Gaiziņu. Šādi pats augstākais iznāk Rēzeknes novada Kaunatas pagastā esošais Dzierkaļu kalns (89,2 m).

Sēlijas puse ar tik augstiem pauguriem lepoties nevar. Viens no augstākajiem ir Daborkalns (157,8 m virs j. l.), kas ir Daugavas kreisajā krastā, Salas pagastā. Nesen tas kļuva par labu vietu, no kuras palūkoties gan tuvāk, gan tālāk. Septembra nogalē atklāja Daborkalna skatu torni ar plašu skatu uz gleznaini mežaino Vecsēlpils apkārtni, Daugavu ar tās senajiem pilskalniem un Pļaviņu pilsētu.

Skatu torņu celšana pēdējā laikā ir modē. Daborkalna tornis tapis Latvijas—Lietuvas sadarbības projektā. Celts no metāla, un ļaudīm ar jūtīgāku uztveri šķitīs drošāks nekā līdzīgi koka skatu torņi. Daborkalns (saukts arī Taborkalns vai Dāburkalns) ir ievērojams ar vēl ko. Šeit atrodas viens no UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Strūves ģeodēziskā loka punktiem.

Kas tas tāds Strūve, un kas tas par loku? Tehnoloģiju laikmetā uzlūkojot Frīdriha Georga Vilhelma Strūves fotogrāfiju, var likties, ka šis jancīgi ģērbtais kungs ar sirmu bakenbārdu ir kāds pasaku tēls. Patiesībā Vilhelms Strūve bija 19. gadsimta vācu izcelsmes astronoms, Tērbatas universitātes profersors un vēlāk pat cariskās Krievijas valsts padomnieks, kurš savā mūžā veicis plaša mēroga ģeodēziskos uzmērījumus.

Ģeodēzisko loku mērījumi ir viena no metodēm Zemes izmēru un formas noteikšanai, un 19. gs. tas vēl bija ļoti aktuāli. Strūves ģeodēziskais loks ir uzmērījumu ķēde, kas stiepjas aptuveni pa 26° meridiānu no Ziemeļnorvēģijas līdz pat Melnajai jūrai 2820 km garumā. Uzmērīšanas darbi Strūves vadībā tika veikti no 1816. līdz 1855. gadam.

Mūspusē zināmākais loka punkts ir Jēkabpilī, nesen rekonstruētajā 1,2 ha plašajā Strūves parkā. Par Daborkalnu iepriekš šāds fakts plaši bija maz zināms. Latvijas teritorijā kopumā Strūves lokā savulaik uzmērīja 16 punktus. UNESCO sarakstā iekļauti divi — Jēkabpils un Sestukalns Sausnējas novada Ziestu kalnā.

Kā valsts nozīmes industriālie pieminekļi atzīti septiņi, kuros saglabājušies novērošanas punkta apzīmējumi — atzīme ar svina lējuma centru vai akmenī iekaltu zīmi. Starp šiem septiņiem ir arī Daborkalna ģeodēziskais punkts, kuru Strūves vadībā uzmērīja divreiz — 1824. un 1826. gadā. Seno akmens plāksni, kuras centru veido aptuveni 5 centimetru diametra aplis ar krustu, uzmeklēja un atsedza jau 2015. gadā.  
Kategorijas

Kategorijas