Dāmas atrāda pašu austos lakatus

2021. gada 22. oktobris 00:00

Vīgantes parkā 16. oktobrī notika lielo vilnas lakatu pa-rāde — tos ar lepnumu demonstrēja dāmas, kuras vairākus mēnešus cītīgi apguvušas aušanas prasmes un noaudušas savus pirmos lakatus. Goda parādē, iekrāsojot rudenīgo parku vēl spilgtākās krāsās, devās arī viņu skolotājas — amata meistares no Limbažiem un Skrīveriem.

Tradicionālos lielos vilnas lakatus lielākoties darinājušas dāmas, kurām ar aušanu un stellēm līdz šim nav bijis saistības. Iespēja tikt pie sava lakata viņām dota saistībā ar skrīverietes Baibas Vaivares izauklēto projektu “Tradicionālo lielo vilnas lakatu aušana”, kas ieguvis uzņēmuma “Latvijas Valsts meži” un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Zemgales kultūras programmas finansiālu atbalstu. Kopš jūlija vidus piecās sestdienās meistaru vadībā aušanas pamatus apguva 19 dāmas no Aizkraukles, Skrīveriem, Kokneses, Sērenes, Krapes, Zaubes, Rīgas un Piņķiem. Aušanas meistarklases vadīja vienas no labākajām audējām Latvijā — Limbažu Tautas lietišķās mākslas studijas “Dzilna” meistares Vēsma Bērziņa, Skaidrīte Zakule, Velta Kalnbunde, Maruta Laufmane, Ingrīda Krūmiņa, Antra Cifersone un Elita Gailīte-Grauduma.

Te tiešām būs!

Projekta vadītāja Baiba Vaivare atzīst: “Ir sajūta, ka visi labie gari stāvējuši klāt, lai palīdzētu procesam notikt. Meitenes tik ļoti gribēja pašas savām rokām noaust lielos lakatus, no viņām staroja tāda apņēmība! Es jau sākumā zināju: te tiešām būs!”

Lai gan sākotnēji projekta meistarklasēm pieteicās vairāk nekā 30 dalībnieču, apņēmības un gribasspēka visām tomēr nepietika, līdz ar to pie saviem lakatiem tika 19 dāmas, līdz projekta beigām noaužot kopā 26 lakatus. Viņas atzīst, ka galvenais bija nenobīties, kaut sākumā šķitis, ka saprašanu nītīs, bizēs, velkos un visā citā, kas saistīts ar aušanu un stellēm, diez vai izdosies gūt. Viņām izdevās! Par to varēja pārliecināties ikviens, kurš saulainajā oktobra pēcpusdienā bija Vīgantes parkā, kur dāmas devās goda parādē, atrādot savu veikumu.

Vispirms goda aplī, rotājušās ar saviem lakatiem, devās projekta skolotājas — Limbažu Tautas lietišķās mākslas studijas “Dzilna” meistares. Skatītāji ar sajūsmu un aplausiem novērtēja krāšņos lakatus — gan meistaru, gan amatieru darinātos. Tādu vajagot katrai latviešu sievietei ne tikai siltumam, šāds lakats liek iet lepni paceltu galvu — atzīst pašas projekta dalībnieces.

Vispirms atjauno stelles

Skrīveriete Dzintra Dzērve stāsta: uzzinot par šo projektu, viņa ne mirkli nešaubījās un tam pieteicās. “Man jau sen bija gribējies tikt pie sava lielā vilnas lakata,” stāsta viņa. “Savulaik strādāju Anglijā un svešā zemē ļoti ilgojos pēc visa latviskā. Kad atgriezos mājās, uzaudu pāris baltas villaines, bet gribējās kaut ko vairāk. Šis projekts bija brīnišķīga iespēja šo sapni piepildīt, un ir patiešām liels gandarījums, ka to īstenoju. Jāatzīst gan, ka aizvien ir tāds neticīgs izbrīns: es tiešām to paveicu?”

Dzintra Dzērve auda grupiņā, kas strādāja Skrīveru tekstilstudijā “Putnukalns” uz tikko atvestām vecām stellēm, kuras vispirms vajadzēja savest darba kārtībā un teju vai no dēļu kaudzes atkal pārvērst instrumentā, kurš darbojas. Pusotra mēneša laikā tas izdevās, atjaunošanā piedaloties gan meistarēm, gan lakatu audējām, viņu pašu un vēl četriem vīriem. “Grūtākais bija sagaidīt, kad visi kopā stelles salabosim un varēs apsēsties un aust,” stāsta Dzintras kundze. “Darbā paņēmu atvaļinājumu, lai varētu darboties.” Pats lakats tapis apmēram piecās dienās, bet Dzintra atzīst, ka visu procesa smagumu uz saviem pleciem iznesa tās sievietes, kuras stellēs auda pirmās — ja kaut kas nefunkcionēja vai bija jāpielabo, viņas ar to tika galā. Grupā, kas auda ar lielajām un atjaunotajām stellēm, savu lakatu pirmā auda Ilze Mazpole no Zaubes.

Kad lakats gatavs, tam vēl jāsavirpina bārkstis, kas arī ir laikietilpīgs darbs. Dzintras kundze atklāj, ka viņai šis darbs aizņēma divus vakarus, tajā iesaistījās arī viņas vīrs. “Mums sanāca īsta un jautra pavakarēšana, ģimene mani atbalstīja,” saka viņa.

“Kārtīgi audēji tā nedara”

Anna Dzalbe no Kokneses šajā laikā noaudusi pat trīs lakatus — viņai mājās ir šaurās trizuļu stelles, kurās tapis pirmais lakats. Tas, kā vecos laikos, šujams no divām šaurām daļām. Pārējie lakati austi uz divām dažādām Skrīveru tekstilstudijas “Putnukalns” platākajām stellēm. Līdz šim viņa audusi Lielvārdes jostas, kuras darina citādā tehnoloģijā, bet stellēs audusi lupatu deķīšus. “Lakata aušana man bija kaut kas jauns,” saka viņa. “Šis bija ļoti patīkams projekts, kas piesaistīja daudz interesentu.”

Annas kundze lakatu parādē varēja dižoties arī ar skaistu un latvisku zaļi baltos toņos darinātu vesti — tā tapusi no diviem pirmajiem noaustajiem lakatu gabaliem. “Nolēmu tos nešūt kopā, bet safilcēju un uzšuvu vesti. Tā ir tik silta, ka var gulēt sniegā,” stāsta viņa. “Dāmas, kuras to piemērīja, jautāja, vai vesti pārdošu. Nē, es to nepārdošu, jo tā ir patiešām pasakaina!”

Savukārt savus lakatus Annas kundze darinājusi pelēki baltu toņu apvienojumā ar brūni sārto, bet vienu lakatu viņa vēlējusies purva krāsās — melnā, pelēkā, zaļā un gaiša dzērveņu toņa salikumu. “Sanāca ļoti skaisti!” novērtē pati audēja. Viņa atklāj, ka grūtākais lakatu aušanas procesā ir darbs stellēs, īpaši, ja vēl kādam ir muguras problēmas. “Nemitīgā lēkāšana uz priekšu un atpakaļ ir nogurdinoša, bet vēlāk es izdomāju, ka uz paminas var uzlikt smagumu. Tad aizgāja raiti, bet kārtīgi audēji tā nedara,” uzsver Annas kundze. “Svētdienas audējs var to atļauties, turklāt tad tu redzi katru diedziņu, vari to sakārtot, līdz ar to ir mazāk kļūdu.”

Viss tikai sākas

Daudz laika aizņem dziju mazgāšana, tīšana kamolos, bet pašu lakatu var noaust divās līdz piecās dienās.

Daudzas dāmas atzīst, ka lakata tapšana bijis pirmais solis, kas iekustinājis apņemšanos aust, un viņām jau ir plāni darināt gan vēl kādu lakatu, gan segas un citas lietas. “Mums jau ir pasūtījums nākamajiem lakatiem, tas viss neapstāsies,” saka Anna Dzalbe. “Ejam veikalos, nolūkojam dzijas, un jau dzīvojam nākamo darbu gaidās.” “Gribas darīt vēl un vēl, un man jāsaka paldies, ka mums bija šī iespēja noaust savu lakatu,” teic Dzintra Dzērve.

Savu veikumu dāmas negrasās noglabāt pūralādē, lielais vilnas lakats tiks likts lietā — cita to liks uz pleciem, muzicējot folkloras kopā, cita dosies pastaigā, bet cita segs uz pleciem mājās, sildoties vēsajos ziemas vakaros.

Staburags.lv ARHĪVS

Dāmas atrāda pašu austos lakatus

Kategorijas