Staburags.lv ARHĪVS

Prot un dara

Sandra Pumpure

2021. gada 22. oktobris 00:00

12
Prot un dara

Jau vairākus gadus daudzas pašvaldības iesaistījušās jauniešu atbalsta projektā “Proti un Dari!”. Šo iespēju izmanto arī Aizkraukles novadā, palīdzot jauniešiem atrast tālāko dzīves ceļu.
Lieliska bezmaksas iespēja

Projektu atbalsta Eiropas Savienības fondu programma “Izaugsme un nodarbinātība”, un to īsteno Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra sadarbībā ar pašvaldībām. Mērķis ir motivēt un aktivizēt jauniešus vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu un nav reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieki. Viņiem piedāvātas dažādas speciālistu konsultācijas, iespēja mācīties kursos un individuāls mentora atbalsts. Tas viss jauniešiem nodrošināts bez maksas. 

Projektā “Proti un Dari!” Latvijā pavisam iesaistījušās 103 pašvaldības, un līdz 2021. gada februārim atbalsts tajā sniegts 3616 jauniešiem. Aizkraukles novadā aktīvi tajā darbojušies līdzšinējie Kokneses, Pļaviņu, Jaunjelgavas un Neretas novadi. Interese par dalību tajā izrādīta arī Aizkrauklē un Skrīveros. Tagad šī projekta darbu novadā koordinēs Gundega Zarāne, kura ir programmas vadītāja Jaunjelgavas apvienībā. Kopš tā sākšanas tajā iesaistīti 16 jaunieši, tostarp arī pa kādam Aizkraukles jaunietim, jo dalībai projektā nav iedalījums pa noteiktiem reģioniem.

Vajadzīgs pamudinājums

Gundega atzīst, ka jaunieši, kuri iesaistījušies, ir apmierināti, jo tā ir iespēja apmeklēt dažādus kursus, nesen veiksmīgi tie aizvadīti metinātājiem. Liels ieguvums ir autovadītāju kursi, ko par saviem līdzekļiem ne visi var atļauties. Iespējas apmeklēt grupu un individuālās nodarbības. Tas viss jauniešiem ļauj veiksmīgāk atrast darbu, iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, īpaši reģionos. 

— Nereti jauniešiem vajadzīgs pamudinājums iet sabiedrībā, darboties, jo viņi kļuvuši inerti, un kaut ko mainīt ne vienmēr ir viegli. Projekts ir labs atbalsts arī jaunajām māmiņām, kuras ir bērniņa kopšanas atvaļinājumā. Pozitīvāk šī sadarbība veidojas tad, ja paši jaunieši ir motivēti darīt, bet, ja pašiem nav intereses, rezultāta lielākoties nav, bijuši arī gadījumi, kad iesāktais paliek pusceļā. Daudz kas atkarīgs arī no mentoriem, kuri tieši strādā ar jauniešiem, — saka Gundega Vēvere.

Lielākā interese par auklīšu kursiem

Līdzšinējā Neretas novadā un tagad apvienībā projekts turpinās jau piekto gadu. Šobrīd tajā darbojas četri jaunieši. Projekta vadītāja Neretas apvienībā Žanna Miezīte stāsta, ka jaunieši aktīvi izmantojuši dažādas iespējas — iesaistījušies pasākumos un piedalās to organizēšanā, daudzi pabeiguši autovadītāju apmācības, papildinājuši zināšanas un ieguvuši jaunas prasmes citos kursos. Tie bijuši metinātāju, skaistumkopšanas, floristikas, grāmatvedības, lauksaimniecības, bet visiecienītākie Neretas apvienības jauniešu vidū bijuši auklīšu kursi. No 40 projektā iesaistītajiem jauniešiem 27 ir izdevies atrast darbu vai kļūt par pašnodarbinātajiem. Žanna uzsver, ka galvenais ir pašam būt aktīvam, ieinteresētam un tad viss izdosies.

Vairums atrod darbu


Arī Pļaviņu apvienībā projekts ilgst jau piecus gadus. Programmas vadītāja Aija Balode stāsta, ka šajā laikā tajā iesaistīti vairāk nekā 30 jauniešu. Šobrīd darbojas viena jauniete.

— Diezgan daudz bijis jauno māmiņu, kuras apmeklēja gan dažādas nodarbības un konsultācijas, gan kursus, ko rīkojam sadarbībā ar mācību centriem. Jauniešiem interese ir arī par autovadītāju un traktoristu vadītāju apliecības iegūšanu. Kā jau kuram veicās, bet svarīgākais ir pašu motivācija. Ir bijuši gadījumi, kad piesakās paši, apzinoties iespējas, tomēr lielākoties jaunieši jāuzrunā individuāli, lai iedrošinātu, jo iemesli, kāpēc jauns cilvēks nemācās un nestrādā, ir dažādi, nereti no šīs situācijas pašam izkļūt grūti, — saka Aija Balode.

Viņa atzīst, ka ikvienam jaunietim projektā izveido savu individuālo programmu, ko īsteno mentora vadībā. Veiksmīga mentoru piesaistīšana ļoti ietekmē rezultātu, un līdz šim tas izdevies, izvēloties un uzrunājot piemērotākos šim darbam. Aija Balode teic, ka no visiem projektā iesaistītajiem jauniešiem lielākā daļa ir darba tirgū.

Ārkārtējā situācija ietekmē darbu

Kokneses apvienībā projekts arī ilgst vairākus gadus, un to jau izmantojuši daudzi jaunieši. Programmas vadītāja ir Ieva Ūtēna. Viņa atzīst, ka aizvadītais laiks bijis izaicinājuma pilns, to būtiski ietekmējusi arī pandēmija. Vienam jaunietim, kurš programmu iesāka 2019. gadā, noslēdza tikai tagad, un pāris mēnešus darbība bija pat apturēta, jo ārkārtas situācijas laikā nebija iespēju apmeklēt iesāktos mēbeļu restaurācijas kursus. 

— Šogad bija apzināti vēl divi jaunieši, kuri varētu iesaistīties šajā projektā. Tomēr dokumentācija un citu formalitāšu kārtošanu jaunajā novadā, kas skāra arī projektu, iekavējās, un jaunieši paši meklēja tālākās mācības. Arī ārkārtas situācijas izsludināšana sarežģī darbu. Ir pašvaldības, kur aktivitātes veica attālināti, arī Koknesē apsvērām šādu iespēju, bet sapratām, ka lielāku atbalstu jauniešiem var dot klātbūtne, — stāsta Ieva Ūtēna.