Staburags.lv ARHĪVS

Jomas speciālistus apvieno nodaļās

Ginta Grincēviča

2021. gada 20. oktobris 08:56

1190
Jomas speciālistus apvieno nodaļās

Pirms vēl administratīvi teritoriālā reforma stājās spēkā, topošā Aizkraukles novada vietvara sāka darbu pie jaunā pašvaldības struktūras modeļa. Lai veiksmīgāk pārraudzītu un koordinētu darbu visās nozarēs, izveidotas administrācijas nodaļas, kurās darbosies jomas speciālisti.

Laikraksta drukātā versija šeit

Jauns pārvaldes modelis

Katram līdzšinējam novadam bijušas citādākas darba metodes, pieredze un iespējas, kā īstenot pašvaldības funkcijas. Līdz šim pašvaldības strādājušas maksimāli kompaktā režīmā, darbiniekiem veicot vairākus pienākumus vienlaikus. Turpmāk tā vairs nevarēs darīt, jo tiek veidota jauna pašvaldības struktūra un viens darbinieks nevarēs strādāt divās vai pat trīs nodaļās. Jauno pašvaldības administrāciju uzdots veidot Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektoram Uldim Riekstiņam un viņa vietniekam Kasparam Sniedzītim. Darba procesā aktīvi iesaistās arī domes priekšsēdētājs Leons Līdums, viņa vietnieki Dainis Vingris un Andris Zālītis, kā arī paši pašvaldības administrācijas darbinieki. No pašval­dības administrācijas norīkoti darbinieki topošo nodaļu darba koordinēšanai un izveidei. Administrācijai vairāk vai mazāk jābūt gatavai šī gada 31. oktobrī. Norīkotie pašvaldības speciālisti kopā ar saviem kolēģiem paši izstrādā nodaļu nolikumus, vienojas par veicamajām funkcijām, sadala pienākumus, kā arī savas kompetences ietvaros sāk izstrādāt  normatīvos aktus.

Vienots pieejamības princips

Pašvaldības administrācijā izveidotas 13 nodaļas, kas būs Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieka Kaspara Sniedzīša pārraudzībā.

Uldis Riekstiņš stāsta, ka darbs pie jaunā struktūrvienības modeļa izstrādes sākās šī gada martā. “Diezgan ilgi diskutējot, izkristalizējās esošais modelis. Līdz apvienošanai — 1. jūlijam —  sarunās ar visu bijušo novadu pārstāvjiem vienojāmies par konkrēto struktūru. Tas, kas mainījās pēc apvienošanas, bija, piemēram, kurai nodaļai nodot iepirkumu izskatīšanu. It kā varētu nodot attīstības nodaļas pārstāvjiem, bet, tā kā tur bija daudz juridiskas dabas jautājumu, tad tas nonāca juridiskās nodaļas pārraudzībā. Iespējams, nav daudz novadu, kas izvēlētos šādu risinājumu, bet mums tas šķita loģiskāk,” stāsta Uldis Riekstiņš. Tāpat struktūras veidošanā izmantota citu novadu iepriekšējā pieredze, piemēram, Gulbenes, kas pēc šāda modeļa jau strādāja.

Jaunā administrācijas struktūras modeļa viens no galvenajiem ieguvumiem būs vienotais pieejamības princips. Izpilddirektors kā piemērus nosauc atalgojumu un nodaļu izstrādātās programmas, kas būs vienlīdzīgas visā apvienotajā novadā. “Nodaļām būs arī praktisks ieguvums — viens cilvēks nevar pārraudzīt konkrētu jomu visā Aizkraukles novadā. Izstrādātā struktūra, katras jomas nodaļas darbinieki ļaus saglabāt veiksmīgu komunikāciju un kvalitatīvi veikt savus pienākumus.”

Priekšroka pašvaldībā strādājošajiem

Nodaļās strādās visu iepriekšējo novadu esošie darbinieki, kuri turpinās darbu savā specialitātē vai, ja vēlēsies, apgūs jaunas iemaņas un turpinās darbu citā jomā. Atsevišķās jomās pašvaldībā trūkst speciālistu, tāpēc ik pa laikam tiek izsludināta pieteikšanās uz vakancēm.Iepriekš vairākos novados viens cilvēks veica vairākus pienākumus, jaunais modelis paredz darbiniekus iedalīt pēc specializācijas.To, vai jaunais modelis palielinās pašvaldības struktūrā strādājošo skaitu, pagaidām grūti prognozēt. Līdz oficiālai nodaļu apstiprināšanai, ko plānots izdarīt līdz novembrim, nodaļām iecelti koordinatori, kas veido savu redzējumu, nolikumu un priekšlikumu par štata vienībām. To prezentē domes vadībai un pēc tam nodod skatīšanai deputātiem.

Ja darbiniekam ir līgums ar pašvaldību konkrētā jomā un nav paredzēts štatu samazinājums, tad tiek piedāvāts pārslēgt līgumu. Ja kādā nodaļā būs darbinieku trūkums, tad pirmām kārtām piedāvās tiem darbiniekiem, kuru jomā notiek samazinājums. Viena no nozarēm, kurā notiek darbinieku optimizācija, ir grāmatvedība. “Citās vienībās strādājošajiem varētu mainīties amata nosaukums. Bijušajos novados bija darbinieki, kuri ar vienu amata nosaukumu veica vairākas funkcijas, kas bija iekļautas amata aprakstā. Kādam var nākties arī pārkvalificēties,” skaidro Uldis Riekstiņš. Pirmām kārtām tiks uzrunāti pašvaldības struktūrās strādājošie. Ja neizdosies atrast kandidātus iekšējos resursos, izsludinās pieteikšanos uz vakancēm.  

Ēkā visiem vietas nepietiek

Aizkraukles novada pašvaldības centrālā ēkā ir Aizkraukles novada dome, taču tā nav piemērota novada centra funkcijām. Visiem centrālās administrācijas darbiniekiem vietas ēkā nepietiek, taču darba ziņā tas nav šķērslis. “Pēc būtības ir speciālisti, kas varētu būt centrālās administrācijas darbinieki un strādāt attālināti. Kā piemēru var nosaukt algu grāmatvedi, kas, teiksim, strādā Neretā un var attālināti veikt visus darba pienākumus. Aizkrauklē būtu nepieciešams ierasties uz sapulcēm, apspriesties ar kolēģiem, pārējo laiku pavadot iepriekšējā darbavietā, savā apvienībā,” skaidro Uldis Riekstiņš, uzsverot, ka visās apvienībās ir labi telpu resursi, ko pašvaldība centīsies lietderīgi izmantot.

Grūtības piesaistīt IT speciālistus

Izveidotas arī divas jaunas nodaļas — saimnieciskā un informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IT) nodaļa. Šādu struktūru izveidi izpilddirektors skaidro ar nepieciešamību. IT nodaļai nav koordinatora, savukārt saimnieciskās nodaļas iz­strādi uzrauga Kaspars Sniedzītis. IT un komunikāciju nodaļas galvenie darba pienākumi būs datortīklu un datorsistēmu uzturēšana, datoru apkope un remonts. Plānots, ka nodaļā strādās trīs speciālisti, no tiem viens nodaļas vadītājs. Jau šobrīd pašvaldība apzinās, ka nokomplektēt šīs nodaļas darbiniekus nebūs viegli. “Ir situācijas, ka pat perspektīvi jaunieši, kas ir tikko no augstskolas, pasaka: piedāvātais atalgojums nav konkurētspējīgs. Darba apjoms lietotāju skaita ziņā novadā ir liels, teritoriāli jāapkalpo viss Aizkraukles novads. Ne vienmēr problēmu var atrisināt attālināti, tas nozīmē, ka IT speciālistam var nākties izbraukt uz Pļaviņām, Neretu un citām apvienībām. Mūsdienu digitālajā vidē jebkurš speciālists bez datora, piekļuvēm datubāzēm ir kā bez rokām, tādēļ šīs nodaļas izveide ir ļoti svarīga,” stāsta Arvis Upīts, Aizkraukles novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists. Līdz šim Aizkraukles pašvaldība pirka ar IT jomu saistītos pakalpojumus. Arī nākotnē kādu daļu pakalpojumu var nākties pirkt, jo arī trīs speciālistiem būs grūti tikt galā ar darba apjomu.Tā kā Aizkrauklei nav apvienības, līdz ar to savas administrācijas, tad Aizkraukles pagasta pakalpojumu centrs iekļauts centrālās administrācijas modelī.

Mainīsies personāls 

Arvis Upīts ir sabiedrisko attiecību nodaļas koordinators. “Paredzēts, ka nodaļā strādās seši cilvēki, viņiem būs pilna slodze. No tiem divi būs speciālisti, divi vecākie sabiedrisko attiecību speciālisti un nodaļas vadītājs. Ikdienas darbs tiks sadalīts pa jomām, viens speciālists atbildēs par mājaslapu, viens par iekšējo komunikāciju, viens par sociālajiem tīkliem, viens par digitālajiem risinājumiem (grafiskais dizains, foto un video apstrāde), vēl viens par informatīvo izdevumu un materiālu sagatavošanu. Tāpat centīsimies ievērot piederības principu — gādāt par apvienību, no kuras sabiedrisko attiecību speciālists nāk. Tajā pašā laikā tas nenozīmē, ka uzticētie uzdevumi jāveic vienam. Tas, kurš atbildēs par informatīvā izdevuma iznākšanu, koordinēs darbu un piesaistīs nepieciešamos resursus. Tas pats attieksies uz citām sfērām. Jau zināms, ka esošo sabiedrisko attiecību speciālistu vidū būs personāla mainība. Ja neizdosies piemeklēt cilvēku, kas atbild par digitālo saturu, tad sludināsim vakanci,” stāsta Arvis Upīts.

Sadarbojas jau pirms apvienošanās

Jaunā novada administrācijā atsevišķi izveidota tūrisma nodaļa, kas, piemēram, Koknesē un Pļaviņās, līdz šim darbojās kā apvienotā tūrisma un sabiedrisko attiecību nodaļa, Jaunjelgavā šī joma bija deleģēta privātuzņēmumam.

Tūrisma nodaļas koordinatore Anita Šmite stāsta, ka tūrisma speciālisti apvienotajā novadā veiksmīgi sadarbojās arī pirms teritoriālās reformas: “Koknesē tūrisma joma ir visattīstītākā salīdzinājumā ar citiem agrākajiem novadiem, mums ir liela pieredze. Tradicionāli esam virzījušies, lai tūrismu attīstītu, tā Koknesē vienmēr bijusi viena no prioritārajām jomām. Plānojam, ka galvenais Aizkraukles novada tūrisma centrs būs Koknesē. Pakļautībā būs pārējie tūrisma informācijas punkti novadā, visus plānots saglabāt. Neretā turpinās darboties tūrisma speciālists, Jaunjelgavā tūrisma informācijas punktam ir noslēgts līgums ar biedrību “RADI Jaunjelgavā”, sadarbību plānojam turpināt. Aizkraukles novada Kokneses tūrisma informācijas centrs koordinēs darbus, strādās pie attīstības. Apvienošanās mums nav jaunums, veco novadu ietvaros tūrismā aktīvi strādājām kopā. Mazāka sadarbība bija ar kreisā krasta pašvaldībām, ciešas sadarbības nebija ar Neretas novadu. Jau pirms teritoriālās reformas sākām sadarboties. Mums veiksmīgi izdodas strādāt kopā ar nozares kolēģiem, veidot vienotus piedāvājumus. Raugoties nākotnē, mēs būsim ieguvēji. Jaunajā novadā mums ir ļoti plašs un daudzveidīgs piedāvājums gan naktsmītņu, gan apskates objektu, gan radošo pakalpojumu ziņā. Varēsim veidot jaunus mar­šrutus un piedāvāt spēcīgus Aiz­kraukles novada tūrisma pakalpo­jumus,” teic Anita Šmite. 

Administrācija. ◆ Kanceleja (arī Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs) — koordinatore  Ingrīda Krēsliņa.

◆ Juridiskā nodaļa — koordinatore Gita Židova.

◆ Finanšu un grāmatvedības nodaļa — koordinatore Ilze Samsone.

◆ Attīstības nodaļa — koordinatore Ilona Kāgane.

◆ Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nodaļa.

◆ Saimnieciskā nodaļa.

◆ Dzimtsarakstu nodaļa — koordinatore Olita Sticere.

◆ Īpašumu nodaļa — koordinatore Gunta Baiba.

◆ Personāla nodaļa — koordinatore Ieva Šalme.

◆ Sabiedrisko attiecību nodaļa — koordinators Arvis Upīts.

◆ Tūrisma nodaļa — koordinatore Anita Šmite.

◆ Uzņēmējdarbības atbalsta centrs — koordinatore Baiba Kellere.

◆ Aizkraukles pagasta pakalpojumu centrs.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.