Meklējot vēju Liepājā

2021. gada 19. oktobris 00:00

(Nobeigums. Sākums laikraksta “Staburags” 12. oktobra numurā.)

Arhitektūras šarms

Esot Liepājā, ir tā unikālā iespēja gūt arī Romas iespaidus, apmeklējot slaveno Romas dārzu. Tā ir ēka, kas veidota 19. gadsimtā kā tirdzniecības pasāža ar plašu un romantisku iekšpagalmu, kādi tolaik bijuši populāri visās Eiropas galvaspilsētās. Šobrīd ēkā atrodas viesnīca, biroji un veikali, bet ēkas pazemes tuneļos ierīkota mākslas galerija, restorāns un konferenču telpa. Iekšpagalmā pie kafejnīcas galdiņiem var baudīt arī ēdienu, un kūkas ir lieliskas! Tā ir kā romantiska oāze pilsētas drūzmā, kādu Liepājas vecpilsētas daļā netrūkst. Tāda ir arī jūgendstila arhitektūra. Pirmos šajā manierē ieturētos namus Liepājā sāka būvēt 20. gadsimta sākumā. Celti gan īres nami, gan teātris, skolas, kinoteātri un biroju ēkas. Kopumā apzināts ap 70 jūgendstilam piederīgu ēku, un šo mantojumu var izbaudīt gandrīz visā Graudu ielas garumā un arī Lielajā ielā. Daudzās ēkās saglabājušās vēsturiskās kāpņu telpu dekoratīvās apdares, koka durvis, metāla vārti, margas, krāsnis, grīdas un citas liepājnieku amatu meistarības liecības. Daļu pagalmu uzņēmīgi liepājnieki atjauno vēsturiskajā noskaņā, un tie pieejami apmeklētājiem.

Liepājā daudzviet saglabājusies koka arhitektūra vēl no 17. gadsimta. Izcils piemērs tam ir Kungu iela, kas 17. gadsimtā bija pilsētas galvenā iela. Savukārt Jūrmalas parka tuvumā atrodas patiesi greznas koka ēkas, kas celtas, ievērojot Šveices stila arhitektūru — ar smalkiem kokgriezumiem balkonos, kāpņu margās, uz fasādēm. Greznākie koka ēku paraugi saglabājušies Dzintaru, Liepu, Peldu, Hika un Vites ielās — bijušajos vasarnīcu rajonos.

Karostā jūtamas pārmaiņas

Karosta Liepājā ir īpašs stāsts un unikāla vieta. Tā ir lielākā vēsturiskā militārā teritorija Baltijā un aizņem gandrīz vienu trešdaļu no visas Liepājas teritorijas. Tās izveide sākās 1890. gadā pēc Krievijas cara Aleksandra III pavēles kā cietoksnis un kara pilsēta. Sākotnēji to dēvēja par Imperatora Aleksandra III ostu, bet Latvijas valsts neatkarības laikā sāka dēvēt par Kara ostu, vēlāk Karostu.

Karosta projektēta kā pilnīgi autonoma apdzīvota vieta ar savu infrastruktūru, elektrisko spēkstaciju un ūdensapgādi, baznīcu un skolām. Padomju laikā Karosta bija slēgta teritorija, kas nebija pieejama iedzīvotājiem. Pēc armijas aiziešanas sākās vietas pagrimums, bet pēdējos gados tā it kā atdzimst no jauna. Karostā savijas cara laika un padomju arhitektūra, militārie objekti un veidojas jaunas rūpnīcas. Pārmaiņas ir jūtamas visapkārt, uzlabojot noplukušās paneļu daudzstāvu mājas, tiek būvēti arī dārgi īpašumi, visam pa vidu senās sarkanās ķieģeļu būves. Daļai rasts lietojums, bet daļa tā arī palikusi daļēji sagruvusi.

Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle ir Karostas spilgtākais tēls, kas redzams jau no citām pilsētas daļām. Tā iespaidīgi kontrastē ar esošajām daudzstāvu dzīvojamajām mājām. Baznīca projektēta un celta atbilstoši 17. gadsimta Krievijas pareizticīgo baznīcu principam — ar vienu centrālo un četriem sānu kupoliem. Tās celtniecība sākās 1901. gadā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, daudzus katedrāles priekšmetus, tostarp zvanus un ikonas, izveda uz Krieviju. Palikušo izlaupīja vācu okupācijas armijas kareivji. PSRS armijas karaspēks pēc Otrā pasaules kara tur iekārtoja sporta zāli, matrožu un zaldātu kinoteātri un izklaides vietu. Lai slāpētu lielisko akustiku un skatītāji labāk varētu sadzirdēt filmu skaņu, tika aizbetonēts centrālais kupols. Freskām palaimējās, jo tās aizsedza ar plāksnēm, nevis iznīcināja, kā padomju gados cīnījās ar arhitektūras greznību. 1991. gada septembrī militārie spēki atstāja katedrāli un jau decembrī tajā notika pirmais dievkalpojums.

Pret dabu bezspēcīgi

Šajā pilsētas daļā ir arī vairākas aktīvās atpūtas un izklaides vietas. Viena no iespaidīgākajām pastaigu vietām Karostā ir Ziemeļu forti. Būvēti 19. gadsimta beigās, lai pasargātu Liepājas jūras kara bāzi ienaidnieka uzbrukuma gadījumā. Nepilnus desmit gadus vēlāk — 1908. gada novembrī — Liepājas cietoksni likvidēja, jo atzina, ka tā celtniecība bijusi stratēģiska kļūda. Daļu lielgabalu demontēja un aizveda uz Kauņas cietoksni Lietuvā, daļu pārkausēja. Lai iznīcinātu nocietinājumu, būves divas reizes spridzinātas. Līdz mūsdienām saglabājušās līdz galam nesaspridzinātās. Tomēr gadsimtu vecie mūrējumi pamatīgi cietuši laikapstākļu radītās erozijas dēļ pēdējos trijos gados. Ko savulaik nespēja sprāgstvielas, paveica daba, monolītās betona būves, sašķiebjot un izgāžot kā skalu namiņus. Arī drupas ir iespaidīgs apskates objekts, un tās izmanto mākslas forumiem. Fortus iespējams apskatīt arī gida pavadībā, kā arī šeit tiek piedāvāta komandu spēle “Bēgšana no PSRS”.

Karostā ir arī Latvijā garākais — Ziemeļu mols, kas būvēts 19. gadsimta beigās kā ļoti svarīga Liepājas Jūras cietokšņa un militārās ostas daļa. Mola garums ir 1800 metri, platums — 7,35 metri. Tā ir ne tikai liepājnieku iecienīta vieta, kur vērot saulrietus un makšķerēt jūras zivis, bet arī pastaigāties. Pie Ziemeļu mola ierīkota plaša stāvvieta, kurā iespējams atstāt automašīnu. Arī mēs mēģinājām aiziet līdz mola galam, bet sapratām, ka nepilnas stundas laikā to nepaspēsim. Tālākajā daļā mola virsmu jau pamatīgi saēdusi daba, tā paredzēta tikai drosmīgākajiem.

Karostu ar pārējo pilsētu savieno Oskara Kalpaka izgriežamais tilts, kas ir viens no vecākajiem metālkonstrukciju tiltiem Latvijā pār Karostas kanālu, atklāts 1906. gadā. Kanāls ir aktīvs kuģniecības ceļš, tāpēc vairākas reizes diennaktī tilts atvērts kuģu satiksmei. Pastāvēšanas laikā tilts gan vairākas reizes nopietni bojāts. Pēc rekonstrukcijas 2006. gadā Oskara Kalpaka tilts pieejams tikai gājējiem un vieglajam autotransportam. To šķērsojam arī mēs, baudot fantastiskus saulrieta skatus jūrā.

Šoreiz gan neapmeklējām vienu no Liepājas interesantākajiem tūrisma objektiem — Karostas cietumu, kas piedāvā gan viesnīcu, gan dažādas aktivitātes.

Uz atgriešanos

Liepāja ir trešā lielākā Latvijas pilsēta, bet apmeklējumam tā saistoša ar to, ka viss ir netālu un ērti sasniedzams kājām — promenāde, centrs, vecpilsēta un daudzie apskates objekti. Tālāk ir arī cita Liepāja, pagaidām vēl neatklāta.

Neraksturīgi, bet Liepāja tajā nedēļas nogalē sagaidīja bez vēja, vienubrīd gan noducinot nelielam pērkonam un nobirdinot īsu lietu. Lai arī nebija jūtams tieši, vēja plūduma tāpat kā mūzikas motīvi pilsētvidē redzami vai ik uz soļa. Kā nekā esam pilsētā, kurā piedzimst vējš un, protams, mūzika. Liepājas himnas “Pilsētā, kurā piedzimst vējš” tēli — laivinieks, vārna, dzintara latvieši, telefonists un cilvēku mežs — atveidoti skulptūrās, kas izvietotas visā Kūrmājas prospekta garumā. Pie katra tēla var atrast un izlasīt vai pat izdziedāt vienu himnas pantiņu. Ejot garām Liepājas vārnai, neaizmirsti paberzēt tās knābi — tas uz atgriešanos vēju pilsētā!

Staburags.lv ARHĪVS

Meklējot vēju Liepājā

Kategorijas