Perspektīva vieta tūrisma attīstībai

2021. gada 15. oktobris 00:00

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras speciālisti, piedaloties bijušā Neretas novada un jaunā Aizkraukles novada pārstāvjiem, noteica Strūves ģeodēziskā loka punkta “Pilkaln” (Pilskalne) koordinātas un atrašanās vietu Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā.

Latvijā ir 16 no Strūves ģeodēziskā loka punkti, tostarp trīs no tiem tagadējā Aizkraukles novada teritorijā — Bristen (Bristānu) Seces pagastā, Daudsewas (Daudzeva) — Daudzeses pagastā un Pilkaln (Pilskalne) — Pilskalnes pagastā.

Bijušais Neretas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis stāsta: “Kad Seces pagastā atklāja labiekārtoto Bristānu punktu, mēs novadā sākām runāt par to, ka viens no Strūves loka punktiem ir arī Pilskalnē un vajadazētu noteikt tā atrašanās vietu.” Pēc novadu reformas šo ieceri turpināja virzīt jaunā Aizkraukles pašvaldība. Sazinoties ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras speciālistiem, piedaloties Aizkraukles novada domes priekšsēdētājam Leonam Līdumam, vietējiem pilskalniešiem, tika rīkota ekspedīcija uz Pilskalnes pagastu, lai noteiktu šī punkta atrašanās vietu. “Aptuvenā atrašanās vieta jau bija zināma — Strobuku pilskalna apkaimē, bet ar speciālām ierīcēm to noteica precīzāk. Taču nav zināms, vai šī punkta atzīme ir saglabājusies, jo kopš 19. gadsimta, kad to izveidoja, neviens to nav meklējis vai cilājis. Taču mums ir interese attīstīt šo vietu un padarīt tūristiem pievilcīgu, varbūt varētu pat kādu skatu torni uzbūvēt,” saka A. Kviesis.

Arī Leons Līdums piekrīt, ka šo vietu vajadzētu izpētīt un padarīt sabiedrībai pieejamu. “Jau vasarā saņēmu ziņu no bijušā Neretas novada domes priekšsēdētāja Arvīda Kvieša par to, ka Pilskalnē šāds punkts ir, ka vajadzētu to atrast un padarīt sabiedrībai pieejamu. Problēma tikai tā, ka arī paši pilskalnieši īsti nezināja tā atrašanās vietu. Sazinājāmies ar ģeodēzistiem, ar Kultūras mantojuma pārvaldes speciālistiem un devāmies ekspedīcijā. Izmantojot precīzas ierīces, izdevās noteikt arī tā atrašās vietu. Taču, lai šo vietu sakārtotu un padarītu izmantojamu sabiedrībai, vispirms jātiek skaidrībā ar īpašumtiesībām,” piebilst L. Līdums.

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Ģeodēzijas departamenta direktors Ivars Liepiņš, kurš piedalījās ekspedīcijā Pilskalnē, stāsta, ka šis ir vienīgais no Latvijā esošajiem 16 punktiem, kurš nekad agrāk nav meklēts. Tagad vieta ir atrasta un noteiktas koordinātas.

Pirms trijiem gadiem izstrādāts Strūves ģeodēziskā loka punktu Latvijā pārvaldības plāns līdz 2023. gadam. Tas vēsta, ka 2015. gadā notikusi šo punktu izpēte. Ivars Liepiņš skaidro, ka punkts Pilkaln atrodas Strobuku pilskalna un kapu aizsardzības zonā un pirms sešiem gadiem šī teritorija tiešām arī apsekota. Secināts, ka iespējamā punkta atrašanās vieta būtiski nav mainījusies, tajā vietā nav uzbūvēts jauns ceļš vai uzcelta kāda ēka, līdz ar to ir perspektīva to meklēt. “Nu esam tikuši tik tālu, ka kopā ar vietējo pašvaldību esam tikušies Pilskalnē, visas darbības esam saskaņojuši ar Kultūras mantojuma pārvaldi un ļoti ceram, ka nākamajā gadā varēsim sākt izrakumus, lai noskaidrotu, vai ir saglabājusies šīs punkta atzīme. Pēc apraksta tam vajadzētu būt granīta vai kāda cita veida kubveidīgam akmenim, kuram vidū ieliets svins un centrs atzīmēts ar krustu. Tādu mēs gribētu atrast. Tādu pašu, kāds ir punktā Bristānu kalnā, Dāburkalnā vai Arbidānos.

“Ja izdotos šo vietu atrast un sakārtot, tas būtu liels ieguvums Pilskalnes pagastam tieši tūrisma attīstības jomā. Turpat aptuveni 180 metru attālumā ir Strobuku pilskalns, kur, noņemot apaugumu un sakopjot, paveras skaists skats uz Lietuvu. Jau starpkaru periodos dažādos avotos rakstīts, ka no Strobuku pilskalna paveras skaisti skati uz leišmales ārēm. Domāju, ka tā vieta tiešām ir perspektīva,” stāsta I. Liepiņš.

Sakarā ar to, ka punkts ir Strobuku pilskalna un kapu aizsardzības zonā, tam noteikts arī arheoloģiskā pieminekļa statuss, un šis ir Strūves loka Latvijas galējais dienvidu punkts. Nākamais ir Lietuvas pusē.

Ekspedīcijas laikā netālu no iespējamās Pilskalnes punkta atrašanās vietas ģeodēzisti atraka padomju armijas 1964. gadā ierīkoti triangulācijas punktu. Praktiski šādi triangulācijas punkti atrodami līdzās visiem Latvijā esošajiem Strūves loka punktiem.

No ziemeļiem uz dienvidiem cauri Latvijai

◆ Ģeodēziskais loks ir viena no metodēm Zemes izmēru un formas noteikšanai, izmantojot triangulāciju loka garuma uzmērīšanai un nosakot loka gala punktu astronomiskās koordinātas. Strūves ģeodēziskais loks ir vērsts ziemeļu — dienvidu virzienā.

◆ Strūves ģeodēziskais loks kā triangulācijas mērījumu ķēde ir uzmērīta laika periodā no 1816. līdz 1855. gadam un stiepjas aptuveni pa 25° meridiānu.

◆ No Hammerfestas Ziemeļnorvēģijā caur Tērbatu (tagadējā Tartu) līdz Izmailas pilsētai netālu no Donavas grīvas pie Melnās jūras. Uzmērītais meridiāna loks ietver 25° 20´ no zemeslodes apkārtmēra ar kopējo garumu 2822 km.

◆ Uz zemes virsmas meridiāna loks tika nostiprināts ar ģeodēziskajiem punktiem, līdz mūsdienām ir saglabājusies tikai daļa no šiem nostiprinātajiem punktiem.

◆ Strūves ģeodēziskais loks bija pirmais šāda veida meridiāns, kura uzmērīšanas laikā tika šķērsotas Krievijas Impērijas un Zviedrijas Karalistes robežas.

◆ Mūsdienās politiskajā kartē tas šķērso 10 valstis — Norvēģiju, Zviedriju, Somiju, Krieviju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Baltkrieviju, Moldovu un Ukrainu.

◆ Vēsturiski Latvijā bija 16 Strūves ģeodēziskā loka punkti. Latvijā tiem ir piešķirti divi nosaukumi — oriģinālais un pašreizējais vietvārds:

Oppekaln (Opekalns)

Palzmar (Palsmane)

Kortenhof (Kārtene)

Ramkau (Ranka)

Elkas-kalns (Elkas kalns)

Nessaule-kalns (Nesaules kalns)

Gaissa-kalns (Gaiziņš)

Sestu-kalns (Ziestu kalns)

Dabors-kalns (Dāburkalns)

Kreutzburg (Krustpils)

Jacobstadt (Jēkabpils)

Bristen (Bristānu kalns)

Arbidani (Arbidāni)

Daudsewas (Daudzeva)

Urmen (Ormaņkalns)

Pilkaln (Pilskalne)

◆ UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauti divi no punktiem Latvijā — Jacobstadt (Jēkabpils) un Sestu-kalns (Ziestu kalns). Punkts Jacobstadt ir Jēkabpils teritorijā Strūves parkā, kurš izveidots 19. gadsimtā pilsētnieku atpūtai, tāpēc ievērojamas izmaiņas kopš uzmērīšanas laikiem nav notikušas. Punkts Sestu-kalns ir Ziestu kalnā Ērgļu novadā, kur nav veikti saimnieciskie darbi, vienīgi apvidū ir izveidojies mežs. Abi punkti iekļauti Latvijas pirmā triangulācijas tīkla izveidē.

Uzziņa. Punkts Pilkaln jeb Pilskalne ir Pilskalnes pagastā, ir valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa Strobuku pilskalns ar apmetni aizsardzības zonā. Uzmērījumi veikti laika posmā no 1825. līdz 1827. gadam. Uzmērījumus vadīja Tenners. Punkta nosaukums aizgūts no netālu esošās Pilkalnes muižas. Pēdējie izpētes darbi veikti 2015. gada rudenī, kad izpētīti Strūves ģeodēziskā loka punkti. Šajos darbos tika apzināta iespējamā punkta Pilkaln atrašanās vieta apvidū. To noteica ar globālo pozicionēšanu RTK meklēšanas režīmā. Plašākus izpētes darbus iespējams veikt, piesaistot kvalificētu arheologu.

Staburags.lv ARHĪVS

Perspektīva vieta tūrisma attīstībai

Kategorijas