Tagad esam Ķīnā!

2021. gada 15. oktobris 00:00

(18. turpinājums. Sākums laikraksta ‘‘Staburags’’ 21. maija numurā.)

Galdā tiek likti direktores tantes paštaisīti pelmeņi, pildīti ar burkāniem un vēl visādiem brīnumiem, ko nemākam aprakstīt. Pastāstām, ka mums ļoti garšo olu un lociņu pelmeņi, kas te ir tradicionālie, un direktore izsaucas: “Nu re, un mēs tik ilgi domājām, ko lai jums iedod ēst! Būtu taisījuši tos, bet nobijāmies!” Izrādās, ka “parastajam ārzemniekam”, kas nāk no Ziemeļamerikas vai Lielbritānijas, lociņu garša nepatīkot, tāpēc dāmas baidījušās gatavot ko tādu.

Pusdienās pievienojas kaķis, kas bieži vien tiek likts dušā un mazgāts, tāpēc nedaudz neapmierināts. Parunājam arī par ķīniešu tradicionālo medicīnu, kur tiek izmantotas dažādas dzīvnieku daļas. Runājam arī par briežu ragu uzlējumu. Izrādās, ķīnieši meklē savvaļas briežus, ne fermās audzētos, un viņu ragu uzlējums tad esot brīnumzāles. Šņabī jeb baidžu (kā te sauc vietējo “samenīti”), tiek likts arī tīģera kauls, lāča dziedzeri un visādas citādas dzīvnieku daļas. Protams, lai ko tādu dabūtu, dzīvnieki sākumā jānogalina. Nesen valdība esot aizliegusi šādas lietas, jo dzīvnieki Ķīnā vienkārši pazūd.

Drīz ierodas skolas sekretāre, viņa mums atnesusi algu. Smejam, ka mums to pasniedz, sakot: “Pārskaitiet, jums jau tā patīk.” Redz, citi vienkārši paņem lielās papīra banknošu kaudzītes, tāpēc vietējie nobrīnījušies, ka mums patīk naudu pārskaitīt. Šoreiz gan uzticamies saņemtajam.

Mums līdzi tiek iedoti pelmeņi, sēžamies auto (jo jābrauc vien ap stūri) un atvadāmies no jaukās sievietes. Diena sākusies interesanti. Nākamās dienas ir pēdējās, kad vadām nodarbības tiešsaistē. Mums gan tiek atgādināts, ka jāsaka — esam no Jaunzēlandes, jo visi taču grib kādu, kas nāk no angliski runājošas valsts. Nezinām, kā tas izies cauri, jo šajā mazajā pilsētiņā vieniem esam krievi, vieniem eiropieši, citiem jaunzēlandieši. Tagad sanāk arī vairāk runāt ar vietējiem — pamazām jau Maņdžouli sāk atdzīvoties. Tāpat visi atzīst — tagad nav labs laiks, jo vietējie te ļoti paļaujas uz Krieviju un tās iedzīvotājiem, bet, tā kā robežas ciet, arī daudziem biznesiņiem savas durvis jāaizver. Arī skolas ķīniešu skolotāji saka, Maņdžouli tagad izskatās ļoti nabadzīga vieta.
Ārā paliek nedaudz siltāks. Protams, naktī temperatūra ir zem mīnus 20 grādiem, bet apkure tiek samazināta, tāpēc vairs tik silti iekšā nav. Bet nu nevar salīdzināt ar to nepārtraukto aukstuma sajūtu Jaunzēlandē, kur mājas taisītas no papīra, kamēr ārā tāpat auksts.

Pienāk ceturtdiena — sapulce un pēdējā skolas pārbaude. Vietējie policisti ceturtdienas vakarā paziņo: ar nākamo dienu visas mācības var notikt klātienē. Visi ir ļoti priecīgi, bet mēs nezinām, vai priecāties. Jāatzīst, darbs tiešsaistē ir ļoti ērts — tikko no gultas, uzvelc pieklājīgu kreklu, turpat apakšbiksēs vari sēdēt pie ekrāna un darboties. Viss pa rokai — virtuve, vannasistaba. Bet nu skola. Trakākais, ka nodarbību laiki atšķiras un arī klases mums tiek piešķirtas citas — viss mainās. Bērni gan ilgi vēl sūta ziņas, ka viņiem mūsu pietrūkst. Bet viņi atgriežas pie saviem “oriģinālajiem” skolotājiem, kam esam vien izpalīdzējuši. Nu mums ir pašiem savas klases. Katrs strādāsim citā skolā — Arča tajā, kas no mājas ir minūtes gājiena attālumā, es — 20 minūšu no mūsu dzīvokļa. Nedēļas beigas ir ļoti saspringtas — visa plānošana, visa jaunā apgūšana. Ķīnā bieži notiek tā, ka situācija vienkārši nāk negaidīta, un tad visam arī ātri jābūt gatavam. Ceļošana mums iemācījusi ātri pielāgoties.

Skolā gan mācīt nebūt nav tik viegli. Pārējiem skolotājiem nekas nemainās — klases tās pašas, sistēma tāda, kā bija pirms tiešsaistes mācībām. Mums viss jauns — jauni asistenti, jauni skolēni, jaunas klases, jaunas tāfeles (kas ir tik modernas, ka visu stundas laikā veiksmīgi tajās pazaudējam). Sākums ir tiešām satraucošs, bet bērni ir priecīgi mūs redzēt. Ar mazajiem strādājot, vajag milzumdaudz enerģijas, un grūti iedomāties nedēļas nogali, kad tādu nodarbību ir pārpārēm.

Lai arī sākumā liekas diezgan traki, dienas beigās šķiet, ka viss izdevies. Īpaši ar mazākajiem — jābūt ļoti aktīvam un arī balsi nevar pažēlot. Vakarā runāt vairs negribas. Arī ar skolotājām interesanti sastrādāties — dažas ķīniešu asistentes kārtīgi sakliedz uz saviem skolēniem, citas labprāt visu stundu sēž telefonā. Palīdz tad, kad esi galīgā bezizejā. Un nosaucu arī savu pirmo skolēnu! Ķīniešiem ierasts, ka skolotājs viņiem dod arī angļu vārdu. Tam gan nebiju gatava, un pirmais, kas iešāvās prātā, bija Džeks. Būs jāpastudē interesanti vārdi. Saskaramies jau ar visādiem (kādam bijusi laba humora izjūta). Ir gan Ābols, gan Septītnieks (kas ķīniešiem ir veiksmes cipars). Meitenēm ir puišu vārdi, puišiem meiteņu vārdi, bet gan jau pieaugot bērni tos nomainīs.

Ārā atkal mīnus 30, un skolotājas saka, siltāks būs jūnijā. Ilgi jāgaida. Svētdien liela balle — pēc pirmās nedēļas klātienē direktore visus aicina uz Sieviešu dienas pasākumu. Ķīnā tie ir lieli svētki, un arī mazie puķu veikali tiešām aktivizējušies.

Saprotu, ka vecākas klases mācīt ir vieglāk, un prieks, ka starp visiem mazuļiem ir arī tādas. Tomēr kā meitenei mazo klasītes man ir daudz vairāk, jo no puišiem bērni bīstoties — ja bārdains, tad ķīniešu bērni mēdz arī visu stundu noraudāt. Arča gan savā vienīgajā mazo bērnu klasītē visiem patīk, un tā ir klasīte, ko tiešsaistē mācīju es. Ir jau dažas, kas nav mainījušās, un tur bērni ir ļoti priecīgi mūs redzēt. Visur izkārti plakāti — pirmdien taču Sieviešu diena! Un tie te ir lieli svētki. Tieši tāpēc visa skola svētdienas vakarā tiekas restorānā, kur vakariņas uzsauc direktore. Ir gan dažādi uzdevumi, gan karaoke, kas obligāti jādzied jaunajiem skolotājiem. Mēs gan izsprūkam sveikā cauri — izvēlamies dejot, nevis dziedāt lielā pūļa priekšā. Atmosfēra ir ļoti jauka, un redzams, ka skola tiešām ļoti rūpējas par saviem darbiniekiem. Tik daudz pasākumu, tik daudz dāvanu!

Nedēļa noslēdzas ar skaļu ballīti, un tā bijusi tiešām tāds liels, sarežģīts skrējiens.

Šoreiz parunāsim par Ķīnas karogu. Ķīnas karoga sarkanajai krāsai ir divas vēsturiskas bāzes. Pirmā — šī karoga krāsa pauž revolucionāro komunistu filozofiju, kas valda Ķīnā kopš 1949. gada, kad Mao Dzeduna spēki uzvarēja Ķīnas pilsoņu karā un padzina nacionālistus līdz ar to karogu. Tomēr sarkanā krāsa tradicionāli ir arī etnisko hanu krāsa — han ķīnieši veido pārliecinošu vairākumu valstī. Manču dinastijas laikā, no 1644. gada līdz 1911./12. gadam, lielākā daļa Ķīnas karogu bija dzelteni, manču etniskajā krāsā. Savukārt zila krāsa tika saistīta ar mongoļiem, balta ar tibetiešiem un melna ar pārējām lielākajām ķīniešu etniskajām grupām. Pirmajā republikā, kas tika izveidota 1912. gadā, šīs piecas krāsas valsts karogā veidoja horizontālas svītras. Starp citu, ciparam “5” Ķīnas simbolikā jau sen ir liela nozīme — tas atspoguļo arī piecus elementus, piecus valdniekus, piecas varas utt.

Ķīnas Tautas Republikas karogā, kas oficiāli tika pacelts 1949. gada 1. oktobrī, “5” simbolika tika atspoguļota zvaigznēs. Lielā zvaigzne simbolizē Ķīnas Komunistisko partiju un tās vadošo lomu. Mazākās zvaigznes, kuras katra ir vērstas uz lielās zvaigznes centru, bija saistītas ar četrām partiju atbalstošām sociālajām klasēm — proletariātu, zemniekiem, mazo buržuāziju un “patriotiskajiem kapitālistiem”. Vēlāk partija šī karoga interpretāciju mainīja: tika teikts, ka lielā zvaigzne simbolizē Ķīnu, mazākās zvaigznes — valsts daudzās nacionālās minoritātes.136. — 149. dienaZiņās parādās informācija, ka Ķīna beidzot sākusi vakcinēt cilvēkus, vecākus 60 gadiem, kam ļoti laba veselība. Daudzi joprojām diskutē, kādas sekas pote izraisīs pēc gadiem diviem, pieciem, desmit. No šī miljarda daudzi par vakcīnu priecājas. Nekādas “atlaides” karantīnām, pārbaudēm, veselības kodu uzrādīšanai joprojām netiek piemērotas.

Pirmdien saņemam foršu paciņu — no Latvijas! Eksperiments ir izdevies! Mamma atsūtījusi rupjmaizi, ko kurjers pie daudzdzīvokļu mājas durvīm cītīgi sargā, kamēr mēs mēģinām saprast, ko ķīnietis telefona klausulē mums mēģina ieskaidrot! Sūtot ko pa pastu uz Ķīnu, jānorāda telefona numuri, jo adreses kā tādas ir haotiskas. Mēs nespējam ķīnietim atbildēt. Cik labi, ka ir tāds ķīniešu asistents, kas uzreiz zvanītājam atzvana un mums māk pateikt, ka pienākusi paciņa.

Ārā uznācis negaidīts siltums — pat +7 grādi, lai gan, protams, tas ir kas “apmaldījies”. Pirmdienas ir mūsu “svētās dienas”, bet tās tik ātri paskrien! Klāt otrdienas nodarbības, trešdienas publiskā skola. Sekojam līdzi ziņām. Ķīnai nepatīk tas, ka Eiropa uzlikusi sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem uiguru nometnēs, par ko runājām jau iepriekš. Redz, tā esot Ķīnas “iekšējā politika” un veids, kā pāraudzināt “ekstrēmismu”. Realitātē ķīniešiem nepatīk citas rases, sevišķi viņu zemē — ja vien tas nav “baltais” skolotājs. Un tie, kas ķīniešiem nepatīk, apspiesti brutālām metodēm.

Turpinās arī vakcinēšanās. Aptaujas gan rāda, ka visbiežāk vakcinēties atsakās paši medicīnas darbinieki.

Sapulce skolā. Šoreiz direktore izdomājusi izveidot stundu garas atklātās nodarbības tikai tiem “izredzētajiem”, kas varētu piesaistīt jaunus skolēnus. Un tie, protams, esam mēs abi un vēl viena meitene. Ceturtdienas ir tās dienas, kad sākas īsta skriešana, jo vienmēr kāds izdomā kādas pēkšņās pārmaiņas, kam nav īsti laika sagatavoties. Tikmēr pa skolu staigā tas pats mūsu kanādiešu draugs un stāsta, ka drīz vērs vaļā robežas, ieplūdīs daudz krievu — būs lieli pūļi, tāpēc vajadzētu vakcinēties. Protams, Ķīna nedomā vērt vaļā robežas — puisis vienkārši ir vienīgais, kas šo vakcīnu vēlas, bet nedaudz laikam baidās to darīt viens pats. Mums vakcīnas pieejamas te, tagad — uzreiz un bez maksas. Priekšrocību tām nav, tāpēc neredzam jēgu tādu izaicinājumu pieņemt. Visā skolā kanādietim kompanjonu atrast neizdodas.

Maņdžouli ir pietiekami maza, lai skolēni skrietu klāt ielās, saucot — skolotāj! Siltākā laikā tas noteikti notiks biežāk. Interesanti iepazīt citādāko mentalitāti. Forši, ka te vecāki cilvēki tiek ļoti cienīti. Pat diskusijā ar skolēniem “ko tu darītu, ja loterijā vinnētu miljonu” , viņi saka, visu atdotu vecākiem. Un ar to diskusija beidzas. Daži vēl šo to būtu gatavo noziedot. Bet neviens nesāk uzskaitīt simtiem lietu vai vietu, par ko sapņo vai kur velētos pabūt.

Nedēļas nogalē vadām savas atklātās stundas un saprotam, ka skola varētu visu noorganizēt daudz jaukāk — vien tā plānošana ceturtdienā ir jau uz sestdienu, kad rīkoti lieli pasākumi. Latvijā tomēr visam ļoti sagatavojas. Te — vairāk sasteidz. Bet galvenokārt tāpēc, lai skola nepārtraukti atgādinātu citām skolām, ka ir labāka. Mazajā pilsētiņā aktīvi darbojas arī citas valodu skolas — ķīnieši tiešām “spiež” uz angļu valodu.

Nedēļa noslēdzas ar smilšu vētru, kas debesis iekrāso brūnas. Nav patīkami, ka šajā dienā arī snieg, līdz ar to snieg brūns sniegs un drēbes, kā arī soma un viss pārējais saskarē ar to paliek netīrs. Vietējie sestdienu un svētdienu rītos dodas uz parkiem jau pēc sešiem, lai vingrotu un dejotu grupās. Dažs rokās vēl virpina tās ķīniešu īpašās bumbas — nezinām, vai pielūgšanai, vai enerģiju koncentrēšanai. Mazākie, kuri nevar atļauties pūķi, lidina plastmasas maisiņus, iesietus striķītī.

Šī nedēļa bijusi patiešām traka, un skaidrs, ka tā tas arī turpināsies. Pat pirmdien vairs īsti nesanāk atpūsties. Šoreiz Arčam jādodas pie ārsta, jo uz ādas nātrene. Ķīniešu slimnīcā ārsta apmeklējums maksā vienu eiro, bet pieredze jau citāda. Tur kabineta durvis vienmēr atvērtas, un, kad Arčam jānovelk krekls, kabinetā sanāk arī visi gaitenī esošie, lai pārliecinātos, ka “baltais” arī zemāk par kaklu ir balts. Tas ir normāli. Mazajā Maņdžouli gan nav tik daudzveidīgu ārstēšanas iestāžu un metožu, tāpēc sākumam tiek izrakstītas zāles, kam būtu jāpalīdz — ja ne, tad jādodas uz lielāku pilsētu palīdzības meklējumos.

Izejam nelielā pastaigā. Ezerā, pie kā dzīvojam (kas ir vienīgais tuvākajā apkaimē), ledus sācis kust. Tur gan atklājas bēdīgs skats — visi uz ledus šautie salūti nu grimst ūdenī. Ezers noteikti ir netīrs, un nekādi ūdens prieki te nesanāks. Vietējie ap to staigā vingrinādamies, cilādami rokas, palēkdamies. Daži uz to noskatās, grauzdami saulespuķu sēkliņas, kas te, gluži kā Krievijā, ir neatņemama brīvā laika pavadīšanas sastāvdaļa.

Staburags.lv ARHĪVS

Tagad esam Ķīnā!

Kategorijas