Komentārs

www.staburags.lv

2021. gada 15. oktobris 00:00

230

Palielinoties saslimstības rādītājiem, Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologs Uga Dumpis gan atzīst, ka pēdējā mēneša laikā pieņemtie politiskie lēmumi saistībā ar Covid-19 ierobežojumiem bijuši neveiksmīgi. Savu darbību uz nenoteiktu laiku pārtrauc akadēmiskās vides ekspertu grupa, jo grupas sadarbības modelis ar Ministru kabinetu nav attaisnojis ieguldītās pūles, un mediķu organizācijas uzskata, ka valdībai jāatkāpjas. Vai tomēr ejam pareizajā virzienā infekcijas apkarošanā?

Roberts Fūrmanis, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents: — Lai salauztu saslimšanas līkni, pareizais virziens būtu noteikt vēl stingrākus ierobežojumus. Tas, kas izdarīts tikai tagad, bija jāpaveic vismaz mēnesi agrāk. Esam situācijā, kad viss jādara vienlaikus — jāveicina vakcinēšanās un jāierobežo sabiedrības kustēšanās. Pagaidām gan nekādas izmaiņas nav manāmas, jo Rīgā ielās, transportā un sabiedriskās vietās cilvēku tāpat ir daudz. Ja nenoteiks stingrākus ierobežojumus, šo plūsmu arī neapturēs. Skaidrs, ka vakcinācija palīdzēs ilgtermiņā, bet mediķi uzskata, ka šobrīd situāciju var labot, ja kontaktēšanos samazina no 40 līdz 60 procentiem, lai iedzīvotāji nenodotu infekciju cits citam. Tas gan nenozīmē, ka uzreiz kļūs labāk, jo tuvāko divu nedēļu laikā inficēšanās gadījumu skaits turpinās augt, bet tas ir jāpārtrauc, un tam ir vajadzīga kontaktu ierobežošana. Ir jādomā, vai šī vēlme strādāt un mācīties klātienē šobrīd neradīs situāciju, ka pēc neilga laika to vajadzēs darīt attālināti. Esam gan situācijā, kurā neviens precīzi nevar paredzēt, kā būs nākotnē, bet jārīkojas ir šodien. ◆

Andris Antāns, pensionārs Aizkrauklē: — Domāju, ka virziens ir pareizs, lai arī nedaudz nokavēts ar lielāku ierobežojumu ieviešanu. Acīmredzot bija vajadzīgs stingrāks pamudinājums, lai cilvēki rīkotos. Ne jau visi, kuri nevakcinējas, ir tās pretinieki, bet daudzi nogaidīja un cerēja, ka saslimstības vilnis vasarā pāries un varēs neko tālāk nedarīt. Tomēr tā nenotika, un vakcinācijas aptvere bija par mazu. Daļa joprojām dzīvo ar domu, ka viņus tas neskars, jo jūtas pārliecināti par savu veselību, sporto vai nav lielas saskares ar apkārtējiem. Arī es domāju, ka dzīvoju diezgan veselīgi, daudz uzturos svaigā gaisā un nesaslimšu. Tomēr pavasarī tas notika, pirms paguvu vakcinēties. Slimība gaita bija vidēji smaga, redzēju arī, cik grūti klājas citiem, tāpēc visiem ieteiktu vakcinēties. Tad, kad pats ar to saskaries, apzinies, cik tas viss ir nopietni. Lai arī ir zināms, ka vakcinēšanās nepasargā pilnībā, slimība noris vieglāk, līdzīgi kā ar citām saslimšanām. Turklāt saslimstot, jārēķinās ar slimības sekām, lai arī šķiet, ka slimots viegli. Cilvēkus ir jāmudina vakcinēties, un lielām runām nav vietas. Mēs visi savulaik esam vakcinēti pret dažādām saslimšanām, un neviens neprasīja, vai to gribam. Arī vakcīna bija viena, bet tagad pat var izvēlēties, un, ja šaubas par kaut ko, konsultēties ar ārstu. Diskusija var būt par to, kuru vakcīnu izvēlēties, nevis par to, vai vakcinēties vispār. Tagad arī pensionāriem paredzēts atbalsts, lai veicinātu vakcināciju, jo šai grupai bīstama ne tikai pati saslimšana, bet arī tās sekas. ◆

Terēza Kārkla, Vietalvas pagasta senioru padomes vadītāja: — Grūti izprast, kāpēc sabiedrībā ir tik ļoti noraidoša attieksme pret katru valdības lēmumu, jo šajā situācijā tā dara, ko spēj. Turklāt neviens no esošajiem valdības vadītājiem nav strādājis šādos krīzes apstākļos. Kāpēc tie, kuri visvairāk kritizē, paši nevar ieteikt, kā darīt labāk?

Iespējams, ierobežojumus vajadzēja ātrāk, bet sabiedrībā ir tik liela pretestība, un lielākā daļa vēlas, lai vispār neko neierobežo. Dažiem gan ir nostāja, ka tas jau nekas, ja cilvēki slimo un mirst — kā ir, tā ir. Tam nepiekrītu, un ir taču iespējas nesaslimt un nemirt. Man kā bijušajai medicīnas darbiniecei nav saprotama vienas sabiedrības daļas attieksme pret vakcinēšanos. To esam darījuši visu mūžu, izskaužot daudzas slimības, tāpēc grūti izskaidrot cilvēku neticību zinātnes un medicīnas attīstībai, bet tikai baumām. Man pašai nebija nekādu šaubu par vakcinēšanos, un nav arī šodien, dzirdot arī visus briesmu stāstus, kādas sekas var būt no vakcīnas. Tajā pašā laikā pati saslimšana vai tās sekas daudzus nebaida. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Komentārs

Kategorijas