Staburags.lv ARHĪVS

“Akmens peldēšana”

www.staburags.lv

2021. gada 12. oktobris 00:00

1
“Akmens peldēšana”

Izdevniecība “Latvijas Mediji” laidusi klajā rakstnieces Lindas Šmites “Vakara romāna” sērijas grāmatu “Akmens peldēšana”. 
Kurš to būtu domājis, ka pieredzējušais Humanitāro zinātņu fakultātes docents Atvars Akmens iemīlēsies kā puika? Sapīsies pārgudras studentes zeltainajā, dainu pilnajā bizē, un gatavs gan! Bet, kad mīlestība zudusi, Atvars, tāpat kā dažs labs intelektuālis pirms viņa, izmisīgi meklējot pamatu zem kājām, dodas uz laukiem. Nomaļā pieturā sastaptā izdarīgā ogotāja Jana ir tiešs pretstats pasniedzēja zudušajai mīlestībai. Vai abiem kopīgais spīts kavēs saprašanos, vai palīdzēs izpeldēt cauri dzīves grūtībām?

“Ja ir kāds autors, kas savus darbus darina noteiktā ritmā, tad tā noteikti ir rakstniece Linda Šmite. Viņa to izdara tik prasmīgi, ka lasītājam nākas dejot līdzi. Romānā “Akmens peldēšana” ritms ir tik spēcīgs, ka lasot tas atbalsojas visdziļākajos dvēseles nostūros. Un kā nu ne, jo runa ir par tautasdziesmām. Par ritmu, kas  ierakstīts ikvienā latvietī. Atvara Akmens mīļotā nolēmusi savu dzīvi veltīt latviešu tautasdziesmai. Viņu abu ikdiena paiet dainu ritmos, jo viens no abiem mīl vairāk un pielāgojas. Vai tas viņus padara spēcīgākus, labākus vai laimīgākus par citiem? Kā tas ir — dzīvot tautasdziesmai? Šis Lindas Šmites romāns ļauj saskatīt, kur slēpjas patiesais latvieša spēks, kas ļauj izdzīvot un kaut uz mirkli sajusties laimīgam”, tā par grāmatu saka blogere Ruta Zimnoha.

Linda Šmite (1970) dzimusi, augusi un dzīvo Madonas novada Liepkalnē, četru latviešu literātu dzimto vietu ietvarā: austrumos desmit kilometru attālumā no viņas mājām pasaulē nācis Valdis, dienvidos arī aptuveni desmit kilometrus nostāk — Pērsietis, tādā pašā attālumā rietumos — Pēteris Blaus, bet zie­meļos — Rūdolfs Blaumanis.  Kopš 2009. gada radījusi fantāzijā sakņotus romānus, grāmatas bērniem, vēlāk rakstījusi par ievērojamiem cilvēkiem. Pētījusi sava novada vēsturiskos notikumus un uzrakstījusi romānu par Baltijas lielāko vācu koloniju Aizkraukles novada Iršos, proti, par Hiršenhofu.