Meklējot vēju Liepājā

2021. gada 12. oktobris 00:00

Vēju pilsēta Liepāja iepriekš apmeklēta pirms daudziem gadiem, kad augstu vilni pilsētā sita mūzikas festivāls “Liepājas dzintars”. Gribējās redzēt, kas šajā laikā tur mainījies. Turklāt šoreiz no cita skatupunkta. Agrā rudenī šo braucienu izdevās piedzīvot.
Rozes pilsētas sirdī

Liepājas sirds, neapšaubāmi, ir Rožu laukums. Savu tagadējo nosaukumu tas ieguva 1911. gadā. Rozes tur tiek stādītas jau vairāk nekā simt gadu, pirms tām pavasarī saplaukst krokusi, narcises un tulpes. Ziemā laukums pārtop par romantisku Ziemassvētku vietu.

Vēsturiski šajā vietā bija Jaunais tirgus. Vēl šobrīd par to liecina netālu no laukuma esošās ēkas ar diviem tornīšiem, kas senāk bija tirgus gaļas skārnis. Laukuma atklātais dārzs veidots, ievērojot ģeometrisku laukuma kompozīciju ar rožu dobi centrā un simetriski izvietotiem celiņiem. Uz rožu dobes betona apmales var redzēt Liepājas sadraudzības pilsētu zīmes, un katra pavērsta attiecīgās pilsētas virzienā. Turpat blakus aug ievērojams un ainavisks valsts nozīmes dižkoks — Mandžūrijas valrieksts, kas vareni izpleties, un var atrast arī pa kādam riekstam.

Nozīmīga pilsētas daļa ir promenāde. Padomju gados daļa tās bija slēgta militāra zona, tagad ir aktīva vieta uzņēmējdarbībai un atpūtai — pastaigām ar aktīvu nakts dzīvi. No promenādes paveras skaists skats uz Liepājas koncertzāli, Tirdzniecības kanāla jahtu piestātnēm un zvejas kuģīšiem. Ostas promenādi rotā dzintara pulkstenis, kas veidots no neskaitāmi daudziem dzintara gabaliņiem, kurus sarūpējuši liepājnieki.

Mākslas vienkopus

Izveidotajā Slavas alejā Zivju ielā ikviens var samēroties, uzliekot savu roku uz Latvijā ievērojamu mūziķu plaukstu nospiedumiem. Aleja atklāta 2006. gadā, un tajā apskatāmas 39 plāksnes ar mūziķu plaukstu atlējumiem bronzā un 12 plāksnes ar populārām latviešu mūzikas grupām.

Arī koncertzāli “Lielais dzintars” var apmeklēt ikviens interesents, izstaigājot visus tās stāvus. Skatot no ārpuses, ēka raisa divējādas izjūtas — patīk vai nē. Laikam jau tas ir tāpat, kā uzlūkojot īsto dzintaru, jo redzētais atkarīgs no skatu leņķa un apgaismojuma. Kopumā iespaidīga un moderna ēka. Tā ir astoņus stāvus augsta, celta no dzelzsbetona, metāla un stikla. Mūziku koncertzālē nebaudījām, bet lieliskos skatus gan un arī izstādi “Jūrā pie Liepājas pazudis cilvēks”. Tie bija vairāku mākslinieku veidotie darbi — instalācijas, gleznojumi un tēlniecības objekti, kas izvietoti dažādās telpās koncertzāles augstāko stāvu galerijās. Izstāde jau beigusi savu darbību, bet tur regulāri tiek atklātas citas.

Pilsētas simbols un dvēsele

Slavenajā brīvdabas koncertzālē “Pūt, vējiņi!” vēl turpinās pārbūve. Koncertdārzs projektēts 20. gadsimta 60. gados kā akustiska brīvdabas, daļēji slēgta koncertzāle ar kultūrvēsturisku nozīmi. “Pūt, vējiņi!” noteikti ir Liepājas mūzikas simbols un dvēsele. Slavenākais festivāls “Liepājas dzintars”, kas pirmoreiz tur notika 1968. gadā, uzskatāms par vecāko rokfestivālu. Pēc pārbūves koncertdārzs solās būt mūsdienīgāks un modernāks, un tas ievērojami atšķirsies no iepriekšējās celtnes. Tomēr arhitekts esot iecerējis saglabāt iepriekšējo noskaņu. Tāpat ikviens varēs pastaigāt pa estrādei pieguļošo Jūrmalas parka dārzu, kuru iepriekš iežogoja liels dzelzs žogs. Varbūt nākamgad objekts jau būs apskatāms.

Un, protams, netālu esošā jūra ar baltu smilšu pludmali, arī ūdens temperatūra vēl neraksturīgi silta septembrim. Liepājnieki lepojas, ka tās jūras pludmales josla ir 50 līdz 80 metru plata un astoņus kilometrus gara. Visā tās garumā ir gan aktīvas atpūtas vietas, gan klusāki dabas stūrīši. Atklātā jūra noteikti ir citādāka nekā līcī — skaļāka, tāda kā varenāka un atšķirīgu ūdens nokrāsu.

Unikālā vērtība — ērģeles

Liepājā ir vairāk nekā 20 dažādu dievnamu, lielākie — pilsētas viducī. Viens no tiem ir Svētās Trīsvienības katedrāle vecpilsētas centrā. Katedrāles pamatakmens likts 1742. gadā, tā iesvētīta 1758. gadā. Celtniecība pilnībā pabeigta tikai 1866. gadā, kad atbilstoši sākotnējam projektam tās tornim uzbūvēti vēl divi stāvi. 2020. gada pavasarī pabeigta baznīcas ēkas fasādes rekonstrukcija. Dievnama ārējā arhitektūra veidota vēlīnā baroka stilā ar klasicisma iezīmēm, bet iekšpuses interjeru raksturo rokoko stila greznība un krāšņums. Baznīcas unikālākā vērtība ir pasaulē lielākās nepārbūvētās mehāniskās ērģeles. Tām ir 131 reģistrs, četri manuāļi un vairāk nekā 7000 stabuļu. Ērģeles skan dievkalpojumos, baznīcā notiek ērģeļmūzikas koncerti un festivāli. Arī mums bija iespēja paklausīties nelielu koncertu, tikties ar ērģelnieci un pavērot viņu darbībā. Vārdos neizteikto vērojumu apstiprina pati mūziķe — pēc spēlēšanas trenažieru zāle nav jāapmeklē. Arī pašiem bija iespēja izvilināt no milzīgā instrumenta kādu skaņu. Kas to paveica, atzina, ka sajūta bijusi fantastiska.

Apmeklētājiem apskatāms katedrāles 55 metrus augstais tornis, kas ir iecienīta vieta, kur baudīt pilsētas panorāmu, pat tādai bailulei no augstuma kā man. No torņa augstumiem var redzēt visu Liepāju, lai pārliecinātos, ka pilsēta ir plaša.

(Turpmāk vēl.)

Staburags.lv ARHĪVS

Meklējot vēju Liepājā

Kategorijas