Nonāksim tuvu kara laika apstākļiem

Ēriks Vizulis, Aizkraukles medicīnas centra traumatologs, ķirurgs

2021. gada 12. oktobris 00:00

518

Darbā nedēļa pagāja ierastajā rutīnā — dežūras, operācijas. Valstī ieviestā ārkārtējā situācija medicīnā Aizkraukles slimnīcu pašlaik pārāk neskar, bet mājieni par to, ka šeit varētu atvērt nodaļu Covid-19 pacientu ārstēšanai, jau bija iepriekš. Protams, tas izjauktu darba režīmu. Pacientiem, kuri gadu vai pat ilgāk gaidījuši operāciju, nāktos to atlikt. Pārsvarā tās ir vēnu, vēdera, locītavu operācijas. Tāpat kā darot jebkuru citu darbu, arī ķirurgam jāoperē. Tas tāpat kā ar pilotiem — ja gadu nelidos, nezinās, kā atrauties no zemes. Prāts atceras, bet rokas kustas citādāk. Covid nodaļas atvēršana nozīmētu slēgt bērnu nodaļu, dienas stacionāru, 30 gultu vietā izveidojot Covid nodaļu, tās kapacitāte būtu padsmit pacientu. Turklāt personālam šajā nodaļā visu dienu jāpavada skafandros jeb specializētajos tērpos. Ārkārtas situācija nozīmē arī pārmaiņas ātrās palīdzības darbā. Mediķu brigādes var atteikties doties pat uz dzemdībām. Lai gan dzemdības pārsvarā plāno un tās sākas ar vienas, divu dienu nobīdi. Ja stipras sāpes, ātrā palīdzība neko daudz neizdarītu. Cita lieta, ja sievieti aizved uz nodaļu, kur viņai taisa epidurālo anestēziju. Dažiem tas būs skarbi, jo ir cilvēki, kuri paši nevar aizbraukt līdz slimnīcai. Piemēram, jauna sieviete, topošā vientuļā māmiņa, ne no ļoti labvēlīgas sociālās vides. Nekas labs tas nav, un situācija nedaudz pat tuvojas kara laika apstākļiem. No otras puses, jāsaprot arī pašreizējā situācija, ka izsaukumu ir divas reizes vairāk nekā ikdienā un no kaut kā nākas atteikties. Ir cilvēki, kuri nedaudz, līdz 170, palielinoties asinsspiedienam, arī sauc “ātros”, bet ir tādi, kuri pie 200 nesauc.
Ir vai nav novēloti ieviesta ārkārtas situācija valstī, grūti spriest. Slimība, vīruss izplatās pēc saviem noteikumiem, cilvēks sociālā vidē dzīvo pēc saviem. Skaidrs, ka visu laiku komandantstundā nevaram dzīvot. Sabiedrība attiecībā uz vakcināciju, ierobežojumiem sašķēlusies uz pusēm. Cilvēkiem vairāk vajadzētu stāstīt, pārliecināt. Tagad tos, kas nepiekrīt, ar vardarbīgām metodēm mēģina ietekmēt. Tas var izraisīt nemierus vai arī cilvēki masveidā sāks izbraukt no valsts. Ja nonāksim līdz tam, ko prognozē speciālisti, ka diennaktī saslimušo skaits tuvosies trim tūkstošiem, medicīnā tik tiešām iestāsies krīze. Jau tagad ir personāls, kas strādā visu diennakti, kas ir nenormāli. Diennaktī nevar sakārtot sevi, savas domas, saimniecību, un cilvēkam sāk zust motivācija strādāt, izdeg, un būs arī tādi, kuri neies uz darbu. Vēl kāda daļa sāks lietot alkoholu, narkotikas vai vienkārši uzrakstīs atlūgumu. Ja saslimušo skaits tiešām būs tāds, kā prognozē, tad kādi 200 no viņiem nonāks slimnīcās, kas viņus aprūpēs? Lauku hospitāļu ideja ir kā pēdējais glābiņš. Vai tas būs kā Indijas leprozorijā, kur uz trim tūkstošiem slimnieku darbojās pieci brīvprātīgie, kas iedod padzerties un izved mirušos. Tur ārstēja tikai tos, kam ir nauda. Ārsti vizītē tā arī pajautāja — vai jums, radiniekiem ir nauda? Ja slimnieks saka “jā”, ārsts izskata viņa gadījumu.Neesmu epidemiologs, bet skaidrs, ka skolēniem mācības klātienē ir svarīgas. Lai gan šādā saskarsmes veidā slimība izplatās. Pirmklasniekam visu mācību gadu neredzēt klātienē savu skolotāju un klasesbiedrus nozīmē desocializēšanos, un izglītības kvalitāte zūd. Ceturtdien “Lidl” pasākums šajā ziņā bija kapitāls — visnepiemērotākajā brīdī atvēra veikalu. Paraugstunda tam, kā nevajag darīt. Veikals kā veikals. Kad studēju Vācijā, tā bija pamata iepirkšanās vieta. Tur par eiro varēja nopirkt to, ko citur par pieciem nevarēja. Pircēji būs ieguvēji, jo pārējie veikali vairākām produktu kategorijām būs spiesti pazemināt cenu. Mūsdienu apstākļos tas neizbēgami — mazie veikali konkurenci neizturēs. Tāpat kā mazās degvielas uzpildes stacijas. Vai Aizkrauklē vajag savu “Lidl”? Ogrē un Jēkabpilī ir, un tas ietekmēs arī cenas Aizkraukles veikalos.

Vairāki uzņēmumi paziņojuši, ka strādās tikai “zaļajā” režīmā. Domāju, ka tas radīs problēmas vairākiem uzņēmumiem. Zinu, ka ugunsdzēsēju vidū ir daudzi, katrs trešais, kurš gatavs uzrakstīt atlūgumu, nevis vakcinēties. Kā viņi, kā policija strādās, ja katrs trešais iesniegs atlūgumu? Ja iestādē, uzņēmumā strādā 100 cilvēku un 30 no viņiem aiziet, iestājas krīze.

Partija “Progresīvie” rosina slēgt visas azartspēļu zāles Rīgā, kas ir ārpus četru vai piecu zvaigžņu viesnīcām. Kad biju pilsētas domes deputāts, šis bija jautājums, kuru tāpat nebija vērts skatīt, jo visa likumdošana valstī bija to pusē. Ja dome aizliegtu atvērt spēļu zāli Aizkrauklē, viņu pārstāvis smaidot piedraudētu — tiksimies pēc diviem mēnešiem tiesā, un mēs vinnēsim. Viņi tā arī izdarītu. Likumā ir kādi trīs punkti, kas nosaka, kur nedrīkst atvērt spēļu zāli — morgā, baznīcā un laulību ceremoniju telpās. Ja viss ir pieņemts Saeimas līmenī, tur neko vairs nevar izdarīt. Esmu pret šādām zālēm un pats dziļi vienaldzīgs, bet zinu citus, kuri tām nevar paiet garām. Vai risinājums ir aizliegt zāles? Slimība ir ielaista, un ārstēt vajadzēja pirms 25 gadiem. Azartspēles ir vēl trakākas nekā narkotikas un alkohols. Azartspēles dod valsts budžetam lielus līdzekļus, bet tie radušies uz iztirgotu dzīvokļu, izputinātu ģimeņu rēķina.

Pagājušajā nedēļā degvielas cenas auga strauji, un vienā brīdī aptvēru, ka nav vairs tālu, kad benzīns litrā maksās 1,5 eiro. Tas būs vēl viens šoks, bet arī to norīsim kā visu citu. Tāpat kādu laiku ģimenēs turpinās braukt ar divām, pat trijām mašīnām. Vairs nevarēs tā — es te līdz Koknesei “aizskriešu”. Uz abiem galiem tie jau ir 4 — 5 eiro. Man mēnesī degvielā aiziet vairāki simti eiro. Mazāk jābrauc vienam, biežāk jāizvēlas braukt ar kādu kopā. Jāplāno brauciens, jāsavieno vairāki pasākumi vienā reizē. Kaut kur “pavēdināties, aizplivināties” līdz Jaunjelgavai vai Ogrei — nu nav tas galīgi pareizi. Es mīlu tā ar mašīnu pavizināties, bet tagad skaitītājs darbosies galvā.Brīvdienās ar ģimeni. Rudens darbi paveikti, lapas ap māju sagrābtas. Pašam gan pagājušajā nedēļā nesanāca piedalīties sakopšanā, bet man ir attaisnojums — bija operāciju diena. Pašlaik slimnieki uz operācijām saplānoti līdz decembrim. Ja šonedēļ plānveida operācijas atcels, daudzus, kādus 20 cilvēkus, nāksies sarūgtināt. Visiem ir diezgan nopietnas indikācijas operācijām. Dažiem uz šī rēķina zūd darbaspējas, sāk deformēties locītavas. Ir jau alternatīva — privātās klīnikas.

Staburags.lv ARHĪVS

Nonāksim tuvu kara laika apstākļiem

Kategorijas