Zalvē audzē zelta ogas — smiltsērkšķus

2021. gada 12. oktobris 00:00

338

Neretas pusē, Zalves pagastā līdzās “Krūklu” mājām, aptuveni četru hektāru platībā aug ap 5 tūkstošiem smiltsērkšķu stādu. Oktobrī aktīvais ražas vākšanas laiks beidzies, tomēr uz lauka palika ne mazums tonnu vērtīgo ogu. Māju saimnieks un koši oranžo ogu audzētājs Guntars Smukša par to gan nebēdā. “Dabai paliek tās daļa,” viņš saka.

Guntars Smukša ikdienā dzīvo un strādā Rīgas pusē. Pēc izglītības aviācijas inženieris, kādu laiku strādājis Zviedrijā, sapelnījis kapitālu, ar kuru varēja sākt audzēt smiltsērkšķus savu senču īpašumā Zalvē. Guntara mamma ir agronome, un lielu daļu neskaidro jautājumu var uzdot viņai, savukārt lauku darbos ar tehniku vienmēr izpalīdz kaimiņš no “Vecklaucēnu” saimniecības.

Cenu sašūpoja rumāņi

Domas par to, ka šeit vajag kaut ko audzēt, radušās pirms desmit gadiem. Guntara vecmamma Velta bija jau stipri gados, atteicās no lopiem, un līdz ar to zeme stāvēja neizmantota. Jau toreiz draugi ieteikuši stādīt tieši smiltsērkšķus. “Ja būtu paklausījis, varbūt tagad šeit jau būtu ražotne,” atzīst Guntars. Lai par ogām saņemtu maksimāli labu samaksu, tām jābūt kvalitatīvām. Tas nozīmē šķirošanu. Optiskās ogu šķirošanas līnijas mūsdienās nav retums, viena no tādām darbojoties netālu no Siguldas — Raganā. Šādas sašķirotas ogas lielos daudzumos uzpērk uzņēmēji no Ķīnas un Lietuvas. Pēdējos gados smiltsērkšķu tirgu pamatīgi esot sašūpojuši rumāņi. Viņi ogas audzē milzīgās platībās, ap 40 hektāru, un līdz ar to ražas novākšanas laikā var atļauties nogriezt visu koku. Tāpēc arī ogu cenu viņi samazinājuši, tās vairs nav tik ekskluzīvs produkts. Neraugoties uz to, pasaulē pieprasījums pēc smiltsērkšķiem ir liels.

Ar palīgiem neveicās

Pirmie divgadīgie koki iestādīti 2017. gadā, bet pirmie darbi, sastrādājot zemi, sākti vēl senāk.

Šeit aug divas šķirnes — 'Botaņičeskaja Ļubiteļskaja', kas ir vairāk sulai paredzēta, un 'Marija' — eļļai. Daļa no stādiem ir tēvišķie, kas ogas neveido, bet nepieciešami apputeksnēšanai.

Vai nebija pārāk riskanti visu naudu ieguldīt šādā nodarbē? Guntars teic, ka risks ir, bet smiltsērkšķi ir pietiekami izturīgi, tiem nekaitē agrās salnas, pavasarī ziedēšanas laikā var izturēt pat -7 grādu salu, un tiem tikpat kā nav kaitēkļu. Tiesa, pirms sešiem gadiem ogu cena bija augstāka, attiecīgi arī audzētāju mazāk. Visi smiltsērkšķu produkti nav lēti, īpaši eļļa. Tas tādēļ, ka eļļu iegūst no ogu izspaidām, kas rodas pēc sulas spiešanas. Lai iegūtu vienu litru eļļas, nepieciešams ap 200 kilogramu izspaidu. Pašlaik, kamēr koki vēl jauni un arī saimnieks uzkrāj pieredzi, viņš pārsvarā nodarbojas ar sulas spiešanu un tējas gatavošanu.

Šis ir otrais ražas gads. “Krūklu” saimnieks stāsta, ka nākamajos gados uz lauka paliks mazāk ogu. Šogad novāktā un atstātā attiecība ir — 15 tonnas palika uz lauka, 6 tonnas novāktas, bet nākamajā gadā plānots novākt divas reizes vairāk. Rudenī ogas kļūstot rūgtas, tajās sākas rūgšanas process, līdz ar to ne visas var izmantot uzturā.

Pašlaik, kamēr kociņi vēl mazi, ogas lielākoties lasīja ar rokām, bet standarta metode ir zaru nogriešana, sasaldēšana un ogu nokratīšana. Pērn darbaspēku atrast bija pagrūti, labi ja izdevies noturēt pāris dienu. Mācoties no kļūdām, nākamajā gadā palīgus, visticamāk, meklēs citviet. Tagad, rudenī, pašu spēkiem vien atlicis izgriezt sausos un vārnu aplauztos zarus, kā arī samēslot stādus.

Uzziņa. ◆ Pat tikai virspusēji meklējot informāciju par koši oranžajām brīnumogām, var lasīt, ka tās ir zelta vērtas — C vitamīna vien tajās ir piecas reizes vairāk nekā citronā.

◆ Tās nostiprina imunitāti, kas īpaši svarīgi no rudens līdz pat pavasarim, kā arī kovida laikā.

◆ Smiltsērkšķi noder arī vēža slimniekiem pēc apstarošanas, atveseļošanās laikā. Turklāt veselības uzlabošanai un stiprināšanai noder ne tikai ogas, bet arī lapas un miza.

Staburags.lv ARHĪVS

Zalvē audzē zelta ogas — smiltsērkšķus

Kategorijas