Senākais Sēlijas dievnams svin jubileju

2021. gada 8. oktobris 00:00

Viens no senākajiem Sēlijas dievnamiem — Ērbeģes luterāņu baznīca — atzīmējusi 320 gadu jubileju. Svinību laikā mācītājs Aigists Pinka saņēma mācītāja amata krustu.

Dievnamam ir sena un nozīmīga vēsture. Skolotājas un novadpētnieces Emīlijas Varkales apkopotie materiāli vēsta, ka vēstures avotos Ērberģes draudze pirmo reizi minēta 1590. gadā. Tagadējo mūra baznīcu ar 220 sēdvietām no 1695. līdz 1700. gadam uzcēla Ērberģes muižas īpašnieks zviedru majors Gothards Vilhelms Fītinghofs-Šēls. Saglabājušās ziņas par apgleznotiem griestu dēļiem, kungu solu, altāri ar kokgriezumiem un Golgātas gleznu. No 1700. gada greznības saglabājusies kancele ar kokgriezumu rotājumu un septiņiem eļļas gleznojumiem pildiņos.

1891. gadā draudze iegādājas divu manuāļu un 11 reģistru ērģeles ar 600 stabulēm. Pasaules karos tās būtiski sabojātas, taču daļēji atjaunotas 2000. gadā. Skanējumu tās atsāka 2000. gada 26. augustā, kad iesvētīja Mazzalves pamatskolas karogu.

Zem baznīcas altāra daļas ir kapenes, kurās sarkofāgos bija iebalzamēti Ērberģes muižas īpašnieku Fītinghofa-Šēla, Aleksandra fon Taubes un barona Hāna dzimtu locekļi. Otrā pasaules kara laikā kapenes izpostīja un sarkofāgus izzaga. Līdz mūsdienām saglabājies tikai viens vara sarkofāgs.

No vandalisma baznīca cieta arī 1955. gadā, kad divi piedzērušies ērberģieši pilnīgi iznīcināja seno altārgleznu “Jēzus svētī bērniņus”, salauza divus koka svečturus, divus metāla lukturus, kanceles jumtiņu, kāpnes un grīdu, četrus solus, ērģeļu soliņu, kā arī sadedzināja unikālas baznīcas grāmatas.

1996. un 2003. gadā baznīca izremontēta ar pagasta, paju sabiedrības “Ērberģe”, mazzalviešu un Zviedrijā dzīvojošo tautiešu palīdzību. 2004. gadā baznīcai uzlika jaunu jumtu par pagasta iedzīvotāju saziedotajiem un Mazzalves pagasta piešķirtajiem līdzekļiem. 2019. gadā Eiropas Kultūras mantojuma dienu vienojošā tēma bija “Restaurācija”, un tajā piedalījās arī Ērberģes luterāņu baznīca, kad prezentēja 2014. un 2015. gadā restauratoru paveikto — sākotnējā izskatā atgriezto baznīcas ērģeļu luktu margas jeb balkonu un kanceli. Atjaunoti arī eļļas gleznojumi pildiņos.

2010. gadā Ērberģes baznīca, kas līdz tam bija vietējās nozīmes kultūrvēstures piemineklis, iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Šis objekts ir arī Zemgales reģionam nozīmīgs sakrālās arhitektūras ansambļa paraugs.

320 gadu jubilejas svinības iesākās Ērberģes estrādē, kur skatītāji varēja noskatīties teatralizētu ieskatu baznīcas vēstures notikumos. Pēc tam visi devās uz dievnamu, kur notika svinīgais dievkalpojums, un Daugavpils bīskaps Einārs Alpe, kurš bija priecīgs par iespēju piedalīties svinībās, pasniedza mācītājam Aigistam Pinkam amata krustu. Mācītājs Aigists Pinka sacīja: “Nav iespējams nosaukt vārdā visus, kuri ar savu darbu un ziedojumiem ir palīdzējuši saglabāt un atjaunot baznīcu, jo gandrīz katrs ērberģietis pielicis savu roku, lai šodien šeit būtu tik skaisti!”

Tomēr daži ir pelnījuši īpašu pateicību. Ērberģes luterāņu draudze pateicas Mazzalves pagasta pārvaldes vadītājai un draudzes loceklei Zeltītei Odiņai, kura daudzu gadu garumā ir rūpējusies par Ērberģes baznīcas apkārtni un pašu ēku, gan pildot savus darba pienākumus kabinetā pie datora, gan draudzes rīkotajās talkās ar slotu vai lāpstu! “Bez viņas atsaucības baznīca nebūtu tik sakopta un draudze nebūtu tik optimistiska, ieejot nākamajā gadu desmitā,” norāda draudzes priekšniece Anita Krūze.

Pateicība Dzidrai Ivanovai par draudzes ieceres īstenošanu — “Dzīves lēnās dzīvošanas dārza” ierīkošanu blakus baznīcai!Pateicība Ievai Blukai, kura uzšuva jaunas altārsegas. Īpaša pateicība Annai Burkānei no Valles, kura, neraugoties uz savu cienījamo vecumu, ir notamborējusi skaistu mežģīni altārsegām un kancelei. Zināms, ka šim darbam viņa izlietojusi četrus kilometrus diegu!Draudze saka paldies visiem, kuri atnāca, visiem par saņemtajiem apsveikumiem šajā svētku dienā, bet dažām draudzēm jo īpaši: Rīgas Lutera evaņģēliski luteriskajai draudzei un mācītājam Linardam Rozentālam, Valles draudzei un mācītājam Robertam Otomeram, Viesītes draudzei un mācītājam Alvim Āboliņam, Aknīstes draudzei un mācītājam Atim Bambānam un tuvākajiem kaimiņiem — Neretas draudzei.

“Sirsnīga pateicība Viesītes draudzes ērģelniecei Natašai Šimanauskai par baznīcas ērģeļu spēli svētku dievkalpojumā un Torņakalna draudzes muzikālās dzīves vadītājai Lindai Naudiņai par skaisto, pacilājošo muzikālo priekšnesumu!” pateicās draudze.

Staburags.lv ARHĪVS

Senākais Sēlijas dievnams svin jubileju

Kategorijas