Laiks augļudārzu sagatavot ziemai

2021. gada 5. oktobris 00:00

Kad rudens raža augļu kokos novākta, ir laiks parūpēties par pašu augļu devēju, lai nākamajā sezonā raža būtu tikpat vai pēc iespējas bagātīgāka. Ziema visiem augļu dārziem ir liels pārbaudījums, jo var būt gan labvēlīgāki, gan nelabvēlīgāki apstākļi koku drošai pārziemošanai. Ziemas bargums ietekmē nākamā gada ražu, kā arī paša koka izdzīvošanu. Tādēļ speciālisti iesaka augļu kokus ziemai sākt gatavot savlaikus.

Salcietību ietekmē raža

“Augļukoku ziemcietību un salcietību var ietekmēt arī iepriekšējā gada raža. Ja tā ir ļoti liela, tad koks tiek novājināts, un pat izturīgākai šķirnei var apsalt dzinumi. Lai augļu koki netiktu novājināti, ir nepieciešama ražas normēšana. To veicot, nemainās ražas kopējais svars, bet mainās augļu skaits un līdz ar to arī sēklu skaits, kas kokam ir jānobriedina un jānogatavina. Sēklu briedināšana lielākoties ir tā, kas novājina augļu koku,” skaidro Latvijas lauku konsultāciju centra augkopības konsultants Edgars Cirša.

Ražas normēšana gan veicama vasarā, tādēļ speciālists atgādina, kā tas darāms nākamsezon. “Dārzkopja vēlme ir iegūt ražu katru gadu, tādēļ nedrīkst pieļaut augļu koka bagātīgu ražošanu. Tas ir iemesls, kāpēc nekoptos augļu dārzos ražas veidojas vidēji divos gados reizi. Ābelēm ir tieksme uz ražas pašregulāciju. Pēc bagātīgas ražas gada seko tukšais gads, jo koks ir patērējis lielus resursus un tam ir nepieciešama atpūta. Tādēļ pēc jūnijā notikušās dabiskās augļu nobires jāveic augļaizmetņu retināšana,” stāsta speciālists.

Novākt visu izaugušo

Lai arī cik bagātīga raža bijusi, rudenī vācot ražu, vajag no koka novākt visu izaugušo. “Ja ir augļi, ko nevēlas izmantot, tad tie vismaz jānopurina zemē, lai tie nepaliek kokā pa ziemu. Augļi pēc kāda laika vienmēr sāk bojāties, ja tie ir palikuši kokā, tad caur augļa kātiņu slimību izraisošais sēnes micēlijs var inficēt koksni. Ja tā ir inficēta, tad nākamos gados pusgatavi augļi sapūs koka zaros un saimnieks paliks bez ražas,” brīdina E. Cirša.

Tāpat jāparūpējas par lapu novākšanu. “Koku lapās pārziemo ļoti daudz dažādas slimības, piemēram, ābeļu kraupis, kauleņkoku sausplankumainība, kauleņkoku lapbire un citas. Slimības ierosinātājs lielākoties spēj pārziemot, kamēr atrodas lapā, augsnē slimības ierosinātāji nespēj ilgstoši izdzīvot,” skaidro speciālists.

Viņš gan norāda, ka mazdārziņos lapas ir iespējams savākt un sadedzināt, bet lielos dārzos to nav iespējams reāli izdarīt. “Kauleņkokiem agri pavasarī lapas ar potenciālo infekcijas materiālu var iefrēzēt augsnē, kur tās arī sadalīsies. Turpretī pundurābelēm augsnes frēzēšana nav iespējama. Ābeļu dārzos vēlu rudenī, kad kokiem birst lapas un temperatūra nokritusies zem +5 °C, ir iespējams smidzināt ar 5% karbamīda šķīdumu. Karbamīds ir ļoti koncentrēts slāpekļa mēslojums, kas veicina lapu sadalīšanos un līdz ar to samazina iespēju pārziemot slimībām. Karbamīda šķīdumu, protams, drīkst smidzināt virsū arī citiem kokaugiem,” iesaka speciālists.

Atstāt minimālu veģetāciju

Pašlaik vēlams sagatavot visu nepieciešamo, lai pasargātu augļu dārzu no kailsala — zemas negatīvas temperatūras bez sniega segas. “Šo dabas parādību nekad nevar paredzēt, tāpēc vēlams koku apdobes uz ziemu mulčēt vai vismaz atstāt minimālu veģetāciju, kas piesedz augsni un koku saknes. Mulčēt vislabāk ir ar skujkoku šķeldu. Nebūtu vēlams izmantot šķeldu, kas iegūta no augļu kokiem, jo tad pastāv dažādu slimību risks. Mulču nedrīkst likt tieši pie stumbra, jāatstāj vismaz 10 cm, jo mulčā bieži dzīvo peles, kas nograuž augļu kokiem mizu. Apdobē nedrīkst atstāt arī ļoti lielu zāli, jo tā arī var būt lieliska mājvieta pelēm,” skaidro E. Cirša.

Vēlāk rudenī vēlams veikt arī stumbru kaļķošanu. “Stumbrus no saules apdegumiem var vienkārši pasargāt, tos nokaļķojot baltus. Ja stumbriem ir tītas apkārt avīzes vai kāds cits materiāls, tad kaļķošana nav nepieciešama. Visbiežāk izmanto krītu, dzēstos kaļķus vai balto krāsu, bet ir pieejami arī jau gatavi maisījumi, kas tam speciāli paredzēti. Tas jādara saulainā dienā, kad kokiem sāk birt lapas. Ja ir ļoti daudz koku un trūkst laika, lai varētu visus nokaļķot, tad var apstrādāt stumbram tikai rietumu pusi, jo miza visbiežāk plīst tur,” iesaka konsultants.

Rudenī augļkokiem sākas dziļais miera periods, kas ilgst apmēram līdz janvārim, šajā periodā salcietība ir ļoti augsta, augi spēj izturēt pat -30 grādu un -40 grādu lielu salu. Augsta salcietība var saglabāties līdz pavasarim, ja ir augsta ziemcietība.

Pasargāt no dzīvniekiem

Ziemcietība ir auga spēja izdzīvot miera periodā pie īslaicīgām pozitīvām temperatūrām. Pēc dziļā miera perioda seko piespiedu miera periods, tajā koki turpina atpūsties, kamēr ārā ir negatīvas temperatūras. Bez pieminētajām pelēm ziemā dārzu apdraud zaķi un stirnas, kas apgrauž kokiem mizu un pat zarus. “Ir daudz un dažādi veidi, kā pasargāt augļu kokus no dzīvniekiem. Ja dārzā koku ir daudz, tad vieglākais veids ir apvilkt visam dārzam apkārt pīto stiepļu žogu. Ziemā, ja ir bieza sniega sega, tad gar žogu sniegs ir jātīra. Bieza sniega sega samazina žoga augstumu, kas ļauj dzīvniekiem pārlēkt pāri,” iesaka E. Cirša.

Ja koku nav pārāk daudz, tad stumbrus var aptīt ar avīzēm, niedrēm, salmiem vai skujām. Stumbra aptīšanas metode pasargās tikai stumbru, sānzari nebūs aizsargāti. Aptīšanu vislabāk veikt neilgi pirms tam, kad iestājas sals. Speciālists iesaka arī veikalos pieejamos plastmasas aizsargus, kurus vienkārši var aplikt ap stumbru. “Tie ir lietderīgi, ja dzīvnieki arī vasarā nāk apgrauzt stumbrus, jo tos var turēt visu gadu. Ja tomēr dzīvnieki ir nodarījuši bojājumus augļu kokiem, tad vēlams to konstatēt pēc iespējas ātrāk, jo tas var glābt kokam dzīvību. Ja apgrauzti zari, tad, visticamāk, bojātā daļa būs jānogriež. Ja bojāts stumbrs, tad bojāto vietu vajag nosmērēt ar brūču ziedi vai lerānu, bet, ja stumbrs ir apgrauzts lielā posmā un visapkārt stumbram, tad nevar cerēt, ka koks izdzīvos pat pēc savlaicīgas konstatēšanas un brūču apstrādāšanas,” skaidro konsultants.

Koku lapas — ko ar tām iesākt? Koku un krūmu lapas labumu dārzam var sniegt arī pēc to nobiršanas. Kā tās likt lietā, lai dārzam dotu labumu?

Lapu kompostēšana. Lapas, protams, var kompostēt komposta kaudzē (izņemot augļu koku un ogulāju lapas). Taču lapas, it īpaši, ja to ir daudz un nav kur likt, var kompostēt arī atkritumu maisos. Šāda kompostēšana maisos ir samērā vienkārša un ar ātru rezultātu. Kompostēšanai piemēroti liela tilpuma (atkritumu maisi 100 l — 200 l) atkritumu maisi, kurus pieblīvē ar sagrābtajām lapām. Pēc maisu piepildīšanas atkritumu maisus aizsien, sadursta un novieto vietā zem jumta.

Mulčēšanai augu ziemcietības stiprināšanai iesaka izmantot sausas lielo lapu koku lapas — dažādu sugu ozolu lapas, kļavu lapas, gobu lapas, vīksnu lapas, zirgkastaņu lapas. Sauso lapu mulča uz augiem jāliek vismaz 15 cm kārtā. Sausu lapu mulču uz augiem, it īpaši jauniestādītiem augiem vai rudenī pārstādītiem augiem, uzklāj pēc vienmērīga sala iestāšanās. Ja sals pastiprinās, ir labi, ja ir sarūpēta sausu lapu mulčas rezerve.

Mēslojums augļu kokiem un ogulājiem. Ja dārzā aug ogulāji vai augļu koki, tad koku un krūmu lapas ir ideāls organisko vielu avots. Ap augļu kokiem un krūmiem var izrakt ap 25 cm dziļas bedres vai tranšejas, kuras piepilda ar lapām. Pēc bedru piepildīšanas, tās apber ar dārza augsni.

Lapas var arī dedzināt, iegūstot lapu pelnus, kuras arī ir vērtīgs fosforu saturošs mēslojums dārzam. Ar to gan jābūt uzmanīgam, jo šādas darbības regulē atkritumu apsaimniekošanas noteikumi.
Avots: “Darzaabc.lv”

Staburags.lv ARHĪVS

Laiks augļudārzu sagatavot ziemai

Kategorijas