Logus vaļā!

2021. gada 5. oktobris 00:00

Klašu telpas nepieciešams vēdināt vismaz reizi stundā 15 minūšu garumā vai arī tad, kad mērierīce uzrāda, ka ogļskābās gāzes koncentrācija telpā pārsniedz 1000 daļiņas. To nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas vadlīnijas šim mācību gadam. Tomēr regulāra telpu vēdināšana nav svarīga tikai skolā, bet jebkurā darbavietā un arī mājās.

Rada nogurumu un galvassāpes

Ventilācija ir būtiska, jo svaiga gaisa trūkums negatīvi ietekmē veselību. Tas var radīt vispārēju nogurumu, nemierīgumu, darbaspēju samazināšanos, pat galvassāpes. Nevēdinātā telpā var uzkrāties vīrusi un patogēnās baktērijas, kuras izplata inficētie cilvēki, tajā skaitā bezsimptomu nēsātāji. Ne mazāk nozīmīga ventilācijas funkcija ir mitruma izvadīšana, lai novērstu pelējuma sēnīšu un patogēno baktēriju skaita pieaugumu, pētījumā “Skolu iekštelpu gaisa kvalitāte” norāda Veselības inspekcija.

Rūpnieciski attīstītajās valstīs 20. gadsimta pēdējā dekādē konstatēts bronhiālās astmas izplatības pieaugums. Bērni ar astmas simptomiem ir īpaši jutīgi pret sliktu gaisa kvalitāti, teikts vadlīnijās par veselīgu vidi Eiropas skolās. Svaiga gaisa trūkumus var ietekmēt augšanas procesus, mācīšanās spējas, kulturālo un sociālo attīstību.

Taču tas viss attiecas ne tikai uz skolām un skolēniem, bet jebkuru sabiedrības locekli un vietu — restorāniem, teātriem, veikaliem, birojiem, taksometriem, sabiedrisko transportu. Gaisa kvalitāte telpās ir īpaši nozīmīga vides veselības problēma tādēļ, ka lielāko dienas daļu — līdz pat 90 procentiem — cilvēki pavada tieši iekšā, rāda Veselības inspekcijas mājaslapā atrodamie dati. Sevišķi raksturīgi tas ir ekonomiski attīstītāko valstu iedzīvotāju, kā arī vēsajā un mitrajā klimatā dzīvojošo vidū.

Pirmā pazīme — žāvas

Par nepietiekamu ventilāciju liecina sūdzības par skābekļa un svaiga gaisa trūkumu vai sasmakušu gaisu, bet pati pirmā pazīme ir žāvāšanās. Objektīvākais izmērāmais rādītājs ir ogļskābās gāzes koncentrācija telpā. Tās galvenais avots ir cilvēki un to veiktās darbības — smēķēšana, ēdiena gatavošana, tīrīšana, sadzīves ķīmijas produktu un kosmētikas lietošana un citas. Gaisa piesārņojumu rada arī mājdzīvnieki, mēbeles, celtniecības un apdares materiāli, elektroniskās iekārtas, malkas apkure un ieplūdušais gaiss no āra, skaidro Veselības inspekcija.

Turklāt cilvēka organisma dzīvības procesu rezultātā telpā izdalās vairākas organiskās un neorganiskās ķīmiskās vielas — amonjaks, merkaptāni, skatols, indols un citas. Elpojot, runājot, klepojot un šķaudot tajā izplatās arī mikrobi. Tieši tāpēc vēdināšana ir īpaši būtiska Covid-19 laikā. Visas iepriekšminētās vielas un mikroorganismi telpā rada nepatīkamu smaku.

Viens no labākajiem veidiem, kā iegūt informāciju par izelpotā gaisa proporciju telpā, ir izmantot CO₂ koncentrācijas mērītājus, dokumentā “Rekomendācijas pasākumu kopai Covid-19 pandēmijas ierobežošanai” iesaka Latvijas Zinātņu akadēmijas eksperti. Iekārtu cena interneta resursos ir, sākot no aptuveni 60 eiro. Protams, jārēķinās, ka lētākie mērītāji būs mazāk precīzi.Tirgū nopērkams arī Latvijā radīts ogļskābās gāzes monitors “Maple CO₂”. Tā korpuss izgatavots no oša masīvkoka un labi iederēsies telpas dizainā. Tā cena ir, sākot no 149 eiro. Latvijā ražo arī mazāk gaumīgu, toties ērti lietojamu CO₂ gaisa kvalitātes sensoru “Aranet4”. Tā izmaksas ir virs 200 eiro.

Svarīgi nolikt pareizi

Gaisa kvalitātes mērītājus vēlams izvietot telpas centrā vismaz pusotra metra augstumā, ne tuvu blakus cilvēkiem, citādi tiešā izelpa varētu ietekmēt mērījumu, pamāca Latvijas Zinātņu akadēmijas eksperti. Nav ieteicams detektoru novietot blakus logiem vai ventilācijas sistēmas gaisa padeves atverēm. Vislabāk to būtu novietot pie ventilācijas sistēmu gaisa izplūdes atverēm, kurās ogļskābās gāzes koncentrācija ir vistuvāk vidējai telpā.

Ogļskābās gāzes līmenis telpās vidēji ir robežās no 400 līdz 2000 miljondaļām jeb ppm, bet āra gaisā — no 350 līdz 450 ppm. Veselības inspekcija skaidro, ka ventilācija nav pietiekama, ja rādītājs pārsniedz 1000 ppm. Pie CO₂ koncentrācijas 2500 ppm samazinās garīgās darbības spējas — pasliktinās uzmanība, uztvere, radošums, zināšanu reprezentācija, problēmu risināšana. Bet par veselībai riskantu tiek uzskatīta situācija, kad šis rādītājs sasniedz 5000 ppm robežu.

Restorānos, kafejnīcās, lielveikalos, sporta zālēs un citās publiskās vietās būtu svarīgi aktuālos ogļskābās gāzes koncentrācijas rādījumus parādīt uz lielāka ekrāna, lai jebkurš apmeklētājs varētu pats novērtēt, cik droši ir atrasties konkrētajā telpā, uzskata Latvijas Zinātņu akadēmijas eksperti. Kritiska CO2 līmeņa gadījumā vēlams, lai iekārta ar skaņas signālu ziņotu par situācijas bīstamību.

Vismaz reizi dienā arī ziemā

Gaisa apmaiņu telpās nodrošina, tās regulāri vēdinot vai izmantojot ventilācijas iekārtas. Jau ierasts, ka siltā laikā telpas logi tiek atvērti biežāk un ilgāk. Savukārt ziemā siltuma taupīšanas nolūkā logi un durvis tiek maksimāli noslēgti. Sevišķi svarīga vēdināšana ir padomju laika daudzdzīvokļu ēkās, kuras projektējot svaigā gaisa pieplūde bija paredzēta caur spraugām logos. Šobrīd daudzviet uzstādīti pakešu logi, kas ir blīvi un ventilāciju nenodrošina. Arī daudzas ventilācijas sistēmas netiek labi uzturētas, būtu jāveic to regulāra un profesionāla pārbaude, lai noteiktu, vai tās darbojas, kā paredzēts, un vajadzības gadījumā jāatjaunina.

Vēdinot telpu, logam ir jābūt atvērtam līdz galam. To vajadzētu darīt vismaz reizi dienā, īpaši pēc ēdiena gatavošanas, trauku mazgāšanas vai drēbju žāvēšanas. Puspavērts logs nenodrošina atbilstošu vēdināšanu — uzsver Veselības inspekcija. Nevajadzētu izmantot ziemas vēdināšanas režīmu, jo tas lieki patērē siltumenerģiju. Šādi tiek pastiprināti dzesēta arī loga aile un siena.

Skaidrojošā vārdnīca. Gaiss — dažādu gāzu sajaukums: skābeklis (21 %), slāpeklis (78 %), argons (1 %), ogļskābā gāze (0,03 %), ūdeņradis, ozons, neons, kriptons, hēlijs, ksenons un ūdens tvaiki; ppm — daļiņas uz miljonu jeb daļiņu skaita attiecība pret tilpumu, kur šīs daļiņas ir.

Uzziņa. ● Iekštelpu gaisa kvalitāte ir atšķirīga.

● Ražošanas telpās strādājošie parasti ir pakļauti vienas vai vairāku bīstamo vielu iedarbībai, turklāt apmēram 40 stundu nedēļā.

● Mājās cilvēks ir pakļauts aptuveni 100 dažādu bīstamu vielu ietekmei apmēram 170 stundu nedēļā.

● Ja CO₂ koncentrācija ir 400—500 ppm, ventilācijas līmenis ir ļoti labs.

● Pie rādītāja 800 ppm var secināt, ka viens procents no elpošanai pieejamā gaisa jau ir izelpotais gaiss.

● Ja CO₂ koncentrācija sasniedz 4400 ppm, tas nozīmē, ka 10 procentu no gaisa telpā ir izelpotais gaiss. No infekciju izplatības viedokļa tā ir ļoti bīstama situācija.

● Lai samazinātu Covid-19 infekcijas risku, CO₂ līmeni gaisā vajadzētu nodrošināt zemāku par 700 ppm.

Avots: Latvijas Zinātņu akadēmijas ekspertu “Rekomendācijas pasākumu kopai Covid-19 pandēmijas ierobežošanai” un “vi.gov.lv”

Staburags.lv ARHĪVS

Logus vaļā!

Kategorijas