Nav laika novecot

www.staburags.lv

2021. gada 1. oktobris 00:00

374

Pirms kāda laika veiktajā aptaujā, lūgti norādīt vecumu, kad cilvēku jau sāk uzskatīt par vecu, vidējais Latvijas iedzīvotāju norādītais vecums ir 61 gads. Taču, kā dzīvē pierādījies, bieži vien vecs nenozīmē tantiņu ar lakatiņu galvā un ierakstu pasē — realitātē gadu skaitu nosakām paši.

— Nav laika novecot! — tā lielākoties atbildēja “Staburaga” uzrunātie “jaunieši” senioru vecumā.

Viņiem uzdevām trīs jautājumus:

1. Kā aizrit jūsu ikdiena?

2. Cik gadu jūs pats sev dotu?

3. Kāda ir jūsu dzīvesprieka recepte?

Žanna Makedone, aizkraukliete, 79 gadi.
1) Pašlaik ikdiena paiet, darbojoties vasarnīcā. Kad dārza darbi pabeigti, tad jau tikai mājas dzīve. Rītos internetā paskatos ziņas, laika prognozi. Vēlāk sagaidu mazmeitu no skolas un meitu no darba. Pārrunājam, kā pagājusi diena. Agrāk šuvu vairāk, tagad to daru reti. Garajos rudens un ziemas vakaros adu jaunākajiem mazdēliem zeķes.

2) Šogad gada pēdējā dienā man jau būs 80 gadu. Jūtos tā, ka man būtu ap 70, 75.

3) To gan nesauktu par recepti. Labi ir tad, ja pārāk nenomāc veselības problēmas. Man ir divi bērni un pieci mazbērni, ja viņiem viss ir kārtībā, man ir mierīgs prāts. Agrāk daudz lasīju, bet tagad redzes dēļ vairs neapmeklēju bibliotēku, noklausos grāmatas internetā. Esmu visu jaunā piekritēja. Man ir skārienjutīgais telefons, nevaru vairs iedomāties, kā būtu ar pogu telefonu. Patīk, ka makā nav jānēsā skaidra nauda, pārsvarā visur var norēķināties ar karti, visus maksājumus var veikt internetbankā. Arī sadzīves ziņā. Piemēram, automātiskā veļas mazgāšanas mašīna ir likusi aizmirst par veļas dienu. Tas ir tāds atvieglojums, kā lai nepriecājas?

Šonedēļ, no rīta braucot uz vasarnīcu, redzēju, kā pie Pļaviņu HES nogāzi pļauj robotpļāvējs. Un priecājos. Savulaik to darījām ar izkapti, un viegli nebija.

Man ir prieks par katru uzziedējušo puķīti dārzā, par to, ka karstās vasaras dienas varu pavadīt ārpus pilsētas svaigā gaisā, un tas nekas, ka šis sapnis ir piepildījies tikai pēdējos gados. Vēl gribētos mazliet paceļot, ceru, ka tas izdosies.

Gandrīz 20 gadu esmu pilnas slodzes pensionāre, taču laika man nav. Agrāk strādāju, arī bija dārzs, vienubrīd pat trīs, nudien bija vairāk brīvā laika. Taču es par to nesūdzos, būtībā priecājos, ka nav laika, jo tas liek būt aktīvam, vairāk domāt par darbiem un mazāk par visām nebūšanām un slimībām.

Lonija Broka, koknesiete, 82 gadi.

1) Mana ikdiena pa rudeni un ziemu aizrit Koknesē, kur nule esmu atgriezusies, pa vasaru — Sauriešos, kur ir vasaras māja. Diemžēl manas ikdienas aktivitātes tagad ir nedaudz nomāktas, laikam biju pārāk aktīva, aizķērās kāja un neveiksmīgi kritu, bet domāju, ka drīz jau atkal būšu zirgā.

2) Es jūtos apmēram tā ap 70 gadu.

3) Mana dzīvesprieka recepte ir kalpošana dārzam. Tas man ir tāpēc, lai es uzturētu veselību. Esmu visu laiku kustībā, tiek izvingrināti visi locekļi. Kad esmu Koknesē, katru dienu trijatā ar draudzenēm ejam staigāt un nūjot. Vēl man prieku dod mans vaļasprieks — videoklipiņu veidošana. Tagad gan iestājusies dīkstāve, jo ļoti maz pasākumu. Esmu arī liela ekskursiju cienītāja, braucu, kur vien varu.

Lība Zukule no Bebriem, 70 gadu.

1) Mana ikdiena aiziet vienos skriešos, pildu daudz sabiedrisko pienākumu. Kad mazmeita slimo, braucu uz Rīgu to auklēt. Šodien (30. septembrī — I. S.) dodamies ģimeniskā ekskursijā uz Barselonu. Esam kupla radu saime — pavisam 15 cilvēku. Šis brauciens bija iecerēts jau pirms diviem gadiem.

2) Es jūtos apmēram 55 gadus veca.

3) Mana dzīvesprieka recepte ir kustība. Ceļos ap sešiem un pusstundu izbraucu ar velosipēdu. Piedalos visos sporta pasākumos. Mana pirmā ēdienreize ir ap sešiem, pēdējā — ne vēlāk kā sešos vakarā. Esmu slinka saimniece, tāpēc nekādus superēdienus negatavoju.

Antoņinas kundze Aizkrauklē, vairāk nekā 70 gadu.

1) Ikdiena paiet pa dārzu un māju, pastaigāju pa pilsētu.

2) Man astoņpadsmit! Dod dievs! Man nekādas tādas kaites nav, agrāk arī aizgāju pensijā. Viss ir kārtībā, un jūtos tīri labi. Kādreiz spiediens uzlec, bet tā jau visiem ir. Citādi — turiet mani, skriet varu!

3) Kāda tur recepte! Nevajag īgņoties! Neturēt uz nevienu ļaunu prātu. Esmu latgaliete, un man vienmēr mācīts: Dievs piedos visiem. Ja darīsi otram pāri, to pašu saņemsi pretī. Visa māksla!

Staburags.lv ARHĪVS

Nav laika novecot

Kategorijas