Supermens uz motocikla

2021. gada 30. septembris 08:45

458

Skrīverietim Edgaram Šnepstam ir aizraujošs vaļasprieks — stantraidings. Tas ir sporta veids, kurā tiek veikti triki ar ielas motociklu. Lai gan Edgars sevi raksturo kā prātīgu braucēju, bez dulluma un adrenalīna šis sports nav iedomājams. Stāvot uz galvas, lēcienā kā supermens vai balstoties uz vienas kājas — Edgars uz braucoša motocikla prot realizēt dažādus akrobātiskus trikus.
Katram sava dulluma pakāpe

— Kad pirmo reizi sēdies uz moča?

— Zēna gados. Par paša iekrāto naudu bija nopirkti mopēdi. Vairāk sanāca skrūvēt, nekā braukt. Tolaik tā bija tāda ākstīšanās, nekādas lielās aizraušanās ar motocikliem man nebija. Ar laiku par tiem aizmirsu, vēlāk apprecējos, piedzima bērns, nekam tādam pat laika nebija. Vien 30 gadu vecumā nopirku motociklu. Mani ieinteresēja stantraidings, pārbūvēju moci, pielāgojot to triku veikšanai, un sāku trenēties.

— Kas īsti ir stantraidings?

— Tie ir triki ar ielas motociklu — sports. Agrāk varbūt cilvēkiem likās, ka tas ir huligānisms uz ceļa, bet patiesībā tas ir nopietns sports.Man stantraidings dod adrenalīnu, bez kura es vairs nevaru iedomāties savu ikdienu. Treniņos īpašās sajūtas izpaliek, bet uztraukums sacensībās ir vilinošs.

— Šāda ekstrēmā sporta veida entuziastu kopiena ir liela?

— Latvijā ir nedaudzi, kas ar to nodarbojas, ļoti populārs šis sporta veids pie mums nav. Turpretī pasaules mērogā tas ir attīstīts, daudzviet notiek augsta mēroga sacensības, kurās pulcējas talantīgākie stantraidinga pārstāvji. Šogad piedalījos pasaules čempionātā stantraidingā, kas notika Čehijā. No 37 braucējiem paliku 25. vietā. Pirms tam biju piedalījies sacensībās Lietuvā, Igaunijā. Pēdējos četrus gadus Latvijā notiek amatieru čempionāts “Vīru spēles”, šogad izcīnīju 2. vietu. Pērn sacensībās piedalījās septiņi, astoņi dalībnieki, šogad bijām pieci — tostarp viens pārstāvis no Lietuvas. Vienubrīd stantraidings kļuva populārāks, tagad attīstība apstājusies.

Bez manis ir viens puisis no Aizkraukles, kas ik pa laikam atbrauc uz treniņu, bet tas nav pārāk nopietni šobrīd. Gribētu, lai stantraidings kļūst populārāks, ja kādam ir kādi jautājumi vai interese par šo sportu, esmu atvērts!

— Kā notiek treniņu process?

— Sēžos uz moča un braucu! Ziemā, kad trenēties nav iespējams, apmeklēju trenažieru zāli. Veicot trikus uz moča, fiziskajai sagatavotībai ir liela nozīme. Vasarā atstrādāju un pilnveidoju trikus.

Pasaules čempionātā Čehijā braucēju sniegumu vērtēja septiņi žūrijas locekļi, katrs vērtēja konkrētu jomu — driftu, akrobātiku, ratā braukšanu, piruetes, viens vērtēja kļūdas un atskaitīja punktus. Sniegums ir ļoti atkarīgs no braucēja personīgajām iezīmēm, rakstura. Katram braucējam ir savs stils, sava dulluma pakāpe. Es esmu prātīgs braucējs, vairāk akcentējos uz tehnisko sniegumu — trikus cenšos veikt precīzi, bez kļūdām.

Ar ielas motociklu braucu salīdzinoši reti. Šovasar nobraukti vien 1000 kilometri. Viss brīvais laiks tiek pavadīts trenējoties. Vislabākā treniņu vieta ir Jēkabpilī, vecajā lidlaukā. Tur ir plašums, līdzenas betona plāksnes, ideāli piemērotas stantraidinga triku veikšanai. Tāpat esmu vienojies ar Aizkraukles novada domi par laukuma izmantošanu pie bijušā “DOSAAF” ēkas. Reizēm braucu trenēties uz turieni, lai gan tur ir maz vietas, placis ir pietiekams, lai noslīpētu konkrētus trikus. Vēl ir dārgais variants, “Sporta komplekss 333”, kur ir izcils asfalts. Reizi mēnesī cenšos aizbraukt arī turp.

Aktīvā sporta sezona ir vasarā. Esmu skatījies, vai nav kāds piemērots angārs, kurā trenēties ziemā. Varbūt tāds ir, bet pagaidām man nav izdevies atrast. Ierobežotās treniņu iespējas ir iemesls, kādēļ stantraideru ir tik maz. Es esmu tāds dulls, lai busā liktu moci un brauktu uz Jēkabpili trenēties. Citiem nav tādas iespējas. Ja tepat būtu plašākas iespējas trenēties, tad noteikti rastos vēl šī sporta veida entuziasti.

Pirmo moci nobrauc vienā sezonā

— Kāds ir tavs pārdrošākais, slavenākais triks?

— Triks saucas “Supermens”. Nosaukums atklāj trika būtību — braucot ratā līdz astei, kad mocis atsitas mazliet pret zemi, atsperos un lecu gaisā, un kādu brīdi turos kā supermens. Esmu šo triku jau izpildījis arī sacensībās, vēl nedaudz jāpieslīpē, lai tas izdotos perfekti, bet uz vajadzīgo pusi sanāk. Tāpat ir triks, kurā uz moča braucu, stāvot uz galvas, un daudzi citi.

Lielākoties idejas trikiem smeļos no citiem braucējiem, skatoties “Youtube” video. Gribētu izdomāt un realizēt savu, unikālu triku. Idejas ir, tik jācer, ka fizika savienosies ar realitāti.

— Ārzemju filmās motociklisti tiek attēloti kā biedējoši tēvaiņi. Kā ir patiesībā?

— Baiku braucēji ir draudzīgi. Pieejot pie jebkura motociklista, viņš būs atvērts sarunai, draudzīgi noskaņots.

— Kā ar bīstamību, risku?

— Izvēloties stantraidingu, tu zini, ka sāpēs. Tā ir šī sporta neizbēgama sastāvdaļa. Smagi cietis neesmu, bet nobrāzumi un sasitumi ir ikdiena. Motocikls mēdz paslīdēt, sanāk nokrist. Sacensību mocis ir aprīkots ar dugām, dažādiem aizsarglīdzekļiem, visu iespējamo, lai maksimāli maz ciestu.

— Viens mocis ikdienas lietošanai, otrs — sacensībām?

— Patiesībā man ir moču pilna garāža. Esmu ar to tik traki “slims”, ka, ja ir labs piedāvājums, nekad neatteikšos nopirkt braucamo. Man patīk ātrie, jaudīgie skrējēji — baiki. Pagājušajā vasarā divus braucamos salaboju, atjaunoju un pārdevu. Šie ienākumi palīdzēja segt ārzemju sacensību braucienus. Patiesībā stantraidings ir lētākais motosports. Teiksim, motošosejā izmaksas ir pat līdz piecām reizēm lielākas. Stantraidingā lieliski der lietotas riepas, kuras citi braucēji met ārā.

Pirmo moci, ar kuru sāku trenēties, “piebeidzu” vienā sezonā. Kamēr iemācījos braukt ratā, tas veica daudz kūleņu, mocis bija salocīts no vienas vietas līdz otrai. Pagājušajā sezonā nedēļu pirms sacensībām “nobeidzu” mocim motoru, paspēju sataisīt un sacensībās vēl izcīnīju 1. vietu. Tas, ka pats varu saskrūvēt un salabot savu braucamo, man ietaupa līdzekļus. Sacensībās rūpīgi tiek pārbaudīta motocikla tehniskā kārtība.

Galvenais ir gribēt

— Ar savu vaļasprieku esi “aplipinājis” arī ģimeni?

— Mēģinu sievu uzsēdināt uz sava moča. Man patīk braukt vienam, paraut ratā. Ja aizmugurē sēž sieva, tas izpaliek. Sieva ir procesā, atlicis nokārtot tiesības, lai viņa varētu pati braukt ar savu motociklu. Arī dēlam ir mazās kubatūras mocītis, bet viņam pagaidām lielas intereses par motosportu nav. Šobrīd ir citas prioritātes.

Sieva par mani vienmēr uztraucas, tas tomēr ir bīstams sports. Taču es neesmu pārgalvīgais tips. Vienu triku taisīšu kaut 10 000 reižu, līdz būšu pilnīgi drošs par sevi. Nemēģināšu spontāni realizēt pārgalvīgus trikus. Droši vien mana uzmanība mani ir pasargājusi no lielām traumām.

— Kas ir stantraidera sākuma pakas pamatā?

— Braucamais, ko nepieciešams attiecīgi pielāgot, sākumam pietiks ar dugām, braucēja ekipējums, galvenais — gribēšana!

— Tev ir arī kādi nākotnes mērķi šajā sportā?

— Abās ārzemju sacensībās, kurās šogad piedalījos, dalībnieku vidū biju kaut kur pa vidu. Mērķis nākamajā gadā ir pakāpties augstāk.Tāpat pievienotā vērtība ir uzaicinājumi piedalītos dažādos šovos. Esmu uzstājies Madonas kartinga skolas nometnes noslēgumā, tāpat saņēmu piedāvājumu no motokluba Rīgā. Uzstāšanās man sniedz gandarījumu un sagādā prieku.

Vizītkarte.

Vārds, uzvārds: Edgars Šnepsts.

Dzimšanas laiks un vieta: 1986. gada 17. augusts, Aizkraukle.

Izglītība: Rīgas Tehniskā koledža, autoservisa speciālists.

Nodarbošanās: SIA “Oliverauto” automašīnu preču veikala īpašnieks.

Ģimene: sieva Sandra, dēls Olivers.

Horoskopa zīme: Lauva.

Vaļasprieks: stantraidings.

Staburags.lv ARHĪVS

Supermens uz motocikla

Kategorijas