Tradicionālie instrumenti piesaista jaunus audzēkņus

2021. gada 28. septembris 00:00

649

Tradicionālie instrumenti piesaista jaunus audzēkņus

Pētera Barisona Aizkraukles Mūzikas skola, piedaloties Valsts Kultūrkapitāla fonda finansētajā projektā, ieguvusi 2000 eiro mūzikas instrumentu iegādei. Līdz ar to jaunajā mācību gadā skolēni sākuši apgūt ermoņiku, mandolīnas, tradicionālās cimboles un mazo bungu spēli.
Pirmais koncerts varētu notikt ap Ziemassvētkiem

Tradicionālo instrumentu ansambļa vadītājs skolotājs Ilmārs Pumpurs teic, ka skolēniem spēlēt tradicionālos instrumentus nozīmē mainīt domāšanu, jo pārslēgties no viena instrumenta, piemēram, vijoles, uz citu — cimboli — ir liels izaicinājums. Raugoties no pedagoģiskā viedokļa, tas jauniešiem liek paskatīties ārpus ierastā rāmja. Tajā pašā laikā saprotot, ka pamatprincipi saglabājas un ir piemērojami, kā spēlējot vijoli, tā cimboli. Skolotājs arī saka, neraugoties uz it kā daudz vienkāršāko instrumentu — mazajām bungām, arī to spēle ir komplicēta un padziļināti jāapgūst. Skolas direktore Daina Delvere teic, ka šajā mācību gadā tradicionālo instrumentu ansamblī pieteikušies 13 skolas audzēkņi. Salīdzinājumā pērn bija uz pusi mazāk — septiņi. Līdz ar to var domāt par koncertprogrammu, un, ļoti iespējams, ka tāda taps jau ap šiem Ziemassvētkiem.

Varam izaugt līdz skandināvu līmenim

Stāstot par mērķiem šādu instrumentu iegādei, Ilmārs Pumpurs teic, ka viens no tiem ir mācīties spēlēt kopā — klausīties savā un blakus spēlējošajā, saskaņot tempu, dinamiku, skaļumu.

Arī to, kā uzvesties, ko darīt brīdī, kad kāds no spēlētājiem kļūdās. Šāda bezvārdu saspēle mūziķiem ir ārkārtīgi svarīga. Otrs mērķis ir apgūt tautas jeb tradicionālos instrumentus. Tos, kuri pēdējo 100 gadu laikā spēlēti Latvijā. Līdz šim mūzikas skolās Latvijā šo instrumentu grupa nav bijusi plaši pārstāvēta, bet tā nākotnē noteikti varētu skolai piesaistīt jaunus audzēkņus, kuriem interesē tieši šis virziens, nevis akadēmiskā mūzika. Tas savukārt nozīmē, ka mūsu kultūrvidē ienāks jauni, labi apmācīti spēlmaņi. Līdz ar to varam cerēt, ka Latvijā tradicionālā mūzika tiks sakārtota līdzīgi kā Skandināvijā, Balkānos vai Īrijā. Šīs valstis ar savu tradicionālo mūziku ir pazīstamas pasaules mērogā. “Mēs varam izdarīt ko līdzīgu, jo instrumentu un mūzikas materiāls mums ir bagātīgs un Eiropas kontekstā esam diezgan interesanti,” teic skolotājs. Ja meklējam citus iemeslus šāda virziena uzņemšanai Aizkraukles Mūzikas skolā, tad nevar nepieminēt svarīgo punktu katra ar mūziku saistīta cilvēka karjerā — sevis iznešanu publikas priekšā. Skatuves pieredze, spēja paņemt publiku savā varā noderēs tiem, kas plāno mūziku tālāk apgūt vidusskolas un akadēmijas līmenī. Rakstot nākotnes ambīcijas, ar laiku aizkrauklieši varētu piedalīties starptautiskajos tradicionālās mūzikas festivālos, piemēram, Lietuvā vai Igaunijā.

Spēlmaņiem jājūt arī dejas pulsācija

Stāstot par iegādātajiem instrumentiem, Ilmārs Pumpurs teic, ka tie pārsvarā ražoti ārzemēs, izņemot cimboli, kas darināta Latvijā, “Skaņu mājas” darbnīcā Krapē. Latvijā šī instrumenta vēsture aizsākas no 18. gadsimta otrās puses. Tā forma un skanējums izveidojies no tā, kā vietējie muzikanti uzskatījuši par vajadzīgu. Cimboles saknes pasaulē gan ir daudz senākas, sniedzas gadu tūkstošos Tuvo Austrumu zemēs. Mandolīna Latvijā iepazīta 20. gadsimta sākumā, kad tā kļuva par modes instrumentu un to mācējis spēlēt katrs ielas huligāns. Pagājušā gadsimta 30. gados veidoja lielus mandolīnistu orķestrus. Pirmskara laikā šo instrumentu interešu pulciņos apguva skolā. Senās fotogrāfijās redzams, ka līdzās nogrimētai amatierteātra aktieru trupai nereti bija arī muzikanti ar tradicionālajiem instrumentiem. Tajā pašā laikā mūsdienu cilvēkam jāsaprot, ka tolaik izpratne un uztvere par to, kas ir mūzika, kā senais cilvēks domāja par mūziku, bija atšķirīga. Skolotājs arī atzīmē, ka tradicionālā mūzika vienmēr gājusi roku rokā ar deju un, spēlējot jebkuru no šiem instrumentiem, jāizjūt dejas pulsācija.

Staburags.lv ARHĪVS

Tradicionālie instrumenti piesaista jaunus audzēkņus

Kategorijas