Staburags.lv ARHĪVS

Ērgļu pakalnu vilinājums

Ērgļu pakalnu vilinājums

Brauciens uz Ērgļu pusi var izvērsties par interesantu piedzīvojumu, jo skatīt un redzēt tur ir ko. Turklāt vienmēr atrodas kādas iepriekš neatklātas “odziņas”. 
Sākam ar Blaumani

Ērgļi — tas noteikti ir Rūdolfs Blaumanis, kurš dzimis šajā pagastā. Tur vai ik uz soļa ir atgādinājums par rakstnieka saistību ar šo vietu. Pirms iebraukt Ērgļos, nolemjam iegriezties Blaumaņa memoriālajā muzejā “Braki” un nebijām vīlušies. Saistoša ekspozīcija par cilvēku ikdienas dzīvi laukos 19. un 20. gs. mijā. Iekārtotas arī izstādes par Rūdolfu Blaumani dzīvē un literatūrā, viņa dzimtas koku, “Braku” muzeja vēsturi un citas. Tur var iepazīt arī rakstnieka noveli “Nāves ēnā” un, protams, “Velniņus” dažādās izpausmēs. 

Muzejs ir sakārtota un sakopta vieta, ko var izstaigāt bez maksas, informāciju gūstot no stendiem. Var pieteikt arī gidu, kas ir maksas pakalpojums, un izvēlēties kādu no piedāvātajām programmām, kas noteikti patiktu pieaugušo pasākumiem un būtu saistošas skolēniem, kuriem “sausā” vēsture diez ko nesaista. Tur ir arī iespēja iepazīt ģimenes godus Braku saimes istabā, doties kāzu ekskursijā Silmaču noskaņās, bet gardēžiem patiks Silmaču pankūkas, Braku putra un vīns no Saldenās pudeles. Atpūtniekiem ir izveidota ugunskura vieta, kā arī citas aktīvās atpūtas iespējas, bet par to darbību iepriekš jāpainteresējas pirms ierašanās.

Atvadāmies no rakstnieka pieminekļa “Brakos”, lai tiktos ar to arī pašos Ērgļos.

Dārgumus joprojām sargā

Ērgļu pakalni un līkumotās ielas man allaž maldinājušas atrast meklēto vietu, īpaši pirmo reizi. Arī šoreiz, pēc norādēm “taustīdamies”, dodamies Ērgļu pilskalna virzienā, jo iepriekš tur nav būts. No pašas pils palikušas gan tikai drupas, bet kalna galā atjaunota koka lapene, kas ļauj baudīt brīnišķīgu skatu uz Ogres upes līkločiem. Tās griestos redzami vēsturiski zīmējumi, bet jumta kori rotā vēja rādītājs ērgļa veidolā. Pilskalnā apmīļojam arī “Ērgļu sargsuņu” skulptūras, kas esot kādreizējo pils saimnieku Tīzenhauzenu dzimtas dārgumu sargātāji. Leģenda vēsta, ka dārgumi joprojām aprakti pils pazemē, kur tos sargā divi dzelzīs kalti suņi. Dārgumus nemeklējam un pāri gājēju tiltam dodamies uz pagasta estrādi. 

Ja jau esam Ērgļos, jāapmeklē arī bijusī dzelzceļa stacija, kur saimnieko vides aktīvists Māris Olte kopā ar domubiedriem. Ēka tā pati senā, palicis arī kaut kas no priekšmetiem tajā, bet citādi grūti iedomāties, ka savulaik tur aktīvi kursēja vilcieni un tikās pasažieri. Nav arī sliežu, un palielais laukums, kur tās bijušas, šķiet tukšs. Par bijušo godību atgādina citas nelielas būves un fotogrāfiju izstāde stacijas iekštelpās. Tur vēl jūtama senā aura, kas mums daudziem tik zināma. 

Šodien šī vieta apvieno vēsturisko ar mūsdienu piesitienu, jo stacija kalpo ne tikai kā ekspozīciju zāle un satikšanās vieta, bet arī restorāns, kura galdiņi iekārtoti arī ārā. Tas gan atvērts nedēļas otrajā pusē un, iespējams, vairāk domāts labas pavārmākslas baudītājiem, protams, par attiecīgu samaksu. Teritorijas vienā pusē izveidotas vairākas atpūtas mājiņas, kur var pārnakšņot diezgan glaunos apstākļos. Ik pa laikam ir vērts ielūkoties Ērgļu stacijas mājaslapā, jo tur notiek arī dažādi pasākumi un aktivitātes.

Stacija kā satikšanās vieta

Ja jau būts tik tuvu Inešu pagastam, jābrauc skatīties Vecpiebalgas muižu. Mūsu mērķis bija porcelāna fabrikas veikals. Ne iepirkties, bet aplūkot skaistos darbus, jo veikals ir muižas ēkā, tāpat kā vietējā pašvaldība, bibliotēka un pasts. Tomēr rezultātā atklājam ne tikai muižu, bet veselu tās kompleksu, par ko iepriekš pat nezinājām. Tas viss pamazām veidojas par interesantu pašvaldības tūrisma objektu. Jau no ceļa var ievērot interesantu ēku, kas, izrādās, ir Sveču māja. Tur ir Latvijā jau zināmo “Gardenia Eco” sveču darb­nīca, kuru daudzveidīgo produkciju var iegādāties uz vietas veikaliņā, kā arī pieteikt meistarklasi un pašiem izliet dabiskas vaska sveces, kas bagātinātas ar augiem un ēteriskām eļļām. Meistarklases ir bez maksas, bet dalībnieki maksā tikai par svecēm. Nodarbības laikā cilvēki tiek iepazīstināti ar sveču liešanas vēsturi un dažādiem vasku veidiem. Šāda nodarbe der gan pieaugušajiem, gan bērniem. 

Pēc interesantās sarunas ar Sveču mājas saimniekiem dodamies tālāk pastaigā Vecpiebalgas muižas virzienā. Tā būvēta 18. gadsimtā līdzās vismazākajai Latvijas upītei Orisārei un piederējusi grāfam Šeremetjevam. Vēsturiski te bijis novada centrs, tāpēc arī muiža nes Vecpiebalgas vārdu. 20. gadsimtā tā izmantota dažādi — gan kā skola, gan kolhoza kantoris, tur bijuši arī dzīvokļi. Vistuvāk sabrukuma robežai pils bijusi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Pagasta pārvaldei tomēr izdevies apturēt ēkas bojāeju un atjaunot pāreju uz kavalieru māju ēkas dienvidu spārnā, kā arī ierīkot centrālapkuri. Vēlākos gados nomainīts jumts un uzlabojumus piedzīvojusi visa ēka. 

Patiks skolēniem un skolotājiem

Sakopta ne tikai pils, bet arī parks 4,2 hektāru platībā. Tajā aug 43 koku un krūmu sugas, 22 no tām eksotiskas. Pretī muižas ēkai ir strūkl­aka, kas izgaismota diennakts tumšajā laikā. Balto ķieģeļu būve parka viducī ir no kolhoza laikiem palikusī svaru māja, kas guvusi savu atzinību, jo pieminēta piebaldzēna Paula Putniņa lugā “Ar būdu uz baznīcu”, tāpēc arī atstāta. Bijušajā graudu magazīnā iekārtots jauniešu centrs, kurā ir sporta zāle, bet muižas vīna un ledus pagrabā — novadpētniecības muzejs. Savukārt kādreizējā pagasta Tiesas namā ar cietumu vienā galā, kur arī Ķencis sēdējis par kukuļa došanu mērniekiem, darbojas Inešu skola, bet pienotavā — porcelāna fabrika. Tās veikaliņā ir izstāžu zālē, kur var apbrīnot un priecāties par skaistajiem darbiem, kā arī pašiem apgleznot porcelānu. Protams, to visu var arī iegādāties, bet cenas nav zemas. Ir, ko redzēt Inešos, un visu pat neesam apmeklējuši!

Apkārtnē ir vēl citas interesantas vietas un lietas, ko skatīt, un šis mar­šruts ir labs skolēnu ekskursijām, jo patiks gan skolēniem, kuri grib aktīvi darboties, gan skolotājiem, kuri domā par ko izglītojošu. Turklāt šoruden labo grants ceļu no Ērgļiem uz Vecpiebalgu, klājot melno segumu, tā ka braukšana tajā virzienā ir arī komfortablāka.