Komentārs

www.staburags.lv

2021. gada 24. septembris 00:00

431

Valdība konceptuāli atbalstīja paplašināt drošajā un daļēji drošajā līmenī sniegto pakalpojumu skaitu, proti, tos varēs saņemt tikai personas ar Covid-19 sertifikātiem vai citos gadījumos ar negatīviem Covid-19 testiem. Attiecībā uz tirdzniecību iekštelpās paredzēts, ka tirdzniecības centri, kuru platība ir lielāka par 1500 kvadrātmetriem, varētu strādāt daļēji drošajā režīmā, pirmās nepieciešamības preču veikali un mazie veikali — nedrošajā vidē, reizē nosakot veikaliem iespēju pašiem izvēlēties strādāt tikai drošajā režīmā. Vai atbalstāmi šādi noteikumi?

Liene Dupate-Ugule, SIA “MAXIMA Latvija” komunikācijas vadītāja: — No pagājušās nedēļas Lietuvā ieviestie ierobežojumi, kas liedz brīvi iegādāties pirmās nepieciešamības preces un pakalpojumus iedzīvotājiem bez sertifikātiem, to skaitā pieļaujot iepirkšanos tikai pavisam nelielos primārās nepieciešamības preču veikalos ar ieeju no āra un tirdzniecības platību līdz 1500 kvadrātmetriem, radījuši neapmierinātību, preču iztrūkumu un konfliktus ar policijas iesaisti. Šāda veida ierobežojumu ieviešana Latvijā radītu būtisku liela skaita nevakcinētu iedzīvotāju pulcēšanos pie mazāka formāta veikaliem, kā arī preču iztrūkumu, tādā veidā ierobežojot pieeju pirmās nepieciešamības precēm lielai daļai sabiedrības. Īpaši smagi šāds regulējums var skart tieši sabiedrības neaizsargātāko daļu, tostarp seniorus, kuriem pārvietošanās iespējas ir ierobežotas. Ierobežojot pārtikas un medikamentu iegādi lielākos veikalos, seniori var tikt apdraudēti vēl vairāk — iestājoties arvien vēsākam laikam un stāvot rindās ārpus veikala ar lielu skaitu nevakcinētu cilvēku, tiek radīti papildu veselības riski arī vakcinētiem senioriem, tādējādi vēl vairāk noslogojot veselības sistēmu.

Attiecīgi “Maxima Latvija” ieskatā vismaz pirmās nepieciešamības precēm (pārtika un medikamenti) un pakalpojumiem ir jābūt pieejamiem visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no veikala lieluma. Tas ir jo īpaši būtiski tādēļ, ka, kamēr Lietuvā vismaz vienu vakcīnas devu saņēmuši jau vairāk nekā 70 procentu iedzīvotāju vecumā virs 12 gadiem, bet Latvijā šis skaitlis sasniedz 47 procentus. Piemēram, Latgales reģionā augusta beigās tas atsevišķos novados nesasniedza pat 30. Tas kopā ar augstajām testu cenām un to ierobežoto pieejamību Latvijas gadījumā nozīmētu, ka Lietuvas ierobežojumu modelis atsevišķos reģionos būtiski ierobežotu pieeju pirmās nepieciešamības precēm teju 70 procentu iedzīvotāju. Tas var radīt lielas daļas Latvijas iedzīvotāju milzu neapmierinātību, tostarp agresiju, apdraudot pakalpojumu un tirdzniecības nozares darbiniekus. ◆

Ieva Erdmane, “IGA centra” Aizkrauklē vadītāja: — Protams, ka tirgotāji ir satraukušies, kā būs turpmāk, jo katrs valdības lēmums, kas ir vērsts Covid-19 ierobežošanai, ļoti ietekmē viņu darbību. Diemžēl pie mums tas viss notiek lielā steigā un pēdējā brīdī. Iedzīvotājiem, tajā skaitā uzņēmējiem, ir jābūt skaidram — pie kādiem konkrētiem saslimstības rādītājiem stāsies spēkā noteikti ierobežojumi. Zinot to, piemēram, mēnesi iepriekš, uzņēmēji varētu rēķināties un sagatavoties izmaiņām. Pāris dienu laikā pārkārtot uzņēmējdarbību nav iespējams, un tas rada tikai dusmas un neapmierinātību. Šķiet, ka valdība tomēr plāno iet Lietuvas ceļu, vakcinētajiem paredzot iepirkties lielveikalos bez ierobežojumiem, kamēr nevakcinētajiem vajadzēs drūzmēties mazās telpās. No vienas puses, protams, šis lēmums ir vērsts pret nevakcinētajiem, no otras — šķiet, ka tas veicinās saslimšanu.

Ne jau pirmo dienu saskaramies ar kovidu, tāpēc nu jau lēmumiem attiecībā uz saslimstības ierobežošanu jābūt pārdomātākiem un savlaicīgiem. Man gan ir sajūta, ka valsts ierēdniecība pagājušajā un šajā vasarā bija atvaļinājumā, cerot, ka pandēmija beigsies. Pienāca rudens, un šī cerība nepiepildījās. Tam sekoja sasteigti lēmumi, kas stājās spēkā pāris dienu laikā. Kāpēc jau pagājušajā vasarā nevarēja izsludināt tā dēvēto luksofora principu, ka pie konkrētiem skaitļiem būs tas un tas? Cilvēkiem būtu laiks izdusmoties, izdiskutēt un rēķināties ar kaut ko konkrētu. Tad nebūtu situācijas kā pagājušajā rudenī, ka dažu dienu laikā slēdza veikalus un ziemas preču krājumi palika veikalu noliktavās, bet pircējiem nebija iespēju tos iegādāties.

Mēs esam ieinteresēti sadarboties, lai palīdzētu mazināt saslimstību, tāpēc palīdzam arī rīkot izbraukuma vakcinācijas, kas šovasar divas reizes notika arī pie “IGA centra”. No vienas puses, cilvēkus aicina vakcinēties, bet no otras — mediķu darba organizācijā kaut kas nebija kārtībā, ja cilvēkiem divas stundas bija jāstāv ārā rindā un atvestās simts “Janssen” vakcīnas ātri vien beidzās. Daudzi no rīta devās prom, tā arī nevakcinējušies. No mūsu darbiniekiem esmu dzirdējusi, ka pie ģimenes ārsta jāgaida uz vakcināciju pat divas nedēļas. Kādas ir iespējas strādājošam cilvēkam Aizkrauklē ārpus darba laika tikt vakcinēties, piemēram, pēc pulksten 17 vai sestdienā? Aizkrauklē darbojas “Centrālās laboratorijas” analīžu pieņemšanas punkts. 22. septembrī tuvākais pieraksts Covid analīžu nodošanai tur bija svētdienas, 26. septembra, pēcpusdiena. Tātad cilvēkam ar aizdomām par saslimšanu jāgaida piecas dienas, lai noskaidrotu — ir slims ar kovidu vai nē. Šie un daudzi citi jautājumi liek aizdomāties, par kādu operatīvu saslimstības ierobežošanu un preventīviem pasākumiem mēs runājam, ja jau sākumposmi — vakcinācija un analīžu nodošana — nav sakārtoti!

Esmu noteikti par to, ka jāvakcinējas, jo bez tās slimību apkarot pilnībā būs sarežģīti, ierobežojumu būs vairāk. Un arvien vairāk tas skars mūs katru individuāli — ierobežota plānveida ārstniecība, iespējas pilnvērtīgi mācīties, ceļot, apmeklēt pasākumus, tikties ar draugiem. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Komentārs

Kategorijas