Staburags.lv ARHĪVS

Jubilārs. Evijas vaļasprieks — palīdzēt citiem

Imants Kaziļuns

2021. gada 24. septembris 00:00

4
Jubilārs. Evijas vaļasprieks — palīdzēt citiem

Staburadziete Evija Gailuma, ejot soli pa solim, kāpjot pa karjeras kāpnēm, no cītīgas skolnieces ķīmijā Jaunjelgavas vidusskolā uzkāpusi līdz Latgales reģiona aptieku tīkla vadītājas amatam. Viņas dzimšanas diena ir šonedēļ, un tas bija iemesls īsai sarunai ar Eviju.


Pusgadu Portugālē

Tuvojoties trešā gadu desmita vidum, Evija saka,  joprojām jūtas kā divdesmitgadniece. Šobrīd viņa ir sertificēta farmaceite, studējusi Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē farmācijas programmā. Dzimusi Staburaga pagastā, mācījusies Vīgantes pamatskolā, pēc tam Jaunjelgavas vidusskolā. “Arī mazās skolas var ielikt labus pamatus. Pēc tam Rīgā bija viegli,” teic Evija. Ģimenē draudzīgi augusi kopā ar brāli un māsu. Vecāki strādāja  savā zemnieku saimniecībā, mamma arī par skolotāju. Vai mamma iedvesmoja farmācijas studijām? Evija teic, ka mammai saka paldies par darba tikumu, bet doma par farmāciju nākusi pēc tam, kad sapratusi, ka nebūs ārste. Skolā padevās ķīmija, Jaunjelgavas vidusskolā bijusi lieliska skolotāja, vienmēr paticis sarunāties, palīdzēt cilvēkiem, bet asinis? Tās gan nepanesot. Variantu  mācīties par zobārsti neizvēlējusies aug­stās studiju maksas dēļ. Evijas mamma joprojām strādā, ir skolotāja Tīnūžu sākumskolā, dzīvo Staburaga pagastā, un Evija šo pusi aizvien sauc par mājām. 

Studiju gados strādājusi aptiekā Liepājā, vēlāk arī Tukumā, kur arī pārcēlusies uz dzīvi un tur nemanot paskrējuši 10 gadi. Šajā laikā, piedaloties ERASMUS programmā, sešus mēnešus praktizējusies farmācijā Portugālē. Darbs aptiekā Tukumā  devis lielu pieredzi, tajā skaitā personiskajā izaugsmē, jo aptiekas kolektīvs tradicionāli piedalījies pilsētas svētkos, rīkojis “ēnu dienas” un, iespējams, ne viens vien jaunietis pēc šādas pirmās pieredzes tāpat kā Evija izvēlējies studēt farmāciju.

Cenšas būt augstākajā līmenī

Šis ir otrais gads, kā Evija no Kurzemes pārcēlusies uz Latgali. Tik krasa dzīvesvietas maiņa saistīta ģimenes dēļ, jo vīrs ir ķirurgs un strādā Rēzeknes slimnīcā. Savukārt Evija ir “Mēness aptiekas” vadītāja Latgales reģionā, viņas pārziņā ir 31 aptieka.

Kas farmaceits ir mūsdienās? Evija saka — tāpat kā ārsts, arī šī profesija saistās ar veselības aprūpi. Retajā aptiekā vairs zāles izgatavo uz vietas, lai gan tam ir savas priekšrocības, un tas attiecināms arī uz bērniem paredzētiem medikamentiem. Aptiekārs nereti daudziem ir nākamā izvēle aiz ārsta, un garo rindu dēļ pie kāda no speciālistiem izvēlas ātrāku risinājumu — pēc palīdzības jautāt farmaceitam. “Tāpēc nemitīgi papildinām zināšanas, lai būtu augstākajā līmenī. Lai gan ir gadījumi, kad mēs nedrīk­stam dot neko no zālēm un cenšamies pierunāt cilvēku doties pie ār­sta,” stāsta Evija.

Jubilāre pati ir veselīga dzīvesveida piekritēja. Rēzeknē ir daudz iespēju aktīvai atpūtai, tajā skaitā āra baseins, kuru regulāri apmeklē. Vasarā peldas kādā no pilsētas apkārtnē esošajiem  daudzajiem ezeriem, bet agrāk, dzīvojot Tukumā, izvēlējās peldes jūrā. Evijas ģimenē aug divas meitas, un ierastas ir kopīgas pastaigas, pat neatkarīgi no laikapstākļiem. 

Kompensē ar lutināšanu

Ārpus darba kādreiz aizrāvušas  tautas dejas. Koncerti, pasākumi ierasti iegadās nedēļas nogalēs, un tas bija iemesls, kādēļ Evija izvēlējās šo laiku labāk pavadīt ar ģimeni. Nereti darbs mēdz kļūt par vaļasprieku, un šis ir tas gadījums. Par jaunu aizraušanos kļuvusi veselīgā dzīvesveida popularizēšana ārpus ģimenes. Sakārtot ēdienkarti, palīdzēt zaudēt svaru, mainīt paradumus, veicināt ikdienas aktivitātes — ar to Evija tagad nodarbojas pēc darba aptiekā. Šobrīd konsultē bez maksas, bet cer, ka nākotnē varētu atrast laiku studēt uzturzinātni. Tik jāpagaida, kad meitas paaugsies. “Apbrīnoju vecākus, kas audzina vairāk nekā divus bērnus. Tas ir smags darbs — būt labiem vecākiem, spēt dot bērniem labu izglītību, veidot raksturu. Tas nav vienkārši. Esmu darbaholiķe, tāpēc par maz laika veltu bērniem, ģimenei un savu neesamību kompensēju ar lutināšanu un mantām. Saprotu, ka tā nedrīkst, tāpēc joprojām mācos būt laba mamma. Prieks, ka lielākā meita Estere, kura piecus gadus vecāka par Emmu, mīļo un palīdz auklēt mazāko māsu. Nestrīdas, nekaujas savā starpā kā mēs savā bērnībā. Esterei patīk būt aptiekā, gatavojusi ziedes un pulverīšus, bet teic, ka grib kļūt par zobārsti.