Staburags.lv ARHĪVS

“Dīvāna eksperti” zina labāk

“Dīvāna eksperti” zina labāk

Lai kādi lēmumi saistībā ar Covid vīrusu tiktu pieņemti, brēka daļā sabiedrības laikam ir neizbēgama. Nu pēdējais tracis sacelts ap testēšanas metodi, kuru skolās plāno ieviest no šī gada 1. oktobra, un tie ir tā sauktie košļājamie kociņi. Tas ir kociņš, kurš minūti jāpatur mutē un pēc tam tiek ievietots stabilizatora šķīdumā. Daļa vecāku jau paziņojuši, ka neļaus saviem bērniem neko bāzt mutē, jo tas noteikti ir kaut kas indīgs un tādā veidā tiek vākts bērnu ģenētiskais materiāls eksperimentiem. Nekādi speciālistu argumenti, ka kociņš ir sauss un nav ne ar ko apstrādāts, netiek ņemti vērā. Kāds “dīvāna eksperts” vietnē Facebook.com izplatījis informāciju, ka šo košļājamo kociņu testu sastāvā ir tehniskais spirts. Savukārt kāds cits acīgs sekotājs aizrāda, ka ar spirtu piesūcināta ir komplektā esošā dezinfekcijas salvete, nevis kociņš, un salvetes jau nu mutē noteikti nav jābāž. 

Spriežot pēc tā, kāda ažiotāža katru reizi tiek sacelta par un ap skolēnu testēšanu, varētu domāt, ka Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kur moka bērnus ar testiem un maskām. Bet tā nebūt nav. Šonedēļ sazinājos ar vairākām paziņām, kurām bērni iet skolā dažādās Eiropas valstīs, un ticiet vai nē, arī citur bērniem skolās regulāri jānodod testi.  Norvēģijā testēšanas nosacījumi atkarīgi no situācijas katrā reģionā. Oslo skolās bērniem tiek veikti tā sauktie deguna testi. Šajās dienās sākta arī pusaudžu no 12 gadiem vakcinācija. Francijā pagaidām bērnus netestē, bet, visdrīzāk,  jau septembra beigās valdība pieņems lēmumu par siekalu testiem. Zviedrijā bērnu testēšana ir vecāku atbildība, un tā jāveic, ja bērnam ir vīrusa pazīmes. Vācijā dažādās zemēs situācija ir atšķirīga, bet tajā reģionā, kur dzīvo mana paziņa, bērnus ar deguna testiem pārbauda divas reizes nedēļā, mājās var veikt antigēnu testus, kurus nodrošina valsts, bet bez negatīva testa uz skolu doties nevar. Un ikvienam ir skaidrs, ka tas tiek darīts gan bērnu pašu, gan visas sabiedrības drošības un veselības labad. 

Tā kā daža laboratorija netika galā ar lielo testēšanas apjomu, kā rezultātā “uzkārās”  tās IT sistēma, nu lemts, ka no nākamās nedēļas bērniem testus varētu veikt reizi divās nedēļās, nevis ik pēc septiņām dienām. Vēl viens arguments par labu šādam lēmumam ir salīdzinoši zemais pozitīvo gadījumu skaits no kopējā testēto apjoma. Lai gan valstī kopumā saslimstība turpina pieaugt. Vai tas ir pareizs lēmums? Manuprāt, šajā brīdī tomēr vajadzēja saglabāt esošo regularitāti, jo tas man kā vecākam tomēr sniedz zināmu drošības sajūtu, ka konkrētajā brīdī viss ir kārtībā.