Staburags.lv ARHĪVS

Un dziesma skan!

Un dziesma skan!

Vienus un tos pašus vārdus dziedot,

mēs dziedam katrs citādu dziesmu,

jo mums katram ir citādi maiji,

citādi prieki

un citādas mīlestības.

Katram mums ir citāda sākšanās

un citāda turpināšanās

un būs citādas beigas.

Un, lai tās beigas paliktu tālāk,

mēs nākam kopā

vienus un tos pašus vārdus dziedāt

un manai katrai

tai savai dziesmai

klāt nāk tava, viņa un viņu —

visas dziesmas kā spožā upē

iebrien manā, un tad nu iznāk

tik liela sākšanās,

tik liela turpināšanās,

ka nekādas beigas

nav redzamas.

(Ojārs Vācietis)

Tieši šīs ilgas pēc jaunas sākšanās, turpināšanās un tautas dziesmotās dvēseles bezgalības apzināšanās mudināja mūs uz kopā sanākšanas un dziedāšanas vakariem visas vasaras garumā. Protams, tas lika mainīt ierasto dzīves ritmu, jo jaunā kora sezona, kas parasti iesākas septembrī, līgani saplūda ar iepriekšējo. Vasaras brīvlaiks šogad izpalika.

Atsākām mēģinājumus klātienē, kolīdz tie tika atļauti ārtelpās. Tad nu koknesieši, kuriem ceturtdienu vakaros gadījās iet garām kultūras namam, varēja ieklausīties mūsu repertuāra ieskaņās. Nācām, lai atkal satiktos, lai apgūtu jaunas un atkārtotu reiz apgūtās dziesmas, un cerējām, ka varēsim ar tām iepriecināt savus klausītājus, jo tik ļoti bijām noilgojušās pēc satraucošās un sirsnīgās koncertu gaisotnes.Kopā ar citiem pašdarbības kolektīviem 21. jūnijā ielīgojām Jāņus, mierīgā pastaigā ar vasarīgām līgodziesmām pieskandinot Kokneses parku, māju pagalmus un tirgus laukumu. Beidzot atkal dziesma skanēja brīvi! Sajutāmies starojošas un iedvesmotas jaunam darba cēlienam. Jau sākām plānot nākamo tikšanos ar saviem klausītājiem.

Tā kā visi šogad bijām saulainās vasaras lutināti, tad 26. augusta vakaram sagatavojām īpašu repertuāru, lai ilgāk pakavētos vasarīgās noskaņās — tikāmies dziesmās par vasaru, dzīvi un mīlestību. Kaut arī laiks bija pavēss, lietus mūs neiztraucēja. Mājīgi iekārtotajā  kultūras nama pagalmā gan dziedājām pašas, gan sadziedājāmies ar klausītājiem. Skaisti pavadīts vakars. Un, neapšaubāmi, atkal gandarījums, ka dziesma skan! Tad nu, kā teiktu makšķernieki, mums jau bija “āķis lūpā”. Dziedātgriba un vēlme doties sadziedāt ar citiem kolektīviem tikai nostiprinājās. Lūkojām, kurp varētu doties.

Zinājām, ka, lai saglabātu brāļu Jurjānu muzikālo mantojumu, akcentējot dzīves vides, latviešu tautas tradīciju, vēsturisko notikumu un personību lomu, iesaistot to aktīvā un mūsdienīgā apritē, 2021. gada 11. septembrī Ērgļu novada “Meņģeļos” brāļu Jurjānu jubileju gadā norisināsies 15. Latvijas koru saiets. 

Kad izlēmām piedalīties, sapratām, ka, lai apgūtu šo svētku repertuāru, ar vienu mēģinājumu nedēļā nepietiks. Un mums izdevās! Pateicoties kora diriģentes Leldes pašaizliedzīgajam darbam, ierakstot kora dziesmu balsu partijas vairākām dziesmām, noturot papildu mēģinājumus un palīdzot apgūt dziesmas individuāli, veiksmīgi tikām galā. Balsīm saplūstot lielajā kopkorī, par skanējumu nebija jākaunas.

Un tad šīs pirmssvētku sajūtas, kad tu atkal gludini balto tautastērpa blūzi, nospodrini melnās kurpes, sakārto brunci, villaini un jostu, uzmeklē saktas un rakstainās zeķes —  tās nav aprakstāmas. Kur tad vēl vainagu pīšanas maģija... Arī to vārdos neizteikto vienotību un kopību, ko dod dziedāšanas svētki, izprast var tikai ar Dziesmusvētkiem “sasirgušie”. Un tas tiešām ir īpaši — redzēt, ka mūsu ir gana daudz. Ka dziesmotās tautas dvēsele ir dzīva, ka tas, kas ir tik dziļi sirdīs, var izskanēt tālu pāri laukiem, pāri koku galotnēm, pāri ezeram un atskanēt visās pamalēs. 

Pati daba gavilēja līdzi —  saulaina diena ar dzidri zilajās debesīs peldošajiem mākoņiem, nedaudz zeltījuma skartie bērzi un rudenīgo ziedu košās dobes, maigi zaļās pakalnītes ar mīksto sūnu spilventiņiem — viss “Meņģeļu” sētas burvībai un raibu raibos dažādu novadu tautastērpos tērpto viesu labsajūtai. Svētki bija skaisti, tomēr šoreiz likās, ka tie noritēja tik ātri: mēģinājums, koncerts un... ak, tik ierastās vakara balles pietrūka. 

Bet nu atkal esam jaunu notikumu gaidās — ceram, ka šķēr­šļu nebūs, lai varētu piedalīties Kokneses pašdarbnieku sarīkojumā. Arī šim pasākumam gatavosim ko jaunu.

Pēc tam cītīgi turpināsim apgūt 2023. gada Vispārējo latviešu Dziesmu svētku repertuāru. Ceram, ka atsāksies gan aktīva mēģinājumu dzīve, gan reģionālās koru skates. Vēlamies uzrādīt pietiekami augstu sniegumu, lai atjaunotajā Mežaparka estrādē varētu ieskanēties arī mūsu — Kokneses sieviešu kora “Anima” — dziedātāju balsis.

Tā nu mūsu kora dzīve rimti, bet pastāvīgi bagātinās ar jaunām dziesmām, jaunu koncertu pieredzi un katru gadu mūsu kolektīvā ienāk arī pa kādai jaunai dziedātājai. Arī turpmāk esam atvērtas ne tikai jaunām iedvesmām un dziesmām, bet gaidām dziesmu mīlošas dziedātājas savā pulciņā.

Kora dziedātāju vārdā vēlos izteikt pateicību Kokneses apvienības pārvaldei, Kokneses kultūras nama darbiniekiem par iedrošinājumu un atbalstu ikdienā un finansiālu atbalstu, apmaksājot transporta izdevumus braucienam uz koru saietu “Meņģeļos”.

Sirsnīgus vārdus pelnījuši arī diriģente Lelde Kamzole-Gagaine, koncertmeistare Ilona Makareni, kora vecākā Līva Skābarniece, kā arī mūsu karognesējs, fotogrāfs un visuzticīgākais palīgs ikvienā ar kora darbu saistītā jau­tājumā Rolands Gagainis.